Tiesa, 300 000 eiro ir lielākie zaudējumi, kāds vienā reizē nodarīti zivju resursiem iekšzemes ūdeņos, jo 734 861 eiro ir zaudējumi, kas nodarīti zivju resursiem jūras ūdeņos.
Zaudējumus zivju resursiem aprēķina saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumos noteikto taksi par katru nelikumīgi noķertu zivi vai zivju kilogramu. Ja zivs ir noķerta bez makšķerēšanas kartes, zaudējumi ir pamatsumma reiz trīs, bet, ja zivs ir noķerta aizlieguma laikā un aizliegtā vietā, tad zaudējumu pamatsumma tiek reizināta ar pieci.
Tādējādi zaudējumu summa ir atkarīga ne tikai no zivju sugas un skaita, bet arī apstākļiem, kādos tās iegūtas, skaidroja Šmite. Turklāt, ja zaudējumi sasniedz būtisku kaitējuma apjomu - piecas minimālās mēnešalgas, par nodarījumu iestājas kriminālatbildība.
Saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem zaudējuma atlīdzība par lasi, samu, sīgu, taimiņu un zuti ir 143 eiro. Tāda pati summa ir par 100 gramiem zivju ikru. Par viena zandarta, repša un salates iegūšanu zaudējumu pamatsumma ir 36 eiro, par ālanta līdakas un vimbas iegūšanu - 29 eiro. Par kilograma akmeņplekšu un mencu, asaru vai plekšu ieguvi - astoņi eiro.
Jau ziņots, ka pagājušā gada pēdējās dienās Valsts policija Jūrmalā aizturēja maluzvejnieku, kurš nelikumīgi nozvejojis vairāk nekā 750 kilogramus zivju, tādējādi radot zaudējumus dabas resursiem aptuveni 300 000 eiro apmērā, kas viņam būs jāatlīdzina.
Par notikušo policijā sākts kriminālprocess un vīrietim draud brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem. Vīrietim būs jāatlīdzina dabas resursiem radītie zaudējumi. Tāpat viņam var draudēt kriminālatbildība par iespējamu dokumentu viltošanu, kas saistīta ar zivju tālāku realizēšanu.
