Foto: Publicitātes foto

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) 2017./2018. gada sezonu noslēdz 3. maijā ar koncertu, kas noritēs maestro Karela Marka Šišona vadībā, ar izcilo pianistu Vestardu Šimku pie klavierēm, portālu "Delfi" informē LNSO pārstāvji.

Programmā skanēs Kloda Debisī "Fantāzija" klavierēm un orķestrim, Riharda Štrausa "Dons Žuans" un apceri rosinošais darbs "Nāve un apskaidrība", kā arī Latvijas komponista Andra Dzenīša salīdzinoši nesen komponētais opuss "Langsam", kas maestro Šišona vadībā pirmatskaņots Zārbrikenē 2016. gada rudenī, bet Latvijā skanēs pirmo reizi.

Andris Dzenītis savu simfonisko miniatūru "Langsam" datē ar 2016. gadu un anotācijā saka: "Mana skaņdarba iedvesmas avots ir simfoniju lēnās daļas. Tieši lieldarbu lēnajās daļās skaņraži mēdz iet visdziļāk, runāt vispersoniskāk; viņi slēpušies un vēlējušies glābties no pasaules, vai tieši otrādi – paši savās ciešanās atraduši skaistumu un cerību. Te ir arī tīra un nevainīga mīlestība, te ir kosmisks miers un trauslums. Mans "Langsam" nevienu necitē, tas ir veltījums visiem komponistiem, viņu visdziļākajiem un no šīs pasaules attālinātākajiem dvēseles stāvokļiem, kad viņi komponējuši savus "langsam". Šī ir mana lēnā daļa. Šis ir mans tālais dvēseles stāvoklis, bet klausītājam – intīma, pakāpeniski varenībā krāšņi pieaugoša mūzikas ainava, kurā nozīmīga vieta ierādīta instrumentu solobalsīm. Mūzika, kas pakāpeniski ved gaismas virzienā. Gaisma mums visiem ļoti nepieciešama. Tā nekad nebeigsies! Skaņdarba "Langsam" pasūtītajs ir Vācijas Radio Zārbrikenes-Kaizerslauternes filharmoniskais orķestris, un darbs veltīts manam draugam mūzikā Karelam Markam Šišonam."

Viens no pirmajiem opusiem, kas pievērš sabiedrības uzmanību jaunā Riharda Štrausa mūzikai, ir simfoniskā poēma "Dons Žuans", sacerēta 24 gadu vecumā. Komponists iedvesmai ņēmis 19. gadsimta pirmās puses austriešu rakstnieka Nikolausa Lēnava nepabeigto dzejā rakstīto dramatisko darbu "Dons Žuans" – refleksiju, kas vijas ap slavenā dona mīlas gaitām drīzāk rezignētā, nekā aktīvā skaņkārtā.

Simfonisko poēmu "Nāve un apskaidrība" Rihards Štrauss komponēja 25 gadu vecumā. Absolūti abstrahējoties no jebkādiem konkrētiem dzīvesstāstiem, viņam labpatika komponēt vīziju par nāves gultā gulošu mākslinieku, kurš pirms aiziešanas atskatās uz dažādiem savas dzīves posmiem, izcīna pēdējo cīņu, gūst apskaidrību un pārveidojas (šajā ziņā zīmīgs ir simfoniskās poēmas angliskajā nosaukumā lietotais jēdziens "transfiguration", kas lietots kā ekvivalents oriģinālnosaukuma jēdzienam "Verklärung" jeb apskaidrība).

Kloda Debisī "Fantāzija" ir mūzika (nevis koncerts) klavierēm un orķestrim, ko komponējis vēl ne 30 gadu vecumu nesasniedzis jauneklis, ko šogad pieminam nāves 100. gadskārtā. Kad mēģinājumu laika trūkuma dēļ tika atcelts opusa pirmatskaņojums, Debisī aizliedza viņa dzīves laikā "Fantāziju" atskaņot.

Tradicionālajās "Pirmskoncerta sarunās" Lielās ģildes Minsteres zālē pulksten 18.18 Orests Silabriedis sarunāsies ar komponistu Andri Dzenīti.

Sekojot daudzu citu nozīmīgu Eiropas kultūras institūciju praksei, jau vairākas sezonas LNSO dāvā iespēju jauniešiem un studentiem, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, stundu pirms LNSO vakara koncertiem iegādāties neizpirktās biļetes par īpaši draudzīgu cenu – viena biļete maksās 5 eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!