Izstādi mākslas muzejā "Rīgas birža" būs iespējams apskatīt nedēļas nogalē – līdz 2. decembrim.
Atgādinām, ka izstāde tika atklāta 25. augustā. Tajā aplūkojami 16. un 17. gadsimta holandiešu un flāmu glezniecība uz ozolkoka paneļiem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas.
Projekts "Baltijas ozoli" ietver šo ozolu identifikāciju ar DNS un dendrohronoloģijas metodēm, lai apstiprinātu, ka Hanzas savienības tirdzniecības sakaru rezultātā uz Nīderlandes ostām nosūtītie ozoli nāk no Baltijas reģiona, ar to saprotot ne tikai Latviju, bet arī Lietuvu un Poliju. Izstāde ir Latvijas valsts simtgades īpašais stāsts un pārsteigums, jo rezultāti uzrāda, ka gleznas, ko gadsimtiem esam uztvēruši kā Nīderlandes kultūras mantojumu, vistiešākajā veidā ir saistītas arī ar mūsu reģionu. Ekspozīcijai atlasītie darbi ir daļa no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājuma "zelta fonda", kas pārsvarā veidojies periodā no 18. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam kā Rīgas kolekcionāru dāvinājumi savai pilsētai.
Mākslas muzejā "Rīgas birža" glabājas Baltijā lielākā holandiešu un flāmu mākslas kolekcija, kas ietver tādus pazīstamus sava laika māksliniekus, kā Bartolomeusu Sprangeru (Bartholomeus Spranger, 1546–1611), Pīteru Pītersu Artsenu (Pieter Pietersz Aertsen, 1540–1603), Josu de Mompēru Jaunāko (Joos de Momper II, 1564–1635), Danielu Sēhersu (Daniël Seghers, 1590–1661), Esiasu fan de Feldi (Esaias van de Velde, 1587–1630), Antonisu fan Deiku (Antoon van Dyck, 1599–1641), Kristofu Jakobsu fan der Lāmenu (Christoffel Jacobsz van der Laemen, ap 1606–1652), Kvirinu Heritsu fan Brēkelenkamu (Quirigh Geritsz van Brekelenkamp, ap 1620–1668), Sālomonu fan Rausdālu (Salomon van Ruysdael, ap 1600–1670), Janu Porsellisu (Jan Porcellis, ap 1584–1632), Melhioru de Hondekuteru (Melchior d'Hondecoeter; ap 1636–1695), Jākobu fan Lo (Jacob van Loo, 1614–1670), Pīteru de Moleinu (Pieter de Molijn, 1595–1661) un Adriānu fan de Fenni (Adriaen van de Venne, 1589–1662).
