"Atzīt un izpildīt Latvijas Republikā Anglijas tiesas pērn izdoto iesaldēšanas rīkojumu pret Lembergu," piektdien sacīja tiesa.
Tiesa savā lēmumā atstāja spēkā to, kas nosaka - Lembergam aizliegts atsavināt vai veikt darījumus, kas samazina mantas vērtību ar viņam piederošo mantu, kas atrodas vai reģistrēta Latvijā ar kopējo vērtību līdz 135 miljoniem ASV dolāru. Lembergam arī aizliegts dot uzdevumu citām personām darīt iepriekš minēto, proti, samazināt mantas vērtību vai ar to rīkoties.
Šis aizliegums ietver, bet neaprobežojas ar sekojošu Lembergam Latvijā esošu mantu – nekustamajiem īpašumiem, visa vaida transporta līdzekļiem, bezskaidras un skaidras naudas uzkrājumiem Latvijā reģistrētās komerciestādēs, Latvijā reģistrētu kapitālsabiedrību Lembergam piederošas kapitāldaļas un akcijas, Lembergam piederošus finanšu instrumentus, skaidro naudu, vērtslietas un maksājumus, kas pienākas no trešajām personām, piektdien nolēma tiesa.
Šis aizliegums neaizliedz Lembergam tērēt 5000 eiro (apmēram 3514 lati) nedēļā, kas nepieciešami sevis uzturēšanai, viņš drīkst arī tērēt "saprātīgu summu" juristiem.
Tiesa nolēma, ka šis aizliegums neaizliedz Lembergam rīkoties ar jebkuru viņam piederošu un Latvijā esošu mantu vai atbrīvoties no tās "parastā un pienācīgā darījumu gaitā". Taču, ja Latvijā esošā manta ir vērtībā līdz 135 miljoniem ASV dolāru, tad viņam ir aizliegts tās atsavināt vai veikt darījumus, kas samazina to vērtību bez Anglijas tiesas atļaujas.
Nosakot mantas kopējo vērtību, ņemta vērā arī Anglijā un Velsā un citur esošās mantas vērtību.
Kā pēc tiesa sprieduma žurnālistiem sacīja prasītāju pārstāvis, zvērināts advokāts Uģis Grūbe, apelācijas tiesu instance ir precizējusi mantas sarakstu, uz kuru attiecas ierobežojumu, taču būtība nemainās un tiesa ir atzinusi Anglijas tiesas iesaldēšanas rīkojumu par atzīstamu un izpildāmu. Grūbe norādīja, ka komentēt spriedumu sīkāk varēs vien pēc iepazīšanās ar tā pilno tekstu.
Pārējā daļā "Antonio Gramsci Shipping Corporation" un citu pieteikumu par Anglijas tiesas iesaldēšanas rīkojuma atzīšanu un izpildi Latvijā Rīgas apgabaltiesa pietkdien noraidīja.
Zināms, ka pilns spriedums būs pieejams 6.jūlijā, kad to varēs pārsūdzēt Senātā.
Iepriekš tiesas sēdē Lemberga advokāte Vineta Čukste norādīja uz vairākiem procesuālajiem pārkāpumiem, kuru dēļ, viņasprāt, iesaldēšanas rīkojums būtu atceļams. Savukārt otras puses pārstāvis, zvērināts advokāts Uģis Grūbe uzskata, ka lēmums par Lemberga aktīvu iesaldēšanu nav grozāms.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Anglijas tiesa nolēma, ka Lembergam līdz turpmākam tiesas rīkojumam ir aizliegts jebkādā veidā atbrīvoties, rīkoties vai samazināt savu aktīvu vērtību līdz 135 miljonu ASV dolāru.
Iesaldēšanas arests attiecas uz visiem Lemberga aktīviem neatkarīgi no tā, vai aktīvi ir vai nav uz viņa paša vārda, un neatkarīgi no tā, vai aktīvi ir atsevišķs īpašums vai kopīpašums.
Rīkojums zaudētu spēku, ja Lembergs sniegtu nodrošinājumu - iemaksātu tiesai 135 miljonus ASV dolāru vai sniegtu nodrošinājumu šādas summas apmērā citā veidā.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lūgumu 2011.gada 13.jūnijā apmierināja, bet par to tika iesniegtas blakussūdzības.
Pērn "Delfi" rīcībā nonāca Anglijas tiesas prasības nodrošinājuma lēmums, kurš uzskaita virkni aktīvu, kurus tiesa interpretējusi kā Lemberga īpašumus.
Prasības nodrošinājuma lēmums uzskaita vairākus aktīvus, kurus Anglijas tiesa interpretējusi kā Lemberga īpašumus. Anglijas tiesa uzskata, ka par Lemberga aktīviem atzīstami arī visi tie īpašumi, kas arestēti par labu Latvijas Ģenerālprokuratūrai, piemēram, māja Rīgā O.Vācieša ielā, patiesā labuma guvēja statusa daļas dažādās Latvijas un ārvalstu kompānijās, piemēram, "Venceb", "Ventbunkers", "Inter-Rīga", "Puses", "Ventplac", "Euridice", "Hinch", "Kaywood", "Yelverton" un citās, vērtslietas, konti vairākās Latvijas un ārvalstu bankās.
Prasību, kuras Londonas tiesā iesniegtas arī pret Lembergu, kopējā summa ir vērtējama aptuveni 135 miljoni ASV dolāru. Šādas summas, pēc prasītāju uzskata, ir nepamatoti izņemtas no LK apzināti prettiesisku shēmu īstenošanas dēļ, galvenokārt izmantojot zem tirgus likmēm noslēgtus kuģu fraktēšanas līgumus starp LK koncernā ietilpstošajām kompānijām (prasītāji) un starpnieku kompānijām (korporatīvie atbildētāji), kuras tālāk kuģus jau par tirgus likmēm nodevušas fraktā trešajām personām, kas nav zinājušas un nav bijušas iesaistītas prettiesiskajās shēmās, iepriekš paskaidroja LK pārstāvji.
