Otrdien, 19. jūnijā, pulksten 18.00, ar grupas "Instrumenti" jaunradīto skaņdarbu par Zuzānu kolekcijā esošo gleznotājas Džemmas Skulmes darbu "Putnubiedēklis" tiks atklāta fonda "Mākslai vajag telpu" Vasaras mājas projekts "Skaņai vajag mākslu"*, portālu "Delfi" informē fonda "Mākslai vajag telpu" vadītāja Katrīna Jaunupe.
Izstādes scenogrāfiju veido jaunā māksliniece Marija Ulmane, kas Skulmes darbu un pēc tās motīviem ar skaņu gleznoto ainavu ienes mākslas telpā, sniedzot iespēju nepastarpināti piedzīvot šo abu elementu sinerģiju. Projekta "Skaņai vajag mākslu" un pirmās izstādes atklāšana paredzēta vērienīga un ar pārsteigumiem.
Trīs mēnešu garumā Kalnciema ielā 36/38 norisināsies starpdisciplinārs mūzikas un vizuālās mākslas notikums "Skaņai vajag mākslu", kurā satiksies atzīti latviešu mūziķi un komponisti, lai transformētu vizuālo valodu fiziski netveramā formā.
Džemmas Skulmes daiļradē tēma "Putnubiedēkļi" radās ap 1982. gadu, laikā, kad mākslinieces sociālā dzīve (dalība politiskos procesos un iestāšanās par sabiedrības interesēm) arvien vairāk apgrūtināja iespēju pilnībā nodoties glezniecībai. Tā vietā, lai radītu jaunus darbus, krājās nelielas piezīmju un skiču lapiņas, kurās uzkrītoši arvien biežāk bija manāms krusta simbola izmantojums.
Putnubiedēkļa tēlam cauri iet krusta zīme – kā visa sākums un nobeigums, ļaujot vilkt paralēles ar krustā sistā tēlu. "Tā tapušas daudzu manu gleznu uzbūves, un tas jūtams pat vienas figūras kompozīcijās. Mana roka to darījusi neatkarīgi no gribas," stāsta māksliniece.
Šo pašu principu savā skaņdarbā izmantojuši grupas "Instrumenti" mūziķi – Jānis Šipkēvics, Gatis Zaķis un Reinis Sējāns, radot eksperimentālu kompozīciju, kurā smalki triepieni un droši ieklāti laukumi atdarināti ar dažādu skaņu variācijām. Grupas sadarbība ar mākslinieci aizsākusies jau pirms vairāk kā gada ar nejaušu satikšanos, kas pārtapa studijas albumā "Atkala", kuram Džemmai veidojusi vizuālo noformējumu. Izstādē Vasaras mājā skatāma procesa apgrieztā versija – šoreiz skaņa ir tā, kas iedzīvina vienu no leģendārās latviešu mākslinieces gleznojumiem.
Darba noskaņu izstādes noformējumā pastiprina scenogrāfes izvēlētais apmeklētāja pozicionējums attiecībā pret mākslas darbu – scenogrāfiskais risinājums aicina apmeklētāju ieņemt horizontālu stāvokli, ļaujot aizmirst par apkārtējo vidi un, veroties griestos, sastapties ar gaišumu, vieglumu un vienkāršību, kas rodama Džemmas darbos. Neskatoties uz to, ka putnubiedēklis un tā konstrukcijas pamatā esošais krusts ir drīzāk biedējošu elementu pāris, Marija Ulmane to līdzsvaro ar skata pavēršanu pret debesīm. "Arī mans ceļš – katra diena patiesībā ir tāda sevis krustā sišana. Tu mirsti un atkal augšāmcelies," tā Džemma.
Skatītājs ir aicināts atgulties un, it kā iegrimstot debeszilā mierā, ieklausīties putnubiedēklim uzmestās auduma strēles kustībā un nesteidzīgi to vērot. Ar scenogrāfijas palīdzību tumsa pārtop gaismā, toties bailes – mierā.
*"Skaņai vajag mākslu" projektā piedalās grupa "Instrumenti" ar muzikālo ainavu par Džemmas Skulmes darbu "Putnubiedēklis" Marijas Ulmanes scenogrāfijā, grupa "Mumiy Troll" ar muzikālo interpretāciju par Bruno Vasiļevska darbu "Klusā daba – saules stars" Krišjāņa Elvika scenogrāfijā, Imants Kalniņš ar kompozīciju par Māra Ārgaļa darbu "Bez nosaukuma" Golf Clayderman scenogrāfijā, Intars Busulis ar muzikālo interpretāciju par Dainas Riņķes darbu "Mūsu māja" Madaras Kvēpas scenogrāfijā, Vestards Šimkus ar kompozīciju par Māra Ārgaļa darbu "Mūzika" Jāņa Šneidera scenogrāfijā un grupa "Prāta vētra" ar savu interpretāciju par Rūdolfa Piņņa darbu "Dārgakmeņi" Jāņa Kraukļa redzējumā. Izstāžu cikla mākslinieciskais vadītājs ir Kristians Brekte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
