Kā portālu "Delfi" informē LNVM pārstāvji, šogad muzejā notiks arī sarīkojums, kurā stāstīs par to, kā Lāčplēša diena dažādos laikaposmos tikusi pieminēta teju simt gadu laikā. Savukārt leģendārās Karoga grupas dalībnieki, kuri pirms trīsdesmit gadiem Latvijas valsts karogu uzvilka Rīgas pils Svētā Gara tornī, dalīsies atmiņās par salīdzinoši neseno, tomēr jau vēsturisko notikumu.

Lāčplēša Kara ordeņa pilnā komplekta apskate

Lāčplēša Kara ordeņa pilno komplektu muzejā varēs apskatīt no pulksten 11.00 līdz pulksten 19.00.

Kopš 1988. gada 11. novembra Latvijas Nacionālais vēstures muzejs tradicionāli reizi gadā izstāda unikālo Latvijā vienīgo zināmo Lāčplēša Kara ordeņa pilno komplektu, kas piederējis Latvijas armijas ģenerālim Jānim Balodim (1882-1965). Ģenerāļa apbalvojumi muzejā nonāca 1970. gadā un kolekcijas lepnums ir pilnais Lāčplēša Kara ordeņa komplekts ― I, II un III šķira, ko ģenerālis bija saņēmis par cīņām Neatkarības kara laikā.

Lāčplēša Kara ordenis ir pirmais un augstākais militārais apbalvojums Latvijas Republikā. 1919. gada novembrī Daugavas krastos izšķīrās gadu iepriekš 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas liktenis. 11. novembrī Rīga pēc mēnesi ilgas aplenkšanas bija brīva, tādēļ šo datumu uzskata par Latvijas Neatkarības kara cīnītāju piemiņas dienu un ordeņa dzimšanas dienu. Pirmie ordeņi ar Ministru kabineta lēmumu 1920. gada 13. augustā tika piešķirti septiņiem augstākajiem Latvijas armijas komandieriem – Pēterim Radziņam, Mārtiņam Peniķim, Krišjānim Berķim, Oļģertam Dankeram, Jūlijam Jansonam, Jānim Puriņam un Jānim Apinim. 1920. gada 11. novembrī svinīgās parādes laikā Esplanādē Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste pasniedza ordeņus pirmajiem 288 kavalieriem.

Ar Lāčplēša Kara ordeņa I šķiru apbalvoti četri latviešu virsnieki – Latvijas armijas virspavēlnieks ģenerālis Jānis Balodis, Latvijas bruņoto spēku pirmais pavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks (pēc nāves), latviešu strēlnieku komandieris pulkvedis Frīdrihs Briedis (pēc nāves) un 3. Latgales divīzijas komandieris ģenerālis Krišjānis Berķis, kā arī septiņi ārzemnieki.

Lāčplēša Kara ordeņa pilns komplekts tiks eksponēts izstādē "Latvijas gadsimts", papildinot tās sadaļu "Latvijas valsts aizstāvēšana. Neatkarības karš 1918–1920".
Latvijas Neatkarības kara laikā Latvijas valstiskuma ideja tika aizstāvēta ar militāriem un diplomātiskiem līdzekļiem un Latvijas vārds kļuva par latviešu tautu vienojošu ideālu. Latvijas armijas uzvara konsolidēja tālaika sabiedrības vairākumu un kļuva par būtisku atsauces punktu vēsturiskās atmiņas veidošanā pēckara gados. Šī laikmeta norišu daudzveidība un sarežģītība izstādē akcentēta, piedāvājot vairākus atšķirīgus Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru dzīvesstāstus.

"Lāčplēša diena vēsturē un mūsdienās"

Pulksten 14.00 sāksies pasākums "Lāčplēša diena vēsturē un mūsdienās". Tajā LNVM vēsturnieks Mārtiņš Vāveris uzstāsies ar stāstījumu par Lāčplēša dienas svinēšanas tradīcijām simt gadu laikā, savukārt bijusī LNVM direktore Ināra Baumane, tagadējais Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš un Karoga grupas pārstāvis Paulis Barons dalīsies atmiņās par Latvijas Republikas karoga atgriešanos virs Rīgas pils Svētā Gara torņa 1988. gadā vēl padomju okupācijas apstākļos. Tiks demonstrētas arī videohronikas.

Sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanu virs Rīgas pils, kas, līdzās muzejam, vēl kopš pēckara laika bija mājvieta arī t.s. pionieru un izglītības interešu pulciņiem (nevis prezidenta rezidence, kā mūsdienās), iniciēja neformāla ļaužu grupa sadarbībā ar Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju Daini Īvānu, kurš toreizējo Latvijas Vēstures muzeja vadību – Ināru Baumani un Arni Radiņu – tikai dienu iepriekš pilnvaroja organizēt kopīgu karoga pacelšanas ceremoniju. Pateicoties daudzu atsaucīgu cilvēku un pat uzņēmumu iesaistei, īsā laikā tika izgatavots gan pats karogs, gan karoga masts ar karoga uzvilkšanas mehānismu.

Toreizējā Komjaunatnes krastmalā (tagad 11. novembra krastmala) 11. novembra rītā pulcējās tūkstošiem cilvēku, kuri vēlējās būt klāt vēsturiskajā brīdī. Pulksten 16.15 Latvijas valsts karogu Rīgas pils Svētā Gara tornī pacēla aktieris Ēvalds Valters (1894-1994) un rakstnieks Alberts Bels. Karogu iesvētīja padomju represijās vairākkārt cietušais mācītājs Augusts Ālers (1914-1998). Sarkanbaltsarkanais karogs Rīgas pils tornī atgriezās pēc gandrīz 50 gadiem, kopš padomju režīma apstākļos tas bija kļuvis par aizliegtu simbolu. Šis nu jau vēsturiskais karogs tagad apskatāms izstādē "Latvijas gadsimts".

Izglītojoša un izklaidējoša nodarbība bērniem "Mana Latvija"

Pulksten 12.00, 14.00, 16.00 notiks zglītojoša un izklaidējoša nodarbība bērniem "Mana Latvija"

Novembris ir gada tumšākais mēnesis, kuru gaišāku dara divi nozīmīgi svētki – Lāčplēša diena 11. novembrī un Latvijas valsts pasludināšanas diena 18. novembrī, kad pirms 100 gadiem latviešu apdzīvotie novadi pirmo reizi tika apvienoti vienā valstī. Par abiem šiem vēsturiskajiem notikumiem ģimenēm ar bērniem nodarbībā "Mana Latvija" stāstīs LNVM muzejpedagogi. Bērniem būs iespējas izpausties arī radoši. Nodarbība notiks LNVM ceturtajā stāvā.

Atgādinām, ka muzejā šobrīd ir aplūkojama vērienīgā valsts simtgadei veltītā izstāde "Latvijas Gadsimts", ko kopsadarbībā veidojuši 68 Latvijas muzeji.