"Gada vārds – "jaunuzņēmums" – jau ir plaši ieviesies. Tā nozīme ir "jaunizveidots strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā inovatīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu, ar to cenzdamies tirgū ieņemt kādu jaunu nišu" (angliski "startup")," skaidro rīkotāji.
Valodnieki arī min, ka 2016. gads pārsteidzis arī ar pilnīgi jauniem vārdiem, tostarp viens no tiem ir "trump(i)s" (no angļu "Trump"). Tāpat joprojām nav zināms, kā latviski rakstīt vārdu "Brexit" – "breksits" vai "bregzits".
Savukārt par gada nevārdu atzīts vārds "ekselence" ar nozīmi "izcilība"– šis ir bieži lietots svešvārds tādās vārdkopās, kurās tas neiederas un ir pārprotams, piemēram, "ekselences centrs" un "ekselences balva". Ar vārdu "ekselence" diplomātiskajās attiecībās uzrunā citas valsts galvu, valdības locekli, vēstnieku. Pagātnē tas bija augstas amatpersonas tituls, norāda akcijas rīkotāji.
Rīgas Latviešu biedrības valde savu speciālbalvu nolēmusi piešķirt teicienam, ar ko klajā nākusi Pasaules Banka: "Aktīvās novecošanās izaicinājumi ilgākam darba mūžam Latvijā". Tas atbilst papildu kategorijai – savārstījumiem.
Akciju "Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens" Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa un Latvijas Rakstnieku savienība rīkoja jau 14. reizi.
