Izstāde caur materiālās kultūras liecībām vēsta par Latvijas sabiedrību vairākos vēstures posmos. Kā tapa latviskais, kāda loma tajā bija dizainam? Kā dažādos periodos diskutēts par skaisto un laikmetīgo, par dizaina un mākslas robežām? Kā dizains mainās līdz ar labklājības svārstībām? Kādu tendenču ietekmē radušies jauni dizaina virzieni? Izstādes kuratore – DMDM vadītāja Inese Baranovska.
"Dizains tiecas būt laikmetīgs – dizaineru piedāvātās idejas bieži vien nāk kā atbilde kādai funkcionālai problēmai, vajadzībai vai patērnieciskai iekārei. Veiksmīgs dizaina risinājums ir neizbēgami saistīts ar konkrētā brīža tehnoloģijām un estētiskajiem priekšstatiem, tādējādi iemiesojot lietās sabiedrības vērtības un ikdienu. Savulaik tieši laikā bija gan Ansis Cīrulis un Jūlijs Madernieks ar tekstilijām un mēbeļu ansambļiem, gan darbnīca "Baltars", gan 20. gadsimta 30. gadu izcilākie grāmatu izdevumu paraugi ("Zelta ābele"), "Minox", "VEF. Spīdola", Rīgas porcelāna rūpnīcas dizains 60. gados, Rīgas plakāta skola, Zaigas un Māra Gaiļu "Mēbeles jauniem cilvēkiem"," raksta izstādes kuratore.
Izstāde "Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju" atskatīsies uz 100 gadiem kopš Latvijas dibināšanas, kad dizains pakāpeniski kļuva par patstāvīgu disciplīnu, atšķeļoties no mākslas, arhitektūras, amatniecības un rūpniecības. Šī ekspozīcija nebūs hronoloģisks stāsts par sasniegumiem simtgades griezumā – epizodes dizaina vēsturē tiks virknētas, meklējot kopīgās tēmas un izejas punktus dažādu paaudžu dizaineru darbībā.
Līdz ar dizaina objektiem izstādē iekļauti videomateriāli, fotogrāfijas un citas liecības, kas atklās kontekstus, kuros šie priekšmeti tika radīti un lietoti. Projekts top, izmantojot Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Okupācijas muzeja, VEF vēstures muzeja, Rīgas Motormuzeja, "Laimas" šokolādes muzeja, Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un citu atmiņas institūciju krājumus.
Izstādi papildinās rakstu krājums ar tādu pašu nosaukumu, kurā apvienoti pētījumi un intervijas ar aculieciniekiem. Grāmata ietver stāstus par nozīmīgām vēstures lappusēm Latvijas dizainā no 30. gadiem līdz mūsdienām – par Jūlija Madernieka mantojumu, Armijas ekonomisko veikalu kā modernāko Baltijā 1930. gados, par Kārļa Irbīša konstruētajām saplākšņa lidmašīnām, rūpnīcas "VEF" grafisko identitāti, Artura Riņķa kinētiskās mākslas objektu "Sakta". Tāpat izdevumā ir iekļautas sarunas ar Džemmu Skulmi, Beatrisi Kārkliņu, Jāni Borgu, Laimoni Šēnbergu, Zaigu Gaili, Ingūnu Eleri un Jāni Godiņu. Kataloga sastādītājas ir Kristīne Budže un Inese Baranovska, rakstu un interviju autori: Inese Baranovska, Anda Boluža, Kristīne Budže, Ilze Martinsone, Rūta Rinka, Jeļena Solovjova, Iliana Veinberga, Vents Vīnbergs, Zanda Zībiņa.
Paralēli izstādei Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs gatavo plašu pasākumu programmu – zinātnisko konferenci, radošās darbnīcas, tikšanās, ekskursijas un citas aktivitātes.
