"Zemgales gredzena" kino koncerta muzikālā ceļojumā satiksies Latvijas Radio koris, Latvijas Radio bigbenda grupa, mūziķi – brāļi Oskars un Raimonds Petrauski, kā arī laikmetīgās dejas mākslinieki Lilija Lipora un Guntis Spridzāns.
Kino koncerta "Vēstures palos" libretu radījusi dzejniece Inese Zandere, kura parāda Zemgales garīgo auglību caur Aspazijas, Annas Brigaderes, Jāņa Jaunsudrabiņa, Māras Zālītes dzejas un prozas spēku. Koncerta emocionālā kulminācija ir Knuta Skujenieka dzeja, kas skan Pētera Vaska mūzikā. Kino koncertā būs iekļauta arī Līgas Celmas-Kursietes mūzika. Uzveduma režisors ir Roberts Rubīns.
Koncertuzvedumu cikla ceturtais posms – kino koncerts "Vēstures palos" vēsta par Zemgali kā arkla un zobena zemi, kur auglība mijas ar nāvi. "Tajā skan militāri marši un sēru mūzika, kanonizētas leģendas un pašapzinīgas pūtēju zaļumballes. Plašie tīrumi pārvēršas karalaukos un kapulaukos, kas atkal pārtop tīrumos, un tajos izaug latviešu literārā valoda, pirmie prezidenti un valstsvīri, diži dzejnieki un stipras dzejnieces. Zemgales mērogs ir apvāršņa plašums, un Latvijas valsts tajā ir kā Lielupe, kuras palos atkal satiekas vēstures līdzenumā izkliedētās dvēseļu upītes," raksta uzveduma veidotāji.
"Zemgales gredzena" kino koncerts "Vēstures palos" turpmākās izrādes piedzīvos 19. oktobrī Vidzemes koncertzālē "Cēsis", 26. oktobrī Latgales vēstniecībā "Gors", 2. novembrī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars".
Koncertcikls "Latvijas gredzens" kā dāvana Latvijai valsts simtgadē aizsākās 2017. gada pavasarī un līdz šim jau piedzīvojis trīs Latvijas novadiem veltītus gredzenus – Latgalei veltīto koncertizrādi "Rakstiem un skaņai", Kurzemes lielkoncertu "Pūt, vējiņi" un Vidzemes muzikālo izstādi "Kalns uz augšu ies". Zemgales novadam veltītais kino koncerts "Vēstures palos" noslēgs vērienīgā mūzikas projekta divu gadu ciklu.
Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs, diriģents Sigvards Kļava pauž gandarījumu par paša lolotās idejas māksliniecisko realizāciju – četros konceptuāli atšķirīgos gredzenos – muzikālos kopumos izcelt un parādīt katra Latvijas novada īpatnības, kultūras bagātības un enerģiju. Kļava uzsver, ka koncertcikls caur nācijai dārgāko – vietējo cilvēku pasaules un latvietības izjūtu, spējis uzņemt vērienīgus apgriezienus, pārliecinoši ritinoties pretī Latvijas valsts simtgadei.
