Foto: LETA

Ceturtdien Rīgas apgabaltiesā savas liecības lasīt turpināja Aivars Lembergs, kurš solīja visai skrupulozi iztirzāt visas epizodes, kuras valsts apsūdzības uzturētāji minējuši apsūdzībā.

"Man apsūdzībā ir minētās kādas 300 epizodes, gribot negribot man jāiet cauri visām epizodēm, jo izlaidīšu un man būs notiesājošs spriedums. Ja apsūdzības uzturētājs atsauc kādu epizodi, es būšu tikai priecīgs. Es jau neesmu apsūdzības uzturētājs," savu nostāju skaidroja Aivars Lembergs.

Tiesā Lembergs liecināja par katru lēmumu, kas minēts apsūdzībā. Vienlaikus viņš vairākas reizes, iztirzājot Ventspils domes savulaik pieņemtos lēmumus, norādīja, ka lēmumu pieņemšanā ievērotas visas tiesību normas un viņam saistībā ar pieņemtajiem lēmumiem nav bijušas nekādas mantiskās intereses. Tādas neesot bijušas arīdzan viņa ģimenei, tostarp bērniem. Lembergs uzsvēra, ka ar šiem lēmumiem nav nodarīts kaitējums nedz valsts, nedz sabiedrības interesēm, kā arī nav grauts pašvaldības vadītāja amata vārds.

Apsūdzētais saistībā ar apsūdzībā norādīto Ventspils pilsētas domes un mēra amata diskreditēšanu tiesā atsaucās uz sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījumu par Ventspils domes darbības vērtējumu ne tikai šogad, bet arī, piemēram, 2004. gadā. Viņš uzsvēra, ka vērtējums vienmēr bijis augsts.

Man jāiet cauri visām epizodēm, jo izlaidīšu un man būs notiesājošs spriedums.
Aivars Lembergs

Šā gada augustā 91% respondentu Ventspils domes darbu vērtējuši pozitīvi vai ļoti pozitīvi, bet negatīvi vai ļoti negatīvi – vien aptuveni 7%. Savukārt paša Lemberga darbību 26% vērtējuši ļoti pozitīvi, bet 61% vērtējis pozitīvi, liecināja apsūdzētā sagatavotā informācija. Lembergs bija sagatavojis aptaujas datus par konkrētiem gadiem, kā arī par visiem deputātiem. "Pat tad, kad mani te apcietināja, 2008. gadā bija skaļās vingrošanas ap manu uzvārdu, tas vērtējums tāpat vienmēr bija pozitīvs. Tad mani nebūtu ievēlējuši par deputātu, ja man nebūtu uzticēšanās," savu viedokli izteica apsūdzētais.

Lembergs arī vairākkārt sacīja, ka apsūdzība ir abstrakta un nekonkrēta, un tas liedzot viņam iespēju apsūdzību saprast, kā arī tāpēc praktiski liedzot viņam tiesības uz aizstāvību. "Nav konkrēti dati un fakti minēti pie būtiskā kaitējuma," apgalvoja apsūdzētais.

Foto: F64

"Par katru lēmumu konkrēta apsūdzība. Es kādu nepastāstīšu un viņi teiks, ka es esmu atzinis," uz tiesas aizrādījumu, ka apsūdzētais varētu neatkārtoties par materiālajām interesēm un būtisko kaitējumu, atbildēja Lembergs. Prokurors piebilda, ka apsūdzībā norādīti konkrēti 12 lēmumi, kuri figurē lietas materiālos.

Ceturtdien Lemberga tiesā liecinātais attiecies 12 lēmumiem saistībā ar AS "Ventamonjaks". Lēmumi pieņemti šā gadsimta sākumā. Apsūdzētais liecināja, ka būtībā nevienā no lēmumiem, kas pieņemti par šī uzņēmuma darbību Ventspils brīvostā, ne viņs, ne viņa radinieki vai ģimene nav bijuši mantiski ieinteresēta, kā arī nav radīts būtisks kaitējums sabiedrības interesēm vai grauta un diskreditēta domes un domes vadītāja institūcija.

Lembergs 2000. gada 1. decembrī pieņemto lēmumu licencēt AS 'Ventamonjaks" darbību Ventspils brīvostā muitas brīvās zonas režīmā skaidroja, sakot, ka lēmums licencēt uzņēmuma darbību pieņemts saistībā ar "Ventamonjaks" un SIA "Filtrs" savstarpējiem darījumiem. Noskaidrots, ka "Ventamonjaks" atbilst Ventspils brīvostas prasībām un tam var izsniegt darbības atļauju. Uz tā pamata brīvostas pārvaldnieks sagatavojis brīvostas valdes lēmuma atļaujas projektu.

Valsts un sabiedrības interesēs ir visiem ostas termināļiem strādāt pēc iespējas aktīvāk.
Aivars Lembergs

Nākošais lēmums, par ko liecināja Aivars Lembergs, bija 2001. gada 22. janvāra Ventspils domes lēmums par "Ventamonjaks" vides aizsardzības licences papildināšanu. Apsūdzētais tiesā uzsvēra, ka tobrīd šādas licences nav bijušas obligātas un tā bijusi brīvprātīga vienošanās, lai informētu sabiedrību. Lembergs uzsvēra, ka tas atbilda valsts un sabiedrības interesēm. Arī šajā situācijā ne viņš, ne viņa radinieki nekādu materiālu labumu nesaņēma.

"Apsūdzībā nav konkrēti teikts, kad un kādā apjomā es konkrēti saņēmu ienākumus," minēja apsūdzētais. Apsūdzības uzturētāju ieskatā materiālā interese bijusi tāda, ka tika nodrošināta "Ventamonjaks" saimnieciskā darbība, taču Lembergs to noliedza, uzsverot, ka uzņēmuma saimnieciskā darbība atbilst valsts un sabiedrības interesēm, jo nodrošina iedzīvotājiem darbu, bet valstij nodokļu naudu. "Valsts un sabiedrības interesēs ir visiem ostas termināļiem strādāt pēc iespējas aktīvāk," skaidroja Lembergs.

Foto: DELFI

"Ne es, ne mani bērni nekad neesam bijuši "Ventamonjaka" dalībnieki un, pat ja būtu, tad tas tāpat būtu valsts un sabiedrības interesēs," turpināja Lembergs, skaidrojot, ka šis lēmums tika pieņemts, lai nodrošinātu atklātību sabiedrībai, lai tā iepazītos ar uzņēmuma darbību un tai nepieciešamajiem nosacījumiem. Interešu konflikta arī nav bijis, sacīja Lembergs pretēji tam, kas minēts apsūdzībā.

Lembergs arī uzsvēra, ka līdz pat 2007. gada izmaiņām atbilstošajā likumā brīvostas valdes locekļi bijuši tikai un vienīgi valdes locekļi, jo likums viņiem nav paredzējis valsts amatpersonas statusu.

Ne es, ne mani bērni nekad neesam bijuši "Ventamonjaka" dalībnieki.
Aivars Lembergs

2001. gada 11. maijā Ventspils brīvostas valdes sēdē lemts jautājums saistībā grozījumiem likumā Par ostām. Lembergs tiesā norādīja, ka šis lēmums paredzēja apmaksāt uzņēmuma "Ventamonjaks" izdevumus par piestātņu uzturēšanu kārtībā un remontiem – aptuveni 29 tūkstošus latu.

Lembergs skaidroja, ka trīs piestātņu uzturēšanu un remontus veica "Ventamaonjaks". "Līdz likuma grozījumiem ostas piestātņu maksu saņēma uzņēmums, bet līdz ar likuma maiņu piestātņu maksu saņem brīvosta. Savukārt uzņēmums uztur tehniskā kārtībā brīvostai piederošu īpašumu, tāpēc iesniedzis dokumentus par veiktajiem darbiem, lūdzot par to samaksāt," lēmuma būtību atklāja apsūdzētais.

"Nu tā kā uz teātri. Jūs nopērkat biļeti un tad ejat uz izrādi." Kāda te mana interese? Piestātnes nebija mana manta," sacīja Lembergs.

Foto: DELFI

2001. gada 26. novembrī Ventspils dome pieņēma lēmumu par "Ventamonjaks" akciju pārdošanu. Apsūdzība uzskatot, ka lēmums pieņemts Aivara Lemberga vai viņa radinieku interesēs, taču Lembergs to noliedza. Viņš skaidroja, ka lēmums pārdot akcijas domei neko tieši nenorādot.

"Tas ir abstrakts lēmums tikai kaut ko pārdot," sacīja Lembergs. Saistībā ar akciju pārdošanu tiesā Lembergs minēja arī citu līgumu par pašvaldībai piederošo akciju AS "Ventamonjaks" pārdošanu, kas figurē apsūdzībā. Lembergs sacīja, ka toreiz izsludināta uzņēmuma privatizācija un pieteikties varēja jebkurš. Uzņēmuma dalībniekiem bija pirmpirkuma tiesības, kuras dalībnieki arī izmantojuši un par tirgus cenu iegādājušies "Ventamaonjaka" akcijas. "Samaksā, saņem pretī akcijas. Tur nav neviens ne vairāk dabūjis, ne mazāk," sacīja apsūdzētais.

Nu tā kā uz teātri. Jūs nopērkat biļeti un tad ejat uz izrādi." Kāda te mana interese? Piestātnes nebija mana manta.
Aivars Lembergs

Nākošais lēmums, par kuru izteicās apsūdzētais, bija 2002. gada 22. februāra Ventspils brīvostas valdes lēmums pārtraukt ar "Ventamonjaks" atļauju par licencētas uzņēmējdarbības veikšanu brīvostā un veikt izmaiņas, norādot, ka sabiedrība ir tiesīga uzņēmējdarbību veikt konkrētās teritorijās uz konkrētu laiku. Šis lēmums paredzēja nomainīt atļaujas, kā arī noslēgt līgumu par ieguldījumu veikšanu Ventspils brīvostā ar konkrētu termiņu un izsniegt apliecību par tiesībām nodokļu piemērošanai.

Lembergs skaidroja, ka šāds lēmums tika pieņemts, jo toreiz mainījies likums par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālās ekonomiskajās zonās. Viņš uzsvēra, ka uzņēmumam atļauja darbībai jau ir bijusi, bet līdz ar izmaiņām likumā tā tikusi "pāratjaunota". Savukārt attiecībā uz ieguldījuma veikšanas līgumu Lembergs skaidroja, ka tika paredzēts līgums, kas uzņēmumam uzliek par pienākumu veikt konkrētus ieguldījumus konkrētos termiņos, kas nodrošina termināla un brīvostas attīstību.

Foto: DELFI

Lembergs iztirzāja arī 2002. gada 10. maijā pieņemto Ventspils brīvostas valdes lēmumu par "Ventamaonjaka" iesniegumu, kurā uzņēmums lūdza domi samazināt nekustamā īpašuma nomas maksu piestātnēm par 10%. Lembergs skaidroja, ka lēmums piekrist nomas maksas samazinājumam pieņemts, jo toreiz uzņēmējdarbību ietekmējusi Krievijas krīze un bijušas "kaut kādas problēmas". Apsūdzētais atminējies, ka valdes sēdē piedalījušies arī trīs ministri un visa valde balsojusi "par", bet sīkākas detaļas neatcerējās.

Lembergs arī pieminēja 2002. gada 22. jūlija Ventspils domes protokolu, kurā runāts par "Ventamonjaks" vides licences pieteikuma papildinājumu pieņemšanu. Lēmums bijis pieņemt vides aizsardzības licences pieteikumu. Lembergs norādīja, ka tas atbildis Iesnieguma likumam, tāpēc nav bijušas tiesības iesniegumu nepieņemt. Līdzīgs Venspils domes protokols pieņemts arī 2004. gada 19. jūlijā, kad runa bijusi par "Ventamaonjaka" pietikuma pieņemšanu par vides aizsardzības licences papildināšanu. Līdzīgu lēmumu saistībā ar "Ventamonjaka" lūgumu pieņemt vides aizsardzības licenci, Ventspils dome pieņēmusi arī 2005. gada 16. maijā. Lembergs paskaidroja, ka "citādāk nemaz nevarēja būt".

Kā tas ir iespējams? Nesaprotu. Laikam duraks esmu. Vot!
Aivars Lembergs

Tāpat Lembergs liecināja par Ventspils brīvostas valdes 2002. gada 7. novembra lēmumu atlikt jautājuma izskatīšanu par nekustamā īpašuma nomas līgumiem gaisa trasēm. Par šo jautājumu rinājot tiesā Lembergs pauda īpašu sašutumu, paužot arī pārsteigumu, ka par jautājuma izskatīšanas atlikšanu viņam tiek inkriminēta valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana. "Kā tas ir iespējams? Nesaprotu. Laikam duraks esmu. Vot! Kādam jābūt arī durakam," izsmējīgi sacīja Lembergs.

Liecības Lembergs sniedza arī par 2003. gada 21. februārī Ventspils brīvostas valdes protokolu saistībā ar iesniegumu par izmaiņām nekustamā īpašuma nomas līgumos. Tas paredzēja izslēgt maģistrālā siltumtīkla estakādes.

Foto: LETA

Lembergs ceturtdien liecināja arī par 2003. gada 9. maija Ventspils brīvostas valdes lēmumu par graudu termināļa celtniecību Ventspils brīvostā, kas paredzēja izslēgt no uzņēmumu "Ventbunkers" un "Ventamanojaks" nomas teritorijas tehnoloģisko konveijera trasi pēc skiču saņemšanas. Lembergs gan prokuroriem pārmeta, ka viņi nav iepazinušies ar visu situāciju pilnībā, jo terminālis tā arī netika izbūvēts un platība palika "Ventbunkeram".

Savukārt 2005. gada 25. februārī Ventspils brīvostas valde pieņēmusi lēmumu atļaut firmai "Mitrohim" ar 2005. gada februāri nodot apakšnomā platību darbībai ar šķidrajām substancēm par konkrētu summu. Lembergs skaidroja, ka uzņēmumam "Mitrohim" šī platība nav bijusi vajadzīga, tāpēc tas varējis to nodot uzņēmumam "Ventamonjaks". Brīvostai nomnieks joprojām bijis "Mitrohim", kas arī tai maksājis nomas maksu, bet platību "Mitrohim" varēja izīrēt "Ventamonjaks", bet nedrīkstēja no tā pelnīt.

Visas epizodes attiecībā uz apsūdzībām saistībā ar "Ventamonjaku" Lembergs pabeidza iztirzāt. Viņš turpināja liecināt par apsūdzības epizodēm, kas saistītas ar uzņēmumu "Naftas parks".

Apsūdzētais norādīja, ka apsūdzības puse uzskata, ka viņam caur ārzonu uzņēmumu "Kaywood International Limited"un tad caur uzņēmumu "LatTransNafta" piederējusi firma "Naftas parks". Lembergs skaidroja, ka iepriekš viņa dēls, kurš arī apsūdzēts šajā lietā, par to izteicies un viņam neesot ko piebilst.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka "konstrukcija "caur, caur, caur" neiet krastā, jo "Naftas parks" īpašnieki ir tikai akcionāri". Tāpat Lembergs norādīja, ka valsts apsūdzības uzturētāju uzskats, ka viņam "Naftas parks" piederot arī caur uzņēmumu "Sapo" un "Venbunkers", neatbilstot patiesībai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!