Jau ceturto gadu no 15. decembra līdz 7. janvārim atjaunotajā vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē norisināsies Ziemassvētku festivāls, kura ietvaros 22. decembrī pulksten 19.00 Dzintaru koncertzālē uzstāsies diriģents Māris Sirmais kopā ar Valsts akadēmisko kori "Latvija", ērģelnieci Kristīni Adamaiti un saksofonistu Oskaru Petrauski, portālu "Delfi" informē koncertzāles pārstāvis Mārtiņš Pučka.
Koncerta programmā paredzēti Sergeja Rahmaņinova, latviešu komponistu Ērika Ešenvalda un Riharda Dubras, kā arī Bendžamina Britena (Benjamin Britten) un citu komponistu skaņdarbi.
Krievu melodiķa Sergeja Rahmaņinova "Vesperes" ir viens no 20. gadsimta sakrālās mūzikas stūrakmeņiem. "Vesperu" pamatā ir iespaidi, ko Rahmaņinovs guvis no folkloras un krievu pareizticīgo baznīcas dziedājumiem. Arī no Rahmaņinova slavenās "Vokalīzes" burtiski "līst" komponista rokraksta cēlais skaistums un bezgalīgais melodisms. Skaņdarbu viņš veltījis slavenajai krievu operdziedātājai Antoņinai Ņeždanovai.
Ērika Ešenvalda "Adoremus in aeternum" ir kā abstrakts, muzikāls ceļojums par tēmu "Pielūgsim mūžīgi". Autors par šo darbu saka: "Darba sākumā skan gregoriskais korālis ar gadsimtiem senu melodiju. Laiks, kad esi ienācis dievnamā... Te dvēsele rod mieru, var izraudāties, spēj pateikties."
Amerikāņu komponists Mortens Lauridsens (Morten Lauridsen) ir ēterisku debesu harmoniju meistars, kurš visā pasaulē iemīļotajā kora skaņdarbā "O Magnum Misterium" iedzīvinājis Kristus piedzimšanas brīnumu.
Visai neparasts Dieva slavinājums ir Bendžaminam Britenam, kurš "Te Deum" Do mažorā sarakstīja tikai 21 gadu vecumā, vēl būdams Karaliskās koledžas students. Reti kurš uzdrošinātos rakstīt "Te Deum" pirmās 46 taktis apdziedot tikai Do mažora trijskani. Tas ir cilvēcīgs un vienkāršs slavinājums iepretim Dievam – tieši tik tīrs, cik tīra ir skaņdarba tonalitāte.
Norvēģu mūsdienu komponists Kims Andrē Arnesens (Kim André Arnesen) "Making or Breaking" savos darbos korim un saksofonam apcer visa vienotību gan laikā, gan uz planētas Zeme.
Ēriks Vitekrs (Eric Whitacre) ir komponists, kura slava Amerikā pielīdzināma teju rokzvaigznes statusam. Viņa "Leonardo Dreams of His Flying Machine" ir viens no populārākajiem amerikāņu kormūzikas darbiem, kur izklāstīti gleznotāja Leonardo da Vinči sapņi un radošā gara tapšanas ceļš.
Populāro Ziemassvētku meldiju kolāžu "A Baroque Christmas" radījis amerikāņu skaņradis Kirbjis Šovs (Kirby Shaw), kurš zināmajām intonācijām piešķīris arī viegli barokāla stila piesitienu.
2018. gada Dzintaru koncertzāles Ziemassvētku festivālā varēs tikties ar Rīgas Doma zēnu kori, Ziemassvētku "Brīnumskapi", klaunu Miku un viņa draugiem, komponistu Jāni Lūsēnu, operdziedātāju Elīnu Šimku, kori "Latvija" un diriģentu Māri Sirmo, senās mūzikas grupu "Schola Cantorum Riga", Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, jaunajiem vijoļspēles talantiem Sergeju Dogadinu un uzlecošo zvaigzni Kristīni Balanas, kā arī citiem māksliniekiem. Festivāla īpašie viesi – zvanu ansamblis "Arsis" ar programmu "Jaungada rapsodija". 11 muzikāli daudzveidīgos koncertos varēs baudīt dažādu tautu skaistākās Ziemassvētku melodijas, gregoriskos un viduslaiku dziedājumus, klasiskās mūzikas pērles, kā arī latviešu un ārzemju komponistu skaņdarbus. Savukārt Vecgada koncertā kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" priecēs ar dzirkstošiem skaņdarbiem un Vīnes valšiem, bet festivālu tradicionāli noslēgs Latvijas Radio koris ar programmu "Pareizticīgo lūgšanas un dziedājumi" diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
