Kā ziņots, kaut arī iesniedzis atlūgumu jau 16.maijā, Kinna formāli vēl arvien ieņem savu amatu. Atlūgums vēl nav stājies spēkā, jo viņam jau vairākus mēnešus ir noteikta pārejoša darbnespēja, kas liedz atbrīvot darbinieku, kamēr tā nav beigusies. Slimības lapa gan viņam netraucē apmeklēt Saeimas komisijas sēdes.
"Kopumā vērtēju negatīvi to amatpersonu rīcību, kuras negodprātīgi izmanto likumdošanā noteiktās tiesības uz darba nespēju slimības laikā. Iespējams, ka Veselības inspekcijai būtu pamats pārbaudīt, cik pamatoti ir noteikta darba nespēja personai, kura tās laikā var apmeklēt dažādas sanāksmes, sēdes, tajā pašā laikā, pēc ārsta slēdziena, tomēr nav spējīga ierasties darbā. Manuprāt, tieši šādu pārbaudi varētu ierosināt tās amatpersonas, kuru padotībā atrodas VMD un kuras pilnībā pārzina situāciju un lietas būtību," sacīja Valsts kancelejas vadītāja.
Viņa arī norādīja, ka attiecībā uz iespējamām izmaiņām likumdošanā diskusija pagājušajā gadā Saeimā pēc Valsts kancelejas iniciatīvas jau notika, kā rezultātā likums tika papildināts ar pamatu ierēdņa atbrīvošanai slimības laikā sakarā ar to, ka viņš nespēj veikt amata pienākumus veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums. Tas nozīmē, ka tagad ierēdni var atbrīvot nepārejošas darbnespējas gadījumā jebkurā brīdī (arī negaidot četru mēnešu termiņu), ja par nepārejošu darbnespēju ir ārsta atzinums.
VMD vadītāja gadījumā jārunā par pārejošu darbnespēju. Likums ļauj arī pašreizējā brīdī atbrīvot ierēdni pārejošas darbnespējas laikā. Taču to var darīt tikai tad, ja iestādi reorganizē, likvidē, vai arī likvidē konkrēto amatu (štatu samazināšana). Arī šajā gadījumā nav jāievēro četru mēnešu termiņš. Taču konkrētajā gadījumā šo normu piemērot nevar, jo nav nosacījuma, ka amatu vai iestādi likvidētu vai reorganizētu, skaidroja Dreimane.
Lai šo problēmu risinātu, Valsts kanceleja ir iecerējusi sagatavot nepieciešamos grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos. "Papildus minētajam esam iecerējuši arī noteikt stingrākus un objektīvākus kritērijus ikgadējai ierēdņa novērtēšanai, lai tas patiešām būtu reāls instruments vadības rokās, ka ļautu atbrīvoties no tiem ierēdņiem, kuri neatbilst ieņemamajam amatam, jo to sniegums ir neapmierinošs," sacīja Dreimane.
Kā ziņots, Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Dagnija Muceniece iepriekš norādīja, ka, pieņemot atlūgumu, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) noslēdzis savstarpēju vienošanos ar Kinnu, kas nosaka, ka valsts civildienesta attiecības tiks izbeigtas ar dienu, kad beigsies Kinnas darbnespēja, bet ne vēlāk kā 2011.gada 16.septembrī.
"Ievērojot to, ka viņam ir darbnespēja, algu viņš, protams, nesaņem," uzsver ZM pārstāve.
Pats Kinna "Nozare.lv" pastāstīja, ka darbnespēju izraisījis gada sākumā piedzīvots kājas lūzums, kas nedzīst, līdz ar to tam nepieciešama ilgstošāka ārstēšana.
"Klibam kļūt par bezdarbnieku nebūtu prātīgākais, ko varētu darīt," piebilda Kinna.
Komentējot savu dalību Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izveidotajā darba grupā Meža likuma grozījumu skatīšanai, Kinna akcentēja, ka darbnespēja viņam nav noteikusi gultas režīmu, turklāt, piedaloties sēdēs, viņš nepārstāv un nepauž VMD viedokli.
Taču, kā atzina Kinna, VMD pēc atlūguma iesnieguma viņš nav apmeklējis, kaut arī formāli skaitās tā vadītājs.