Katrs piektais lats, ko Latvija samaksājusi tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ vērsušies un uzvarējuši Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), ir uz pašmāju tiesnešu sirdsapziņas, ziņojumā norādījusi Latviju starptautiskajās cilvēktiesību organizācijās pārstāvējusī Inga Reine, piektdien raksta laikraksts “Diena”.
Liela daļa līdzekļu, ko Latvija samaksājusi sūdzmaņiem, nav saistīti ar likumu nepilnībām vai sliktajiem apstākļiem cietumos, bet gan tiesnešu kļūdām. Paši tiesneši gan tik skarbam vērtējumam nepiekrīt – viņi aizrāda, ka pārkāpumi, par kuriem pārmests ziņojumā, pārsvarā esot jau senas pagātnes notikumi. Tāpat tiesneši kritizē arī paša ziņojuma saturu.
Kaut ziņojumā runāts par konkrētiem gadījumiem, tā mērķis bijis parādīt kopējas tendences, norādījusi Reine. Piemēram, daudz pārmetumu esot par tiesas procesu ilgumu, kas neiekļaujas saprātīgos termiņos. Reine uzskata, ka tas daļēji skaidrojams ar tiesnešu biklumu, pakļaujoties procesā iesaistīto pušu prasībām atlikt sēdes.
“Ja lietā ir pieci advokāti un viens no viņiem neierodas, vai tas ir pamats sēdi atlikt? Arī slimības lapa nav absolūts arguments, lai sēdi vienmēr atliktu, Latvijas tiesu praksē ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad kādai personai tiek izsniegta slimības lapa, un tiesnesis atzīst – tā izsniegta pamatoti, bet slimība nav tāda, kas cilvēkam traucētu piedalīties tiesā, tādēļ tiesa nav atliekama,” paudusi tiesību eksperte.
Tāpat ziņojumā izklāstīti vairāki gadījumi, kad lietas ierosinātas tiesnešu vainas dēļ. Piemēram, aizvadītā gadsimta 90.gados Rīgas Vidzemes rajona tiesā bija jāsākas prāvai par zādzību, kurā tika vainoti divi vīrieši. Vienam no viņiem – daugavpilietim Dmitrijam Aļošinam – tika piemērots drošības līdzeklis paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu, ar ko viņam turpmāk nācās sadzīvot 11 gadus. Pēc visa spriežot, tiesnese Beatrise Tālere, kuras lietvedībā lieta atradās, par to vienkārši aizmirsa, lai arī Aļošins kādu laiku bija izvairījies no izmeklēšanas. Tomēr tas netraucēja viņam ECT panākt, ka par Tāleres neizdarību Latvijas valsts samaksājusi 10 800 eiro (7590 latu).
Kritiskais ziņojums apspriests arī Augstākajā tiesā (AT), tomēr AT Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe ziņojumā paustajai kritikai piekrist nesteidz.
“Jāatzīst, ka ziņojums ir visai ass, un, manuprāt, ne visi Reines kundzes izteikumi ir bijuši pārdomāti, bet jāņem vērā, ka pārmetumi ir veltīti ne tikai tiesām, bet arī, piemēram, ieslodzījuma vietām – tiesas no tā sastāda salīdzinoši mazāko daļu, turklāt tiesnešu kļūdas pakāpeniski mazinās. Pievēršoties saprātīgo termiņu neievērošanai, runa nav par tiesnešu attieksmi – vienkārši tīri fiziski trūka cilvēku, lai lietas paspētu laicīgi izskatīt,» skaidro tiesnesis. Šī problēma gan pati atrisināšoties, pārejot uz trīs tiesu instancēm, kas vienlīdzīgāk sadalīs tiesu noslogojumu,” paudis Dzalbe.
Savukārt Latvijas tiesnešu biedrības vadītāja Iveta Andžāne ne tikai nepiekrīt kritikai, bet pat “dodas pretuzbrukumā”.
“Neesmu pētījusi pašas lietas, par kurām tur rakstīts, tādēļ var sanākt, ka esmu ko pārpratusi, bet, iepazīstoties ar ziņojumu, rodas sajūta, ka tajā vietām ir pieļautas neprecizitātes, pārmetot tiesnešiem par to, ka viņi rīkojušies vienīgajā veidā, kā likums to atļauj. Kļūdas, protams, gadās,» viņa uzsver.
Reine uzskata, ka situāciju var uzlabot tikai paši tiesneši. Ja situācija netiks mainīta, par katru nākamo līdzīgo pārkāpumu Latvijas valsts maksās arvien vairāk un vairāk, jo tāda ir ECT prakse, viņa uzsvērusi.
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (NA) pauž, ka kļūda tiesnesim tomēr varētu arī “atmaksāties” – tiesu varā 2013. vai 2014.gadā sāksies tiesnešu kvalifikācijas vērtēšana.
Latvija Eiropas Cilvēktiesību konvenciju ratificējusi 1997. gada 27. jūnijā, bet pirmo spriedumu lietā, kas ierosināta pret mūsu valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēmusi 2001. gada 18. oktobrī. Kopā ECT līdz šim pieņēmusi 47 Latvijai nelabvēlīgus spriedumus, bet par labu valstij lēmusi astoņās lietās.