Foto: LETA
Divarpus gadu laikā padomju Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija nav pavirzījušies uz priekšu sadarbībā ar Satversmes aizsardzības biroju (SAB), jo specdienests, kura telpās glabājas pētniekiem nepieciešamie materiāli par VDK aģentiem, atsaka piekļuvi daudziem dokumentiem, aizbildinoties ar personu datiem, svētdienas vakarā ziņo LTV raidījums "de facto".

Raidījums vēsta, ka SAB noraidījis iespēju visai komisijai strādāt tā telpās. Kādu laiku kā risinājumu piedāvāja, divu, trīs pētnieku kļūšanu par SAB darbiniekiem, taču birojam nebija naudas viņu algām. Kad komisija piedāvāja savu naudu, SAB direktors Jānis Maizītis norādīja, ka pētnieku pieņemšana darbā vairs nav iespējama.

Maizītis raidījumam noliedzis, ka nevēlas pētnieku klātbūtni SAB: "Šī komisija nerespektē visas tās prasības, kā komisija var iepazīties un strādāt drošības iestādes telpās." Pētniekiem jāaizpilda anketas un jāsaņem pielaide darbam ar valsts noslēpumu. Maizītis vēstulēs komisijai atzinis, ka VDK lietas, kartotēkas, rakstītie dokumenti un citi materiāli nav valsts noslēpums, bet īpašā pielaide nepieciešama SAB telpu dēļ.

Komisijas locekļi anketas nav aizpildījuši, vēsta raidījums. Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris skaidro, ka, pirmkārt, dokumenti nav valsts noslēpums, otrkārt, SAB direktors nepārprotami pateicis, ka daudzi materiāli pētniekiem tik un tā netiks doti, jo satur fizisku personu datus. "Ja personu lietas mums nedod, tad tur nekādas jēgas nav [no pielaides]," skaidrojis Kangeris.

Pētnieki, piemēram, lūguši ļoti konkrētu informāciju no SAB rīcībā esošās VDK elektroniskās datu bāzes "Delta" par VDK lomu pretpadomju jaunatnes organizāciju likvidācijā. Šī informācija iepriekš pētījumam bijusi pieejama bijušam SAB darbiniekam Indulim Zālītim un advokātam Andrim Grūtupam, kurš par VDK aģentu ar segvārdu "Jēkabs Smiltnieks" rakstījis grāmatā "Observators".

Taču VDK izpētes komisijai Maizītis atbildēja, ka informācija netiks izsniegta, jo tā "satur ziņas par konkrētām fiziskajām personām". SAB direktors "de facto" šādus pat ierobežojumus min attiecībā uz VDK aģentu kartotēku: "Mēs ievērojam likumu. Nav Latvijā pieņemts likums, ka aģentu kartotēka ir publiski pieejama. Tāds likums nav pieņemts. Spēkā ir arhīvu likums, spēkā ir likums par personu datu aizsardzību un mēs ievērojam šos likumus. Visādi citādi zinātnieki var pētīt."

VDK izpētes komisijas loceklis, tiesnesis Juris Stukāns raidījumam paudis, ka SAB vairākus gadus rupji nepilda citu likumu – par VDK dokumentiem. "Pilnīgi nelikumīga šī interpretācija," saka Stukāns un uzsver, ka likums nosaka, ka ar valdības rīkojumu izveidotajai komisijai jāveic gan datu bāzes "Delta", gan aģentu kartotēkas izpēte.

Komisija apņēmusies lūgt politiķu atbalstu, lai izkļūtu no strupceļa, vēsta "de fato".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!