Latvijā ieradušies vien daži bēgļi, bet diskusijas un ažiotāža ir tāda it kā viņu būtu milzīgs daudzums, kas mūsu gadījumā ir ļoti pārspīlēti, intervijā aģentūrai BNS sacīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
Viņa vērsa uzmanību uz to, ka Latvijā nonākušajiem bēgļiem nav ne draugu, ne radu, kas viņiem varētu palīdzēt. "Mani šajā situācijā uztrauc tas, ka Latvijā, kur ieradušies vien daži bēgļi, diskusijas un ažiotāža ir tāda it kā viņu šeit būtu jau milzīgs daudzums. Tas mūsu gadījumā ir tiešām ļoti pārspīlēti," uzskata Šteinbuka.
EK pārstāvniecības vadītāja pieļauj, ka tam ir vairāki iemesli. "Ļoti daudz kas ir atkarīgs no politiķiem, jo tomēr pārsvarā cilvēki uzticas publiskajā telpā izskanējušiem viedokļiem. Ja vēstījumi ir ļoti negatīvi, un būsim godīgi, pozitīvu vēstījumi praktiski nav, tas arī atspoguļojas cilvēku prātos," sacīja Šteinbuka.
Tāpat latviešiem ir vēsturiskā atmiņa par cittautiešu masveida ienākšanu Latvijā pēc Otrā pasaules kara. "Tomēr šis arguments ir tikai daļēji derīgs, jo arī krievvalodīgie ir negatīvi noskaņoti pret bēgļu uzņemšanu. Es tomēr uzskatu, ka politiķu un viedokļu līderu paustajai nostājai ir milzu nozīme sabiedriskās domas veidošanā. Turklāt - ja tagad skolās, universitātēs ir priekšmeti, kas aptver tolerances un demokrātijas vērtības, par to mēģina runāt, tad vecākām paaudzēm tādu nebija. Manuprāt, tās ir totalitārā režīma sekas, ka domāšana, izpratne par sabiedrības toleranci attiecībā uz jebkuru minoritāti nav attīstīta," skaidroja EK pārstāvniecības vadītāja.
