Foto: DELFI

No amata pienākumu pildīšanas atstādinātais un smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs savu liecību sniegšanas taktiku pamato ar prokuratūras lēmumu grozīt apsūdzības un vaino tiesu "prokuroru iegribu" pildīšanā.

Lembergs publiskā, medijiem izplatītā paziņojumā skaidro, ka kopš lietas iztiesāšanas sākuma prokuratūra sākotnējo apsūdzību grozījusi divreiz. Vispirms 2016. gada 16. jūnijā, bet pēc tam – 2017. gada 24. aprīlī jeb septiņus mēnešus kopš brīža, kad viņš sācis sniegt liecības. Lembergs pārmet tiesai, ka tā nav devusi iespēju viņam un viņa advokātiem iepazīties ar grozītās apsūdzības saturiskajām izmaiņām, kas "būtiski maina aizstāvības gaitu, rada nepieciešamību sagatavot jaunu aizstāvības pozīciju un sagatavoties liecību sniegšanai".

Publiskajā paziņojumā Lembergs iztirzājis atsevišķas apsūdzības epizodes, saucot tās par absurdām un tajās paustos apgalvojumus – par pretrunīgiem.

Lembergs arī pauž, ka prokurori nav saprotami izskaidrojuši apsūdzības grozījumus, bet tā vietā tiesai lūguši piemērot procesuālo sankciju, kuru tiesa "pakalpīgi apmierinājusi".

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa Lembergam par izvairīšanos no liecību sniegšanas pēc būtības piemērojusi piespiedu naudu 380 eiro apmērā.

Tiesas kolēģijas lēmumā ir teikts, ka "apsūdzētais Lembergs kriminālprocesā sāka sniegt liecības 2016. gada oktobrī. Kopš liecību sniegšanas uzsākšanas brīža tiesa vairākkārt mutiski aizrādīja Lembergam, ka liecības ir jāsniedz pēc būtības, tas ir, par faktiem un apstākļiem, kuriem ir nozīme izskatāmajā lietā, nevis jāanalizē celtās apsūdzības trūkumi un neskaidrības tajā".

Apgabaltiesa norādīja, ka, neskatoties uz to, Lembergs joprojām izvairās no liecību sniegšanas pēc būtības, turklāt tiesas kolēģija ir konstatējusi, ka Lembergs nepilda tiesas sēdes priekšsēdētāja atkārtoti izteiktas prasības ievērot tiesas sēdē vispārpieņemtas uzvedības normas, izsakoties par citām procesā iesaistītajām personām. Tādējādi tiesas kolēģija uzskatīja, ka ar šādu savu rīcību Lembergs klaji ignorē tiesas kolēģijas prasības, tādēļ viņam ir piemērojama procesuālā sankcija - piespiedu nauda vienas noteiktās minimālās mēnešalgas jeb 380 eiro apmērā.

Lēmums nav pārsūdzams, bet desmit dienu laikā tiesai var iesniegt lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas samaksas vai par tās apmēra samazināšanu.

Vēstīts arī, ka nesen prokuratūra nolēma grozīt apsūdzību. Iepriekš prokurors Jānis Ilsteris skaidroja, ka izmaiņas viņa ieskatā nav būtiskas, proti, nopietnākie Krimināllikuma panti - kukuļņemšana sevišķi lielos apmēros un lielā apmērā noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšana - joprojām apsūdzētajam tiekot inkriminēti.

Lembergam joprojām 15 apsūdzības sadaļās tiek inkriminēta Krimināllikuma 325. panta 2. daļa - par valsts amatpersonai likumā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli. Savukārt saskaņā ar apsūdzības grozījumiem četras apsūdzības sadaļas grozītas no Krimināllikuma 325. panta 2. daļas uz 1. daļu, jo lēmumus attiecībā uz četriem uzņēmumiem Lembergs pieņēmis kā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis.

Tikai piecas apsūdzības sadaļas izslēgtas. No vairāk nekā 200 lēmumiem tie ir aptuveni seši lēmumi, līdz ar to nekādas būtiskas izmaiņas nav notikušas, toreiz skaidroja prokurors.

Tāpat apsūdzība tiek uzturēta par piedalīšanos mantiskos darījumos, kas Lembergam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kvalifikācijai mainoties no 326. panta 2. daļas uz 1. daļu, jo Lembergs šīs noziedzīgās darbības veicis kā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis, norādījis Ilsteris.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!