Jūlija vidū tiesa aizgāja ilgākā pārtraukumā, bet liecinieku nopratināšana plānota sākot ar septembri. Precīzu skaitli, cik tieši liecinieki ir nopratināti un kāds ir aptuvenais uz tiesu aicinātu liecinieku skaits, tiesa nemin. Krimināllieta ir apjomīga un par cietušajām atzītās 268 personas kopumā pieteikušas kaitējuma kompensācijas aptuveni 3,1 miljarda eiro apmērā
Nākamā tiesas sēde notiks jau 30. augustā pulksten 10:00, kad plānots turpināt uzklausīt cietušo liecības gadsimta prāvā.
Vaicāta par lielo pieteikto kompensāciju apmēru, cietušo pārstāve, zvērināta advokāte Jevgenija Tverjanovica-Bore portālam "Delfi" pauž, ka sabiedrībai svarīgi saprast, ka šis tiesas process cietušajiem nav cīņa par naudu. Tverjanoviča-Bore procesā pārstāv vairāk nekā 40 cietušos un skaidro, ka nav iespējams nekādā materiālā veidā novērtēt sāpes un ciešanas, kas radītas traģēdijā cietušajiem un to tuviniekiem. "Nav iespējams racionāli un aritmētiski novērtēt tās sāpes un ciešanās, kas cietušajiem izraisītas Zolitūdes traģēdijas rezultātā. Īpaši traģiski stāsti ir par ģimenēm, kuros "Maxima XX" lielveikala nogruvuma laikā bērniem bojā gāja māte, tēvs vai abi vecāki," viedokli pauž advokāte, akcentējot, ka cietušo morālo kompensāciju apmēram ir simboliska nozīme, kas aptver cietušajam nodarīto fizisko un psiholoģisko ciešanu smagumu, morālā aizskāruma dziļumu un nozieguma publiskumu, kas ir saistīts ar tuva cilvēka zaudējumu.
Advokāte papildus norāda, ka kompensācijas apmēru noteikuši arī tādi apstākļi kā publiskā vieta, darba dienas beigas, apdraudējuma neparedzamības raksturs. Visi šie apstākļi pastiprinot cietušo un viņu tuvinieku piedzīvoto fizisko un morālo ciešanu smaguma pakāpi. Kompensācija ir tikai neliela atlīdzinājuma par cilvēka nāvi daļa, jo cilvēka dzīvību naudas izteiksmē izteikt nevar. Morālā kompensācija ir savā ziņā gandarījums par cietušajam nodarīto morālo aizskārumu, kas nākotnē cietušajam var izraisīt neparedzamas sekas, atstājot ietekmi uz fizisku un psiholoģisku veselību un turpmāko dzīvi, kas nekad vairs nebūs tāda kā līdz traģēdijai, kompensāciju pieteikumus skaidro Tverjanovica-Bore.
Jau notikušajās sēdēs vairāki cietušie norādījuši ne tikai uz fiziskām problēmām, bet arī garīgiem traucējumiem, kas radušies pēc traģēdijas. Iepriekš vienā no tiesas sēdēm cietušo pārstāvis, zvērināts advokāts Mareks Halturins tiesā skaidroja, ka viena viņa pārstāvamā klātienē liecināt par notikušo neieradīšoties veselības stāvokļa dēļ. Advokāts skaidroja, ka sieviete pēc traģēdijas kļuvusi par 2. pakāpes invalīdi, viņai ir psiholoģiska rakstura traucējumi, kā arī viņa aizvien turpina ārstēšanos no gūtajām traumām, taču sniegt liecību nevarēs tieši psihoemocionālo traucējumu dēļ. Halturinam toreiz pievienojās arī cits cietušo pārstāvis, zvērināts advokāts Aldis Gobzems, norādot, ka, visticamāk, arī viņam lietas iztiesāšanas procesā būs līdzīga rakstura lūgums saistībā ar daļu no viņa pārstāvamajiem.
Savās liecībās liela daļa cietušo tiesā liecinājuši, ka traģēdijas brīdī iestājusies tumsa, bijusi ūdens tecēšanas skaņa, gruveši un cilvēku panika. Daļai no cietušajiem diezgan ātri un veiksmīgi izdevies izkļūt no brūkošās ēkas, bet, piemēram, viens Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieks, kas pēc pirmā jumta nogruvuma meklējis gruvešos cietušos, otrā nogruvuma laikā pats kļuvis par brūkošās ēkas upuri. Metāla konstrukcijas viņu iesprostojušas ēkā uz sešām stundām.
Savukārt kādā citā tiesas sēdē viena no cietušajām tiesā liecināja, ka veikala jumta nobrukuma laikā bijusi stāvoklī, bet pēc traģēdijas bērniņu zaudējusi.
Patlaban runājot par tiesas procesa organizāciju, Tverjoniča-Bore pauž, ka, vērtējot tiesas procesa ātrumu kopsakarā ar ievērojamo kriminālprocesā iesaistīto dalībnieku skaitu, jāatzīst, ka no šī gada aprīļa, kad sākta cietušo nopratināšana, lietas iztiesāšana organizēta kvalitatīvi. "Tiesa procesu virza optimāli saskaņā ar Kriminālprocesa likuma prasībām, lai nākotnē nerastos pamats tiesas sprieduma pārsūdzēšanai sakarā ar procesuālajiem pārkāpumiem," klāsta advokāte. Papildu viņa norāda, ka tiesas procesu novilcina neviena procesa dalībnieku puse, atzīstot, ka arī apsūdzēto aizstāvība savu aizņemtību citos tiesas procesos plāno, nekaitējot krimināllietas iztiesāšanai.
Cietušo nopratināšanu plānots pabeigt tuvākajos mēnešos, pēc tam likums paredz liecinieku un ekspertu noklausīšanos. Laika ziņā tas varētu būt ievērojama procesa stadija, spriežot pēc uz tiesu izsaukto liecinieku un ekspertu skaita, lietā veikto ekspertīžu daudzuma, kā arī lieciniekiem un ekspertiem paredzamā jautājumu apjoma un specifiskuma.
Izmeklēšanas stadijā Valsts policija uzsvēra krimināllietas apjomīgumu, norādot, ka tā ir apjomīgākā Latvijas vēsturē. Arī Tverjanoviča-Bore norāda, ka Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir bezprecedents gadījums Latvijas Tiesu vēsturē. Galvenokārt, noziedzīgā nodarījumā bojā gājušo personu skaita un nozieguma publiskuma rakstura dēļ.
Īpaši advokāte akcentē apdraudējuma neparedzamības raksturs, jo nevienam neienāktu prātā, ka varētu pastāvēt kaut kādi draudi veselībai vai dzīvībai, ieejot iepirkties lielveikalā "Maxima". Lietas sarežģītības augstā pakāpe saistīta ar lietas apjomu – 80 sējumiem – un specifiku, kā arī ar ievērojamo kriminālprocesā iesaistīto personu un lietā veikto ekspertīžu skaitu. Taujāta pēc iespējamiem lietas izskatīšanas termiņiem, advokāte norāda, ka optimistiskā prognoze varētu būt, ka līdz 2017. gada beigām tiesa pabeigs tiesas izmeklēšanu un pāries pie tiesas debatēm.
Pērnā gada 9. oktobrī lietu nododot tiesai, prokurori sabiedrību informēja, ka pastāvējuši vismaz 30 gadījumi, kad lielveikala jumta sabrukšanu varēja novērst. Toreiz prokurors Agris Skradailis uzdeva retorisku jautājumu, cik tad gadījumiem bija jābūt, lai trūkumi tiktu novērsti, nevis "notiktu rotaļāšanās ar cilvēku dzīvībām".
2015. gada 9. oktobrī pieteiktais kompensācijas apmērs lietā bija tikai 155 miljoni eiro, savukārt materiālais kopējais zaudējums un kompensācijas veidoja vairāk nekā 100 miljonus eiro. Tomēr, neskatoties uz faktu, ka pieteikto kaitējumu kompensāciju kopējā summa jau ir pamatīgi pieaugusi, tā aizvien var mainīties. Tā kā sēdēs aizvien tiek pratināti cietušie, pirms liecību sniegšanas tiesa noskaidro, vai cietušās personas joprojām uztur pieteiktās kompensācijas.
Kopējā pieteikto kaitējumu kompensācijās ietilpst ne tikai cietušo pieteiktās morālās un materiālās kaitējuma kompensācijas, bet arī juridiskās personas. Lietā kā cietusī juridiskā persona figurējošā SIA "Maxima Latvija" tiesā iesniegusi materiālās kaitējuma kompensācijas pieteikumu par 1 688 276 eiro, savukārt sabrukušās ēkas īpašnieki – "Tineo" tiesā pieteica kaitējuma kompensāciju 4,4 miljonu eiro apmērā. Sarunā ar portālu "Delfi" cietušo pārstāve, zvērināta advokāte Tverjanoviča-Bore, lūgta komentēt uzņēmuma "Maxima Latvija" atzīšanu par cietušo, norāda, ka tas bijis likumsakarīgi. "Uzņēmums "Maxima Latvija" par cietušo kriminālprocesā ir atzīts ar procesa virzītāja lēmumu, un tas bija likumsakarīgi, ņemot vērā uzņēmumam nodarīto mantisko zaudējumu apjomu - materiālo vērtību un preču veidā. Turklāt "Maxima Latvija" īpašumi un preces ir apdrošinātas, un piesakot pretenzijas apdrošinātājam, uzņēmums nevar tās nepieteikt arī kriminālprocesā. Atbilstoši Kriminālprocesa likumam par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs ir jāpamato kompensācijas pieteikumā. Līdz ar to galīgo lēmumu par uzņēmuma "Maxima Latvija" pieteiktās kompensācijas apmēru un pamatotību pieņems tiesa," skaidroja advokāte.
Uzņēmums gan sabiedrības uzmanības lokā nokļuvis ne tikai pieteiktās kaitējuma kompensācijas dēļ, bet arī saistībā ar tiesā izskanējušo informāciju, ka jau pēc traģēdijas uzņēmums ar vismaz vienu sagruvušā veikala darbinieci noslēdzis vienošanos par savstarpējo mantisko attiecību noregulējumu, kas paredz to, ka darba ņēmējai nav un nebūs nekādu materiālu, nemateriālu vai cita rakstura pretenziju vai prasību pret savu darba devēju, proti, "Maxima Latvija" saistībā ar notikušo traģēdiju.
Tāpat tiesā izskanēja informācija, ka uzņēmums cietušajiem darbiniekiem izmaksājis konkrētu naudas summu, par kuras saņemšanu darbinieki parakstījušies.
Iepriekš "Maxima Latvija" pārstāvis Jānis Beseris portālam "Delfi" sacīja, ka šāda vienošanās slēgta tikai ar vienu darbinieci. Savukārt nauda sagruvušā lielveikala darbiniekiem izmaksāta, lai segtu steidzamus izdevumus, jo drupās palikuši darbinieku maki, virsdrēbes un citas personīgās lietas. Beseris toreiz uzsvēra, ka "Maxima Latvija" nav noslēgusi nevienu citu vienošanos ar citiem cietušajiem.
Savukārt vairāku traģēdijā cietušo advokārts Aldis Gobzems iepriekš pauda pārliecību, ka vienošanās starp "Maxima Latvia" un tās bijušo darbinieci, kura cieta Zolitūdes traģēdijā, ir pretlikumīga un pierāda uzņēmuma centienus "noslēpt pēdas" pēc traģiskā notikuma. Advokāts skaidroja, ka vienošanās pārkāpj Civillikuma pirmo pantu - "Maxima Latvia" nav tiesīgi ne ar kādu vienošanos ierobežot cietušo tiesības pieprasīt kompensācijas vai piespiest noklusēt lietas izskatīšanā būtisko informāciju par darba vidi.
Tverjanoviča-Bore savukārt šo jautājumu nekomentēja, jo viņas klientu lokā nav "Maxima Latvija" darbinieku, kuri būtu ar uzņēmumu noslēguši kādu vienošanos.
Kā vēstīts, tiesa krimināllietu pēc būtības sāka skatīt martā. Lietā apsūdzēts sabrukušā lielveikala "Maxima" būvkonstrukciju autoruzraugs Ivars Sergets, būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvprojekta vadītājs Andris Kalinka, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs attiecīgajā periodā Staņislavs Kumpiņš, Mārtiņš Draudiņš, kurš bija atbildīgais būvuzraugs projekta pirmajai kārtai, Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieks Jānis Balodis, Juridiskās nodaļasBūvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un "Maxima Latvija" darba aizsardzības speciāliste Inna Šuvajeva.
Apsūdzības uzrādītas par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības, valsts amatpersonas bezdarbību un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Neviena no apsūdzētajiem savu vainu neatzīst.
Tāpat tiesa lēmusi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu arhitektu firmai "Kubs", "Re&Re", "CM Consulting" un "Maxima Latvija".
Apsūdzību uztur Agris Skradailis, Kaspars Cakuls un Jekaterina Kušakova. Lietā ir 144 liecinieki, tāpat piesaistīti desmit eksperti. Lietas materiāli apkopoti 80 sējumos.
2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
