Vairāk nekā 500 kultūras darbinieki parakstījuši atklāto vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kurā asi iebilst pret finansējuma samazināšanu Valsts Kultūrkapitāla fondam (VKKF), norādot, ka šāda rīcība "ilgtermiņā novedīs pie kultūras procesu un arī mūsu sabiedrības degradācijas." Savukārt Kultūras ministrija norāda, ka tās spēkos nav novērst globālo finanšu krīzi, taču pauž pārliecību, ka kultūras sistēma krīzi pārdzīvos sekmīgi.

Kā norādīts atklātajā vēstulē, "pirms trīs gadiem, 9. Saeimas vēlēšanu gaidās, Latvijas kultūras darbinieku foruma noslēgumā Ministru prezidents Aigars Kalvītis un kultūras ministre Helēna Demakova parakstīja memorandu "Kultūra 2010", kurā apņēmās nodrošināt Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma ikgadēju pieaugumu 10% apmērā.

Kā norāda kultūras darbinieki, šobrīd VKKF finansējums projektiem un programmām "ir ar klusu, bet treknu cirtienu netaisnīgi un neproporcionāli samazināts gandrīz par 2,5 miljoniem latu jeb par 33,59%. Pieskaitot valdības noteiktos 10% līdzekļu, kas ir jātur rezervē, reāli VKKF šogad var operēt tikai ar pusi no pagājušā gada summas. Ar šo lēmumu VKKF ir zibenīgi iesviests apmēram tādā pašā situācijā kā pirms 10 gadiem, kad tas piedzima. Tas nozīmē, ka liela daļa no fonda atbalstītajiem kultūras procesiem apstāsies un vairums no tiem vienkārši iznīks.

Kultūras darbinieki uzsver, ka VKKF "nav vienkārša valsts iestāde". "Pateicoties VKKF atbalstam, notiek pilnīgi visi valsts, pašvaldību un neatkarīgo organizāciju rīkotie mūzikas, teātra un dejas, kino un vizuālās mākslas festivāli valstī, tiek iestudētas izrādes, uzņemtas filmas, rīkotas izstādes, rakstītas un izdotas grāmatas, kā arī nodrošināta to pieejamība bibliotēkās, restaurēti nozīmīgi kultūras pieminekļi, ar VKKF atbalstu daudzi mākslinieki nes Latvijas vārdu pasaulē, gūstot starptautisku atzinību un balvas. Desmitiem kultūras namu un bibliotēku visā Latvijā beidzot var uzlabot infrastruktūru, bet mēs varam skatīties "100 gramus kultūras", lasīt "Karogu", "Mūzikas sauli", "Rīgas laiku", "Zīlīti" un visus pārējos kultūras izdevumus Latvijā. Pateicoties VKKF jaunajām reģionu programmām, kultūra vairs nav tikai galvaspilsētas privilēģija, bet var sabalansēti attīstīties visā Latvijā. VKKF finansējums kultūrai ir atbalsts ikvienam kultūras patērētājam, jo tas samazina kultūras pasākumu ieejas biļešu un kultūras produktu cenu," norādīts atklātajā vēstulē.

"VKKF budžeta samazinājums skars pilnīgi visus un ilgtermiņā novedīs pie kultūras procesu un arī mūsu sabiedrības degradācijas. Vissāpīgāk tas atsauksies uz aktuālo un dzīvo kultūras un mākslas procesu, bet visgrūtāk klāsies nevalstiskajam sektoram, kas ar ekonomiskākajiem līdzekļiem un elastīgāko administrāciju pilda būtiskas funkcijas un organizē nozīmīgus pasākumus daudzās kultūras un mākslas jomās. Mēs varam importēt māksliniekus, dziedātājus, arhitektus un inženierus, bet mēs nekad nevarēsim importēt paši savu - Latvijas - kultūru un mākslu. Tā jārada šeit, un tai nepieciešams stabils, nepārtraukts VKKF atbalsts," pauž kultūras darbinieki.

Viņi arī norāda, ka "VKKF atbalsts kultūras projektiem ir visreālākais, efektīvākais un visātrāk īstenojamais ekonomikas "sildītājs" visā kultūras sfērā. Finansējot kultūras projektus, ekonomiskā aktivitāte tiek rosināta pieaugošā formā, jo VKKF piešķirtais finansējums kalpo arī kā uzticības mandāts, kas ļauj veidot starptautisko "tīklošanos" un sekmīgi piesaistīt līdzekļus no ES programmām, pašvaldībām, ārvalstu fondiem un privātā sektora. Veicot radošas aktivitātes, aptuveni puse no VKKF finansējuma tiek novirzīta citu nozaru uzņēmumiem, tādējādi stimulējot tautsaimniecību un sniedzot papildus ekonomisko efektu. Raugoties no valsts ekonomikas vajadzībām 2009. gadā, VKKF finansējuma samazinājums uzskatāms par graujošu ne tikai kultūras nozarei."
Tāpat kultūras darbinieki ir neizpratnē, kādēļ "tieši VKKF līdzekļu samazinājums ir vairākas reizes lielāks nekā Kultūras ministrijas budžeta samazinājums un vidējais samazinājums valstī; kādēļ 2008.gadā VKKF budžets bija 1/16 daļa no Kultūras ministrijas budžeta, bet 2009.gadā ir tikai 1/26 daļa."

Kultūras darbinieki pieprasa izbeigt VKKF atkarību "no pēkšņiem politiskiem lēmumiem" un prasa pēc iespējas ātrāk atjaunot regulāru VKKF budžeta finansējumu no stingri "iezīmētiem" nodokļiem: 3% akcīze no alkohola, 3% - no tabakas, kā arī atskaitījumi no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa, kā tas bija fonda pastāvēšanas pirmajos gados.

Savukārt Kultūras ministrija (KM) atbildē kultūras darbiniekiem norāda, ka"budžeta izdevumu samazināšana jau patlaban ir atstājusi ietekmi uz pilnīgi visām no valsts līdzekļiem finansētajām nozarēm Latvijā. Kultūras nozarē līdzekļu samazinājums attiecas gan uz kultūras procesa nodrošināšanu, gan uz finansējumu profesionālajai mākslai, gan uz Valsts Kultūrkapitāla fondu, gan uz investīcijām kultūras infrastruktūras objektos. Kultūras ministrijas (KM) spēkos nav novērst globālo finanšu krīzi, kas, kā zināms, ir augšminēto problēmu cēlonis. Taču KM ir pārliecināta, ka kultūras sistēma krīzi pārdzīvos sekmīgi, jo pēdējos gados kultūras nozares finansējums Latvijā ir palielinājies vairākas reizes un nozares kapacitāte ir pietiekama."

KM uzskata, ka Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) patstāvība un neatkarība ir svarīgs kultūrpolitisks jautājums. Nav šaubu, ka VKKF ir būtisks instruments, kas palīdz uzturēt dzīvu un daudzveidīgu kultūras procesu. Vienlaikus ir jāuzsver, ka valsts pārvaldes optimizācija un reorganizācija attiecas arī uz kultūras nozari. Atklātajā vēstulē minētā Somija, piemēram, krīzes laikā deviņdesmitajos gados plaši optimizēja kultūras nozari un tās pārvaldību.

Finansējuma samazinājums visām funkcijām kultūras nozarē Latvijā patlaban tiek veikts saskaņā ar valdības lēmumu, un visjūtīgākā KM pārraudzības joma, kuru finansējuma samazinājumam vajadzētu skart pēc iespējas saudzīgāk, ir kultūrizglītība. Kultūrizglītības dotēšana Latvijā prasa vairāk nekā trešdaļu KM līdzekļu. Finanšu izteiksmē tas nozīmē - lai pēc iespējas saglabātu adekvātu finansējumu kultūrizglītībai un pedagogu algām, pārējiem kultūras nozares sektoriem, tai skaitā Valsts Kultūrkapitāla fondam, finansējums samazinās proporcionāli vairāk, nekā kultūras nozarei kopumā.

Atšķirībā no Igaunijas, uz kuru atsaucas vēstules autori, KM padotībā un pārraudzībā atrodas visa kultūrizglītība. Igaunijā kultūrizglītība, kas nav tik plaši sazarota un tik tradīcijām bagāta kā Latvijas mūzikas un mākslas izglītība, atrodas Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā.

"Mūsu izcilo kultūrizglītības sistēmu veido 145 bērnu mākslas un mūzikas skolas, 16 mākslas un mūzikas vidusskolas visā Latvijā (Igaunijā nav nevienas valsts dotētas mūzikas vai mākslas vidusskolas), kā arī četras augstākās kultūras un mākslas izglītības iestādes. Uzņemšana augstskolās pēdējā gada laikā ir bijusi ļoti dinamiska, ar lielu konkursantu skaitu uz katru vietu. Kultūras augstskolām (Mākslas akadēmijai, Mūzikas akadēmijai un Kultūras akadēmijai) šajā plānošanas periodā ir jāspēj piesaistīt ES līdzekļi, nodrošinot līdzfinansējumu," norāda KM.

Ministru kabinets jau ir pieņēmis lēmumu, ar kuru uzdod KM optimizēt kultūrizglītības sistēmu, vienlaicīgi nelikvidējot nevienu no skolām un neveicot nepārdomātu to apvienošanu. Taču valdības lēmums nosaka, ka reformas ir jāveic līdz 2009. gada 1. jūnijam. Mācību gada vidū reformas veikt nav iespējams.

Arī citas jomas, īpaši muzejus skars nopietna reorganizācija, tādēļ jau nākamgad, neraugoties uz vispārējo taupību, atkal var cerēt uz VKKF līdzekļu palielinājumu, informē Km.


Km arī, vēlreiz atsaucoties uz Igauniju un salīdzinot abu valstu kultūras budžetus, vērš uzmanību, ka Latvijā vēsturiski ir izveidoti daudz vērienīgāki un mēroga ziņā plašāki valsts atbalstīti muzeji un opera. Mūsu Nacionālais teātris, Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, Nacionālā opera, Lielā ģilde, kā arī Rundāles pils un citas skaistās ēkas prasa daudz lielākus komunālos maksājumus un apsaimniekošanas izdevumus, nekā tas ir kaimiņvalstī Igaunijā.

Tā kā visas valsts dotētās institūcijas visos sektoros skar procentuāls samazinājums gan atlīdzībai, gan kapitālizdevumiem, KM samazinājuma formula Valsts Kultūrkapitāla fondam tika veidota analogi - tika izskatīti visi 2008. gada pirmo trīs ceturkšņu kultūras projekti un programmas un attiecīgi izrēķināts vidējais rādītājs, proporcionāli ņemot vērā kapitālieguldījumus un atlīdzību - kā to paredz MK un Saeimas lēmumi, skaido ministrija.

Km norāda, ka aprēķinos neskarta palika mūža stipendiju daļa. Mūža stipendijas tiek ik mēnesi izmaksātas cienījama vecuma kultūras darbiniekiem, un to likme no 2008. gada ir palielināta uz 150 latiem mēnesī.

Km arī informē, ka no KM pamatbudžeta uz trīsgadīgu deleģējumu bāzes tiek finansētas vairākas sabiedriskas organizācijas, tai skaitā arī tās, kas izteikušas satraukumu par VKKF līdzekļu samazinājumu, piemēram, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, Latvijas mūzikas informācijas centrs, Latvijas Literatūras centrs, RIXC, Noass, Jaunās mūzikas festivāls Arēna, Jaunā teātra institūts u.c. KM pamatbudžetā ir arī dotācija radošajām savienībām. Ir iespējama visas šīs naudas "iepludināšana" VKKF , tādējādi palielinot tā budžetu un liekot VKKF padomei pieņemt lēmumu par atbalstu tikai uz projektu bāzes - bez administratīvajiem izdevumiem, kas ir iekļauti KM deleģējumā. KM tomēr uzskata, ka tas nebūtu kultūrpolitiski tālredzīgi, jo valsts funkciju deleģēšana privātajam sektoram atbilst modernai pārvaldības praksei.

Tāpat KM norāda ka Eiropas Savienība īpaši atbalsta sadarbību jeb "tīklošanos" (networking) nevalstisko kultūras organizāciju starpā. Pieteikumus izskata ES eksperti, un te sabiedriskajām organizācijām ir iespējamas alternatīvas līdzekļu piesaistes iespējas.

KM uzskata, ka ekonomiskās krīzes atstātā ietekme uz kultūras budžetu, kura daļa ir arī VKKF, nebūtu jāizmanto kaislību uzkurināšanai, jo tas var apdraudēt VKKF patstāvību un turpmāko finansējuma apjomu. Sākot analizēt VKKF atsevišķus projektus, var izveidoties situācija, ka to nemitīga publiska apspriešana vispār liks apšaubīt to lietderību ekonomiskās krīzes apstākļos. Tāpat taupības apstākļos ierasto kultūras pasākumu ārējais spožums būtu jāaizstāj ar mazākiem izdevumiem un radošu izdomu.

KM arī sola jau nākamgad atrast risinājumu VKKF līdzekļu palielinājumam, taču KM "nemeklēs" naudu citu ministriju budžetos, jo samazinājumi sāpīgi skar visas jomas - iekšējo drošību, zemkopību, izglītību, armiju, ārlietas, veselības aprūpi un citas.

KM nevēlas arī "sagraut tradīcijām bagāto Latvijas kultūrizglītību, lai tieši šogad uz tās rēķina palielinātu VKKF budžetu. Tāpat KM uzskata, ka visnopietnākā problēma kultūras sektorā ir četrkāršotais PVN grāmatām, un tieši te ir jāiegulda vislielākais intelektuālais un administratīvais resurss, lai grozītu šo latviešu oriģinālliteratūrai bīstamo normu."

 

 

 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!