Tā dēvētās "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas pirmajā sēdē pēc diezgan īsām diskusijām deputāta Ritvara Jansona (NA) priekšlikums iekļaut sēdes darba kārtībā jautājumu par Ingunu Sudrabu (NSL) kā komisijas vadītāju ar divām balsīm "par" un četrām balsīm "pret" darba kārtībā tomēr netika iekļauts un Sudraba saglabāja komisijas vadītājas vietu.
Par jautājuma par Sudrabu kā vadītāju iekļaušanu darba kārtībā balsoja Andrejs Judins un Jansons, kurš diskusijā norādīja, ka Sudraba KNAB noklausītajās sarunās minēta kā Krievijā izvēlēta Latvijas ministru prezidenta amata kandidāte, tāpēc viņai nemaz nevajadzētu piedalīties šajā komisijā. Jansons sacīja, ka viņa priekšlikums balstās arī Valsts prezidenta aicinājumā Saeimai izvērtēt Sudrabas atbilstību amatam.
Jansona paustajam piebiedrojās arī Judins, kuru gan vairāk interesēja Sudrabas iepriekš paustais, ka viņai ir pielaide valsts noslēpuma objektam, par ko viņa arī parakstījusies protokolā.
Atbildot uz Judina jautājumu par to, kāpēc Sudraba parakstījusi protokolu, kurā viņa citēta, sakot, ka viņai pielaide šobrīd ir, Sudraba norādīja, ka šo protokolu sagatavojuši atbildīgie darbinieki, un viņa nav pamanījusi, ka ir citēta. Sudraba skaidroja, ka viņa saņēmusi stenogrammu un tad arī lūgusi izlabot protokolu, atzīstot, ka iepriekš protokolā fiksēto teikumu palaidusi garām.
Judins gan nepiekrita Sudrabas atbildei, uzsverot, ka, viņaprāt, tā nav "stenogrammas darbinieku vaina". "Nevajag meklēt vainīgos cilvēkus, bet jāsaprot, ka tam, kurš paraksta protokolu, ir pienākums to lasīt. Ja nepievērš tam uzmanību, tad tas ir ļoti nopietni," pauda deputāts.
Diskusijas noslēgumā jautājums par Sudrabas kā vadītājas atbilstību darba kārtībā netika iekļauts un Sudraba savu amatu saglabāja. Pret šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā balsoja pati Sudraba, Igors Pimenovs (S), Mārtiņš Šics (LRA) un Ainārs Mežulis (ZZS).
Jau ziņots, ka pēc ""Rīdzenes" sarunu" publiskošanas" 21. jūlijā Saeima lēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju "par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911". Komisija izveidota pēc 35 deputātu pieprasījuma.
Komisija vērtēs "oligarhu lietā" esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.
Komisija arī plānojusi pārbaudīt publiskajā telpā izskanējušās informācijas atbilstību krimināllietas materiāliem un izvērtēt saistībā ar krimināllietu izskanējušo informāciju par iespējamu valsts nacionālās drošības apdraudējumu un atsevišķu personu iespējamu darbību citu valstu interešu labā, tostarp iespējamu nelikumīgu uzturēšanās atļauju un citu dokumentu izsniegšanas ietekmēšanu, kā arī potenciālos riskus cilvēkiem un videi.
Vēstīts, ka viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011. gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
Žurnāls "Ir" vairākās publikācijās atspoguļoja viesnīcā "Rīdzene" noklausītās sarunas, kurās tā dēvētie Latvijas oligarhi sprieda par dažādiem jautājumiem. Tāpat publikācijās lasāms, kā vietējie biznesmeņi-politiķi jau 2009. gadā kontrolēja laikrakstu "Diena" un izmisīgi domāja, kā turpmāk segt tēriņus un mainīt sev nevēlamos žurnālistus pret uzticamiem kadriem. Vienlaikus tiek pieprasīta arī nauda no valsts uzņēmumiem laikraksta "Neatkarīgā" finansēšanai.
Vienā no likumsargu ierakstītajām sarunām parādoties arī šā brīža zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kuram ar kompanjoniem piederot zemesgabals Rīgas ostā, kurš juridiski paslēpts "zem svešām famīlijām".
Tāpat, kā liecina "Ir" publikācijas, noklausītās sarunas viesnīcā "Rīdzene" atklāj tā saukto oligarhu ietekmi "Rīgas Tirdzniecības ostā", "airBaltic" un citos uzņēmumos, kā arī iespējamu politiskās ietekmes izmantošanu personīgo biznesa interešu īstenošanā.
