Estrādes dzēšanas darbos bija iesaistītas divas ugunsdzēsēju automašīnas.
Rakstnieks, dramaturgs, dzejnieks, korespondents un mākslinieks Eglītis dzimis 1906.gada 14.oktobrī Rīgā rakstnieka Viktora Eglīša un tulkotājas un skolotājas Marijas Eglītes ģimenē. Savus skaistākos jaunības gadus Anšlavs Eglītis pavadīja Inciemā.
Agrārreformas ceļā Eglīšu ģimene savā īpašumā ieguva 13,2 hektārus zemes Inciemā. Vietas izvēlē liela loma bija Turaidas vēsturiskajai apkārtnei un senajām dzimtas saknēm. Eglīšu senči Krimuldas pagasta "Kauperu" māju tuvumā jau sen līduši līdumus, bet vēlāk pārcēlušies uz Madonas pusi. Galvenais Inciema īpašuma objekts bija 32 istabu muižas ēka, kuru vietējie iedzīvotāji dēvēja par pili. Vēlāk, dzīvojot Kalifornijā, Eglītis uzrakstīja atmiņu romānu "Pansija pilī".
Inciema pansija savā laikā kļuva slavena ar to, ka pagājušā gadsimta 30.gados vasaras mēnešos tajā viesojās daudzi tā laika radošie inteliģenti - gleznotāji Konrāds Ubāns, Voldemārs Tone, Romāns Suta dzejnieks Edvards Virza, izdevējs Miķelis Goppers, komponists Volfgangs Dārziņš, dievturis Ernests Brastiņš un daudzi citi. Vēlāk Inciems, Brasla un Gauja tika atspoguļoti šo mākslinieku daiļdarbos, gleznās un romānos.
Anšlava Eglīša devumu latviešu literatūrā var nosaukt par bagātu. Dzīvojot Kalifornijā, no 1955. līdz 1993.gadam tika sarakstītas 50 lugas, Latvijas teātros no tām iestudētas "Kazanovas mētelis", "Par purna tiesu", "Pēc kaut kā cēla, nezināma", "Bezkaunīgie veči", "Omartija kundze" un daudzas citas. Ne mazāk ievērojams ir romānu klāsts, no kuriem zināmākie ir "Līgavu mednieki", "Homo Novus" un "Piecas dienas".