Šādu lēmumu tiesnese pieņēma, apmierinot dažu aizstāvju lūgumus. Advokāti lūdza aizliegt žurnālistiem fiksēt atsevišķu nopratināmo liecinieku liecības, lai viņu teiktais ar mediju starpniecību nekļūtu zināms pārējiem lieciniekiem, kuri liecinās pēc tam.
Prokurori gan norādīja, ka Kriminālprocesa likums neparedz šādu iespēju - aizliegt fiksēt tikai daļu no iztiesāšanas procesa.
Vairāki apsūdzētie tiesai lūdza neliegt žurnālistiem iespēju filmēt iztiesāšanas gaitu.
Tiesa tomēr nolēma aizliegt veikt videoierakstus tiesas sēžu zālē un palūdza operatoriem izslēgt kameras. Saskaņā ar tiesas lēmumu žurnālisti var palikt sēžu zālē, bet nedrīkst filmēt procesu.
Tiesa savu lēmumu motivēja, norādot, ka filmēšana traucē lietas iztiesāšanu, un tas esot kļuvis skaidrs jau no iepriekšējām sēdēm, kad 13.janvāra grautiņu pamata kriminālprocess vēl nebija sadalīts.
Rīgas apgabaltiesa pirmdien skata vienu no trīs lietām, kas tika izdalītas no tā dēvētā 13.janvāra grautiņu pamata kriminālprocesa. Šodien izskatāmajā lietā ir apsūdzētas 23 personas, un visi 23 apsūdzētie ir ieradušies uz lietas izskatīšanu.
Šā gada 5.janvārī Rīgas apgabaltiesa 13.janvāra grautiņu pamata krimināllietu pret 68 apsūdzētajiem sadalīja trīs daļās, izveidojot trīs jaunus kriminālprocesus. Vienā no tiem tagad apsūdzētas 23 personas, otrā - 25, bet trešajā - 20.
Pirmdien tiesas priekšā stājies Andris Maziks, Gunārs Klīmanis, Edgars Markots, Ansis Ataols Bērziņš, Jānis Vanags, Rolands Siliņš, Romāns Raimers, Žamšids Turdibajevs, Lauris Krasņikovs, Ingus Zaharčenoks, Lauris Tijons, Jānis Tijons, Juris Kļova, Ivo Romanovskis, Raimonds Romanovskis, Arturs Einemanis, Aleksejs Petrovs, Sergejs Oļševskis, Jānis Vīnavs, Vadims Gorbatjuks, Edgars Gorbaņs, Aleksejs Arhipovs, Endijs Šulmeisters.
Pagaidām vēl nav zināms, kad tiesa skatīs abas pārējās no pamata kriminālprocesa izdalītās 13.janvāra grautiņu krimināllietas, sacīja Rīgas apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš.
Visos trīs minētajos kriminālprocesos visas personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma (KL) 225.panta 2.daļas, proti, par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu, vardarbību pret personu vai pretošanos varas pārstāvjiem.
2009.gada 13.janvārī, kad Vecrīgā notika minētās nekārtības, vēl bija spēkā KL redakcija, kura par šādu nodarījumu kā sodu paredzēja brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem, bet vēlāk no KL 225.panta 2.daļa tika izslēgta.
Patlaban KL 225.pants "Masu nekārtības" paredz: "Par tādu masu nekārtību organizēšanu, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, vai par aktīvu piedalīšanos tajās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem."
2009.gada 13.janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu.
Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi - tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja AS "Latvijas Balzams" produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns "Fīlings". Grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu.
Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.