Marta pirmajā nedēļas nogalē bijušajā PSRS armijas pilsētiņā "Skrunda-1", kas kopš okupācijas karaspēka izvešanas deviņdesmitajos gados ir pamesta, kaujas iemaņas apdzīvotā vietā apguva Rīgā bāzēta Zemessardzes Studentu bataljona zemessargi, portāls "Delfi" uzzināja bataljonā.

Zemessargi spokainajā ciematā kājnieku vada un nodaļu sastāvā mācījās patrulēšanas un uzbrukuma operāciju principus apbūvētā vietā, atklāja seržants Artūrs Veide.

Ar triecienšautenēm, ložmetējiem un granātmetējiem bruņotie zemessargi mācību uzdevuma laikā ieņēma un veica telpu "tīrīšanu" piecstāvu daudzdzīvokļu namos, slimnīcā, tirdzniecības namā "Venta", sporta kompleksā un citos pamestajos objektos, kas kādreiz kalpoja PSRS armijas vajadzībām.

2016. gadā Skrundas novada dome pamesto pilsētiņu ar pamazām grūstošajām ēkām nolēma nodot Aizsardzības ministrijas īpašumā. Tagad te plānots izveidot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bāzi un teritoriju izmantot militāro mācību nolūkiem. Šāda tipa apmācību vietas ir pieprasītas – lietuvieši šim nolūkam Pabrades poligonā ir pat uzbūvējuši speciālu ciematu.

"Pilsētvide ir sarežģītākais apvidus kaujas darbības veikšanai. Gan aizsardzība, gan uzbrukums apbūvētā vietā prasa īpašu plānošanu, apmācību un individuālo karavīra sagatavotību," nepieciešamību rīkot šāda tipa mācības pamato seržants Veide.

Viņš atzīmē, ka īpaši svarīga šāda apmācība ir tieši Studentu bataljonam, jo tas ir vienīgais no Zemessardzes bataljoniem, kas bāzēts Baltijas lielākajā pilsētā – Rīgā.

"Kauja notiek īsās un ļoti īsās distancēs, kur ļoti svarīga ir katra karavīra individuālā sagatavotība, iniciatīva un izpratne par KAV (kauja apbūvētā vietā) taktikas īpatnībām. Tāpēc pilsētā lielāku priekšrocību iegūst tas, kurš ir mācījies šajā vidē karot, apstākļos, kas ir maksimāli pietuvināti realitātei," skaidro Veide.

Svarīgi, ka "Skrunda-1" pilsētiņā ir saglabājusies padomju dzīvojamo ēku apbūve, kāda ir raksturīga daudzām Latvijas pilsētām – tā ir unikāla iespēja rīkot militārās mācības šādā vidē, papildina seržants.

"Iespaidi ir ļoti spilgti, mēs joprojām esam sajūsmā," pēc mācībām portālam "Delfi" komentē zemessargs Māris Tīrums. Ar meža kaujas iemaņām, ko pārsvarā apgūst zemessargi, pilsētā var nepietikt, viņš uzskata: "Šeit pretinieks ir vairākās dimensijās – viņš var būt zem tevis, tavā līmenī, virs tevis."

Lēmumi ir jāpieņem ļoti ātri, kuras katras durvis tā vienkārši nevar spert vaļā, jo tās var būt mīnētas, granātas var izkrist no jebkura loga, secinājumos par mācībās gūtajām atziņām dalās Tīrums.

Šādas mācības zemessargiem būtu jārīko biežāk, viņš ir pārliecināts. "Dodiet zemessargiem lielākas iespējas. Tas mums ir vajadzīgs. Nevar būt tā, ka zemessargs skrien tikai pa mežu. Ja mēs esam daļa no NBS, ja mēs esam aizsardzības prioritāte, tad dodiet mums atbilstošas iespējas," pauž zemessargs Tīrums.

Tam, ka kaujas iemaņas apbūvētā vietā jāapgūst pamatīgāk, piekrīt 3. rotas komandiera pienākumu izpildītājs Veide. "Viena no šo mācību atziņām ir tā, ka KAV apmācību nepieciešams veikt atsevišķa kursa ietvaros ar nometni Skrundas militārajā pilsētā," secina seržants.

Latvijas Republikas Zemessardze ir NBS sastāvā esoša militāra organizācija, kurā brīvprātīgi no darba un studijām brīvajā laikā militārās prasmes apgūst pilngadīgi Latvijas pilsoņi.

Vairāk par Zemessardzi un to, kā tajā iestāties, var lasīt šeit. Par Rīgas Studentu bataljonu, kurā dien ne tikai studenti, vairāk var uzzināt šeit un "Facebook" platformā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!