Čekas ziņotāju izvērtēšanā pietrūcis pētnieciskās žurnālistikas, secina vēsturnieks

Kopš neatkarības atgūšanas presē un publiskajā telpā tika pievērsta pietiekami liela uzmanība bijušo Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu jautājumam, kas bija saistīts ar Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, tomēr trūka tā sauktās pētnieciskās žurnālistikas, lai mēģinātu noskaidrot lietas būtību un izvērtēt, cik ticama varētu būt tā vai cita kandidāta saistība ar VDK, pētot viņa darbību PSRS okupācijas laikā.

To savā šonedēļ publicētajā pētījumā "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valsts drošības komitejas ārštata darbinieku (aģentu) un informatoru, kuri apzināti sadarbojušies ar VDK, identitātes un tiesas procesi par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu, apspriešanu presē un publiskajā telpā" secinājis LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis dr. hist. Jānis Taurēns.

Viņš pētījis publikācijas laikrakstos, kā arī citos izdevumos, kuros tikušas atspoguļotas tiesas prāvas par personu iespējamo sadarbību ar VDK, kā arī oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un trimdas presē. Viņš atzīmē, ka kopš likuma "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" spēkā stāšanās dienas 1994. gada 3. jūnijā līdz 2015. gada 19. decembrim pirmās instances tiesa ir izskatījusi 298 lietas par sadarbības ar fakta ar VDK konstatēšanu, bet no 2015. gada 19. decembra līdz 2017. gada 18. oktobrim skatīta tikai viena sadarbības fakta ar VDK lieta pirmajā instancē.

Pētnieks secinājis, ka prese publicējusi to Saeimas vēlēšanās izvirzīto kandidātu vārdus, kuri pēc Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TDSC) ziņām bija varējuši būt VDK aģenti, tomēr trūcis pētnieciskās žurnālistikas, lai mēģinātu noskaidrot lietas būtību un izvērtēt, cik ticama varētu būt tā vai cita kandidāta saistība ar VDK, pētot viņa darbību PSRS okupācijas laikā.

Presē tādā vai citādā veidā pieminētas aptuveni 60 personas, par kuru sadarbību ar VDK bijusi informācija TSDC, sīkāk prese iztirzāja ievērojami mazāku skaitu no šiem gadījumiem. Presē tika apskatītas apmēram 20 tiesas prāvas, kurās tika pārbaudīts personas sadarbības fakts ar VDK, kas ir būtiski mazāks skaitlis nekā šādas tiesas prāvas faktiski bija.

Tāpat prese nosaukusi apmēram 15 VDK virsnieku vārdus, ieskaitot pazīstamākos Staņislavu Zukuli, Edmundu Johansonu un Jāni Trubiņu. Pateicoties tiesvedības atspoguļojumam presē, atklātībā nonāca arī mazāk zināmu VDK virsnieku vārdi, ieskaitot tos, kas strādāja segorganizācijās.