LU rektors: Augstākā izglītība Eiropā ir pārmaiņu procesā un Latvija ir šī procesa daļa  (54)

Viņš atzina, ka, skatoties uz to, kādi procesi Latvijā notiek, kādam varētu rasties sajūta, ka Latvijā ir kaut kāda revolucionārā situācija - ka mēs mainām daudz vairāk nekā citi. "Man ir tā iespēja, esot rektora amatā, redzēt procesus Eiropā kopumā, un varētu teikt, ka situācija Eiropā kopumā ir tāda, ka augstākā izglītība Eiropā ir nepieciešamu pārmaiņu procesā un Latvijā patiesībā notiek šī procesa daļa," situāciju augstākajā izglītībā raksturoja Auziņš.

Rektors arī akcentēja - ja nesekosim tam, kas notiek Eiropā, tad kaut kādā brīdī varam sākt atpalikt.

Runājot par deklarāciju "par konkurētspējīgas augstākās izglītības sistēmas attīstības vadlīnijām", viņš norādīja, ka būtu jārunā par kvalitāti un jādefinē, kas tiek saprasts ar kvalitāti. Rektors atzina, ka Latvijā runāt par kvalitāti esot grūti, jo ir dažādas augstākās izglītības iestādes un arī izglītības kvalitāte tajās ir dažāda.

Auziņš arī uzsvēra, ka aptuveni 80% no vidusskolas beidzējiem turpina studijas augstskolā un viņiem ir dažādas ekspektācijas no augstākās izglītības, tādējādi vajadzētu būt augstākās izglītības iestāžu diversifikācijai.

Viņš arī norādīja, ka augstskolu pārvaldība virzās uz profesionālismu, bet saistībā ar finansējumu nebūtu pareizi runāt par augstākās izglītības finansējuma modeli runāt atrauti no tā, kas notiek valstī kopumā.

Tikmēr Liepājas Universitātes rektors Jānis Rimšāns akcentēja, ka svarīgs faktors no reģionālās augstskolas viedokļa ir cilvēkresursi. Viņš sacīja, ka risinājuma meklēšanā būtu jāpiedalās arī dibinātājiem. Tāpat viņš norādīja, ka ļoti svarīgi ir attīstīt iekšējos resursus, un tajā liela loma esot pētniecībai.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre Sanda Liepiņa uzsvēra, ka primārais ir kvalitatīva izglītība studentiem, bet tas, ar cik lielu augstskolu skaitu tas tiek sasniegts, ir sekundāri. IZM valsts sekretāre minēja, ka svarīgi arī ir ieinteresēts un entuziastisks personāls, kas tiešām vēlas iemācīt, bet, kur tas atrodas, ir sekundāri.

Liepājā 5.aprīlī notika starptautiskā konference "Kā nodrošināt globāli konkurētspējīgu augstāko izglītību Latvijas attīstības centros?", kurā apstiprināja deklarāciju par augstākās izglītības attīstību.

Deklarācijā atspoguļota iesaistīto pušu pozīcija par augstākās izglītības politikas stratēģiskajām vadlīnijām saistībā ar publiskajai apspriešanai nodotajiem augstākās izglītības politikas dokumentiem: Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto Augstākās izglītības un zinātnes reformu īstenošanas rīcības plānu 2013.-2014.gadam un nozares pārstāvju sagatavoto, Augstākās izglītības padomē (AIP) apstiprināto Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju 2013.-2020.gadam.

Īpaša uzmanība šajā dokumentā pievērsta augstākās izglītības mērķiem, pārvaldības principiem, finansēšanas modeļiem un augstskolu lomai reģionos. Deklarācijas gala versija tiks iesniegta atbildīgajām valsts institūcijām, tostarp IZM un AIP.