Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) rīkotajā preses konferencē Timčenko norādīja, ka viņai piemērots maksimālais sods - 700 eiro, jo ārste e-veselības sistēmas trūkumu dēļ nav varējusi pagarināt slimības lapu pacientam, tādēļ atvērusi jaunu darbnespējas lapu ar atpakaļejošu datumu.
Timčenko skaidroja, ka, secinot, ka pacients sākotnēji atvērtās darbnespējas lapas termiņā nav izveseļojies, viņa nolēmusi slimības lapu pagarināt, taču e-veselības sistēmā šāda iespēja neesot tikusi piedāvāta. Tādēļ Timčenko pieņēma lēmumu atvērt jaunu darbnespējas lapu no datuma, no kura izrakstīta pirmā slimības lapa, līdz vēlākai dienai.
Taču šādi izrakstītu darbnespējas lapu apšaubīja pacienta darba devējs, kura vēršanās VI rezultējās ar soda piemērošanu ārstei, pauda Timčenko.
Inspekcijā skaidroja, ka ārste gada laikā pārkāpumu par nepamatotas darba nespējas lapas izrakstīšanu pieļāvusi atkārtoti, kā dēļ viņai saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu piemērots naudas sods 700 eiro apmērā. VI norādīja, ka iepriekš ārstei jau tika piemērots vēl viens sods, bet 700 eiro jau ir atkārtotais naudas sods, kas ir mazākais pieļaujamais par atkārotu pārkāpuma veikšanu - maksimālais sods par to ir 1400 eiro.
Arī Veselības ministrijā norādīja, ka sods konkrētajai ārstei piemērots par atkārtotu nepamatoti izrakstītu darba nespējas lapu, turklāt tam neesot saistības ar e-veselības sistēmas izmantošanu.
VI uzsvēra, ka, ja ārstniecības persona nav apmierināta ar lēmumu, to var pārsūdzēt inspekcijas vadītājam, savukārt, ja ārstu neapmierinās arī tas lēmums, sekojoši var vērsties arī tiesā.
E-veselības sistēmas nepilnību novēršana ir viena no prasībām, ko streika laikā izvirzīja LĢĀA.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
