Foto: LETA

Izvērtējot pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā (VP), Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka policijas darbības rezultāti neliecina par situācijas uzlabošanos un pie tā vainojams izmeklētāju profesionālās kvalifikācijas trūkums, nepilnības darba organizācijā un trūkumi izmeklēšanas uzraudzībā, ko veic prokurori.

VK skaidro, ka revīzijas mērķis bijis atklāt cēloņus joprojām aktuālajām problēmām – ieilgušiem kriminālprocesiem, neizlemtu lietu uzkrājumam un sūdzībām par izmeklēšanas kvalitāti.

Revīzijā secināts, ka Kriminālprocesa likumā ir ietverti risinājumi, lai pirmstiesas izmeklēšanas procesu padarītu ātrāku, efektīvāku un ekonomiskāku, taču to sekmīgu piemērošanu traucē ilgstoši nerisinātie izmeklētāju profesionālās kvalifikācijas trūkumi, nepilnības VP darba organizācijā un trūkumi tik būtiskajā pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzībā, ko veic prokurori.

Kopš Kriminālprocesa likuma pieņemšanas VP ir samazinājies kārtējā gadā pabeigto kriminālprocesu skaits – pabeigta tiek nepilna trešdaļa no kārtējā gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem. Turklāt 2016. gadā 47% no pabeigtajiem kriminālprocesiem bija tādi, kuros iestājies noilgums, secinājusi VK.

Turklāt revīzijas veicējs norāda, ka bažas par to, cik sekmīgi tiks pabeigti šobrīd VP izmeklētāju lietvedībā esošie kriminālprocesi, pastiprina arī fakts, ka no 2016. gada beigās VP izmeklēšanā esošajiem aptuveni 200 000 kriminālprocesiem gandrīz puse 47% ir vecāki par pieciem gadiem.

VK skaidro, ka VP izmeklē 95% valstī reģistrēto noziedzīgo nodarījumu. Noziegumi ir daudzveidīgi un izmeklēšana prasa specifiskas juridiskas zināšanas Kriminālprocesa likuma, Krimināllikuma un citu normatīvo aktu piemērošanai.

Tomēr līdz šim izmeklētājiem nav bijušas izvirzītas veicamajiem pienākumiem atbilstošas izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības. Juridiskā izglītība kā obligāta prasība, lai kļūtu par VP izmeklētāju, noteikta tikai no šā gada 1. janvāra.

Revīzijā atklāts, ka šobrīd no augstāko izglītību ieguvušajiem izmeklētājiem 44% tā ir citās nozarēs. Izmeklēšanai vajadzīgās specifiskās zināšanas viņi ir apguvuši sešu mēnešu kursos Valsts policijas koledžā, taču tās nav pietiekamas.

VK norāda, ka tam piekrīt gan izmeklētāju tiešie priekšnieki, gan paši izmeklētāji, kā arī tie, kuri paši pēdējo trīs gadu laikā pabeiguši kādu no programmām.

Kopš Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanas 2010. gadā nav īstenotas izmeklēšanas darbam nepieciešamajās kompetencēs balstītas otrā līmeņa augstākās izglītības programmas. Tāda izveidota vien 2017. gadā. Pirmos absolventus VP varēs sagaidīt 2022. gadā. Turklāt arī pašā VP pietiekamā līmenī nenotiek nepieciešamā praktisko iemaņu un zināšanu pilnveide.

VK secinājusi, ka būtiski uzlabojumi nepieciešami arī policijas darba organizācijā. Pēdējo gadu laikā veiktās reformas nav bijušas labi organizētas, nereti ļaujot reģionālajām pārvaldēm ar resursiem rīkoties pēc saviem ieskatiem. VK ieskatā tas novedis pie ievērojamām atšķirībām starp VP struktūrvienībām, piemēram, izmeklētāju noslodzē un darba rezultātos.

Revīzijā atklājies, ka ir iecirkņi, kuros 82% kriminālprocesu, kur vainīgā persona zināma uzreiz, izmeklē pirmo piecu dienu laikā, bet ir arī tādi, kuri pirmo piecu dienu laikā nespēj atklāt nevienu šādu noziedzīgu nodarījumu.

Uzlabojumi nepieciešami arī Kriminālistikas pārvaldē. VK konstatējusi, ka vairāk nekā 70% ekspertīžu veiktas ilgāk par 30 dienām un atsevišķu ekspertīžu veikšanai nepieciešams pat vairāk nekā gads. Atrisinot šīs problēmas, arī pirmstiesas izmeklēšana kļūtu ātrāka.

Uzraudzības jomā VK secinājusi, ka daļēji pārklājas izmeklētāja tiešā priekšnieka un uzraugošā prokurora funkcijas izmeklēšanas uzraudzībā un kontrolē. Tikai aptuveni puse no revīzijā aptaujātajiem tiešajiem priekšniekiem un uzraugošajiem prokuroriem atzina, ka pašreizējais pienākumu sadalījums ir pietiekami skaidrs un atbalstāms.

Revīzijas veicējs norāda uz iespēju, ka izmeklēšanas efektivitāti negatīvi ietekmē ar Kriminālprocesa likuma pieņemšanu samazinātais uzraugošā prokurora kompetences apjoms un saturs attiecībā uz norādījumu sniegšanu izmeklētājam. Šobrīd spēkā esošais Kriminālprocesa likums paredz, ka prokuroram ir pienākums sniegt norādījumus izmeklētājam tikai tad, kad viņš jau ir konstatējis, ka izmeklētājs neveic mērķtiecīgu izmeklēšanu un ir pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos.

Vienlaikus prokurora kompetence joprojām ir pietiekami plaša, lai viņš varētu pieprasīt doto norādījumu izpildi, rosinātu izmeklētāja atcelšanu no lietas izmeklēšanas vai pat īpašos gadījumos pārņemtu kriminālprocesa izmeklēšanas vadību.

Līdz ar to VK secinājusi, ka ir jāuzlabo izmeklētāju un prokuroru sadarbība, kā arī jāpalielina uzraugošā prokurora iesaiste izmeklētāja darba uzraudzībā visā kriminālprocesa izmeklēšanas laikā.

VK norāda, ka uzraugošā prokurora loma ir īpaši nozīmīga apstākļos, kad VP izmeklētāju profesionālā kvalifikācija, kā arī VP darba organizācijas un metodiskās vadības trūkumi kavē ātru un rezultatīvu izmeklēšanu.

VK konstatējusi, ka 30% no izlasē iekļautajiem kriminālprocesiem uzraugošais prokurors izmeklētājam nebija sniedzis nekādus norādījumus. Vairākās no šīm lietām izmeklētājs vairākus gadus nebija veicis nekādas izmeklēšanas darbības, bet bija aizdomās turamā persona vai pat aizdomās turamajai personai gadiem ilgi bija piemērots drošības līdzeklis.

Tāpat VK konstatējusi, ka arī izmeklētāja tiešais priekšnieks reti izmanto pilnvaras kontrolēt kriminālprocesa veikšanu, ko, visticamāk, ietekmē nepietiekami skaidrais amatpersonu lomu jeb kompetences sadalījums.

Situācijas negatīvo ietekmi uz kriminālprocesa kvalitāti apliecina tas, ka prokurori bieži atceļ izmeklētāju pieņemtos lēmumus. Saskaņā ar prokuroru sniegto viedokli tam pamatā ir kļūdas likuma normu piemērošanā vai tas, ka lēmumi nav pietiekami pamatoti un pat ir nelikumīgi. VP izmeklēšanas turpināšanai atpakaļ saņemto kriminālprocesu skaitam ir tendence pieaugt, uzsver VK.

Izmeklēšanā pieļautais kvalitātes trūkums var radīt cietušo un iespējamo vainīgo personu interešu aizskārumu, izmeklēšanā iesaistīto resursu nelietderīgu izmantošanu.

Turklāt daļā gadījumu rada arī papildu valsts budžeta izdevumus, piemēram, saistībā ar personu nepamatotu aizturēšanu vai kriminālprocesa izbeigšanu uz personu reabilitējoša pamata.

VK vērtējumā revīzijā konstatēto problēmu novēršanai Iekšlietu ministrijai (IeM) vispirms ir jānosaka konkrēti uzdevumi VP pirmstiesas izmeklēšanas jomā un konkrēti darba rezultātu novērtēšanas rādītāji.

Tikmēr arī pašai VP rūpīgi jāstrādā pie iestādes darba organizācijas uzlabošanas, kvalitatīva metodiskā atbalsta, izmeklētāju kvalifikācijas paaugstināšanas, kā arī jāveicina pieejamo IT atbalsta rīku lietošana.

Kopumā revīzijā VK Iekšlietu ministrijai un VP sniedza 17 ieteikumus, kuru ieviešana paredzēta līdz 2022. gada beigām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!