Būvkompānijas "Merks" ekskluzīvie dzīvokļi pirms desmit gadiem nonāca Rīgas domes elites rīcībā par cenu, kas toreiz bija krietni zem īpašuma vērtības, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Tolaik būvkompānijai "Merks" atļāva privatizēt Skanstes ielas apkārtnes zemi un uzticēja celt hokeja halli. Ar "Merkam" labvēlīgajiem lēmumiem saistītas vairākas Rīgas domes amatpersonas – tā brīža pilsētas mērs Gundars Bojārs, Pilsētas attīstības departamenta direktoru Vilnis Štrams, kā arī Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs, šobrīd Rīgas vicemērs Andris Ameriks ("Gods Kalpot Rīgai").
Visas trīs amatpersonas pirms desmit gadiem iegādājās dzīvokļus tikko kā uzceltajās "Viesturdārza mājās". Viens no ekskluzīvākajiem dzīvokļiem ēkas augšējā stāvā, 160 kvadrātmetru platībā nonāca Amerika ģimenes rīcībā. Dzīvokļa īpašnieks tobrīd gan bija kāda firma - tas piederēja Amerika bijušajam partijas biedram un biznesa partnerim Mārim Tamanim. Taču domnieka kaimiņi pirms astoņiem gadiem raidījumam "de facto" apstiprināja, ka mājā redzot pašu Ameriku. Ameriks gan toreiz stāstīja, ka dzīvoklī dzīvojot viņa dēli, bet komentēt to, kā dzīvoklis nonācis ģimenes rīcībā, nevēloties: "Es tiešām negribu, lai tas (raidījums "de facto", red.) kļūtu par dzelteno presi. Rakāties manā personīgajā dzīvē, es nedomāju, ka tas ir Latvijas Televīzijas uzdevums. Tas ir viss, ko es varu komentēt un man pašreiz par personīgo dzīvi vairāk komentāru nebūs."
2006. gada jūnijā toreiz vēl uz Tamaņa vārda nule kā dibinātā firma dzīvokli "penthausā" iegādājās par nepilniem 110 tūkstošiem latu. Tikpat liels dzīvoklis augšējā stāvā blakus mājā mēnesi vēlāk ar domes amatpersonām nesaistītai personai pārdots par 243 tūkstošiem latu – divarpus reižu dārgāk. Amerikam kaimiņos dzīvojošais "Merka" valdes priekšsēdētājs Ivars Geidāns toreiz noliedza, ka amatpersonas dzīvokļus saņēmušas apmaiņā pret būvkompānijai labvēlīgiem lēmumiem: "Jūs pārspīlējat! Kādas pateicības? Tā ir jūsu interpretācija!"
Šobrīd firmas, kurai pieder ekskluzīvais dzīvoklis, īpašniece ir Amerika sieva Ginta. Taču Ameriks ar sava preses sekretāra starpniecību noliedz, ka tā nonākšana ģimenes rīcībā saistāma ar atbalstu Skanstes rajona attīstībai. To noliedz arī pašreizējais "Merks" valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš: "Varu apliecināt, ka neesam pārdevuši nevienu dzīvokli apmaiņā pret zemes platībām Skanstes ielā. Šādas jūsu jautājumā ietvertās aizdomas ir nepamatotas."
Tomēr tieši ar Skanstes apkārtni pēdējā laikā saista virkni ieceru pilsētā - te taps Laikmetīgās mākslas muzejs un aizvien biežāk Skanste tiek minēta, kā iespējamā Rīgas koncertzāles atrašanās vieta. Tāpat pašvaldība šeit plāno būvēt jaunu tramvaja līniju. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Armands Krūze norāda - "ja vairāk nekā 170 miljonus eiro jau ir investējuši privātie, tad pašvaldības pienākums ir nodrošināt ar infrastruktūru privātās investīcijas."
Valdība šonedēļ lēma par atbalstu vienam no Rīgas koncertzāles variantiem un izvēlējās lētāko, taču ļoti līdzīgu tam, kāds ir plānotais "Merka" projekts. Politiķi atmeta plānu par 90 miljoniem eiro būvēt milzu ēku uz AB dambja, tāpat nepieciešamo akustiku nenodrošināšot savulaik plānotā Rīgas Kongresu nama pārbūve par vairāk nekā 48 miljoniem eiro.
Izvēlētais variants paredz, ka sadarbībā ar privāto partneri būvēs koncertu un konferenču centru, bet valsts vēlāk atpirktu koncertiem atvēlēto daļu. Kopējās projekta izmaksas varētu sasniegt pat 100 miljonus eiro. Taču uz koncertzāli attiektos vien mazākā daļa – līdz 30 miljoniem eiro, turklāt daļu segtu no Eiropas Savienības fondu naudas.
Šoreiz Kultūras ministrijas iecere saskan ar "Merka" izstrādāto projektu. Abas puses piesauc ne tikai vienus un tos pašus piemērus citviet Eiropā, bet teju vienādiem vārdiem apraksta iecerēto namu. Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags norāda, ka "šis ir skandināvisks, atturīgs, racionāls projekts, ko vispār ir iespējams īstenot". "Tā būs ziemeļnieciski atturīga arhitektūra," papildina kultūras ministre Dace Melbārde (NA). Tomēr amatpersonas noliedz, ka šis publiskās – privātās partnerības projekts uzrakstīts speciāli "Merks". "Nav noslēpums, ka Skanstes attīstības aģentūra ļoti aktīvi sevi piesaka kā vienu no tādiem spēcīgiem spēlētājiem, kas ir gatavi ar šādu piedāvājumu nākts, bet nekāda ekskluzivitāte šai aģentūrai nav nodrošināta," norāda Melbārde. Savukārt Vanags neslēpj, ka "šādu projektu nav iespējams īstenot bez publisko resursu līdzdalības vienā vai citā formā".
