Latvijas Nacionālajā teātrī režisors Viesturs Kairišs ir iestudējis Henrika Ibsena "Pēru Gintu" un liela nozīme šajā iestudējumā būs Edvarda Grīga mūzikai. Izrādes vizuālo veidolu veidos Reinis un Krista Dzudzilo. Pirmizrāde – 27. oktobrī.
"Kāpēc šodien jāiestudē "Pērs Gints"? Nezinu. Zinu tikai, ka ir jāiestudē. Esmu izsalcis pēc lielām tēmām mākslā. Lielām formām. Lielas valodas. Viss palicis tik šaurs un mazs, ka grūti elpot. Domas un tēli tik viendimensionāli. "Pēru Gintu" gribu taisīt, jo gribu elpot pilnvērtīgi, romantiski, sapņaini, starp dzīvību un nāvi, starp cilvēku un Dievu. Gribas iestudēt citā dimensijā, kur saruna notiek pārdabiskā valodā. Zinu, ka nav iespējams, bet gribas," izrādes programmas ievadā atzīst režisors Viesturs Kairišs.
Lomās – Uldis Anže, Daiga Kažociņa, Agnese Cīrule, Madara Botmane, Egils Melbārdis, Ināra Slucka, Raimonds Celms, Juris Lisners, Lolita Cauka, Līga Liepiņa, Rasma Garne, Baiba Indriksone, Uldis Dumpis, Ģirts Jakovļevs, Uldis Norenbergs, Jānis Skanis, Ainārs Ančevskis, Kristians Kareļins, Anna Klēvere, Liene Sebre, kā arī Uldis Sniķeris, Lauma Vainavska, Ance Kukule, Terēze Zabarovska, Adelīna Balode, Emija Lūse, Elīza Podmošina, Sāra Barinbaum.
Viestura Kairiša iestudējums pirmizrādi piedzīvos 27. oktobrī, savukārt 28. oktobrī Latvijas Nacionālais balets pirmizrādīs savu "Pēru Gintu" – jaunuzvedumu ar Edvarda Kluga horeogrāfiju. Lai uzaicinātu cits citu uz savu jauniestudējumu, pusceļā starp Latvijas Nacionālo teātri un Latvijas Nacionālo operu pie Rīgas kanāla draudzīgā atmosfērā tikās galveno lomu tēlotāji no Nacionālā teātra, kā arī baleta solisti.
1867. gadā sacerētā dramatiskā poēma par sapņotāju un klaidoni Pēru Gintu ir ne tikai viens no pasaules slavenākiem literāriem darbiem, bet Ibsena disputs pašam ar sevi pēc dramaturģiskās poēmas "Brands" uzrakstīšanas. Tieši tāpēc "Pēru Gintu" viņš raksta, nedomādams par iespējām to iestudēt uz teātra skatuves ne garuma, ne darbības vietu maiņas, ne tēlu sistēmas ziņā.
"Pērs Gints" parasti tiek minēts kopā ar norvēģu komponista Edvarda Grīga mūziku, kas tapusi lugas pirmiestudējumam Oslo 1876. gadā, kas notiek pēc tam, kad Ibsens mainījis savas domas par to, ka poēma nav iestudējama. Vēlāk mūzika izrādei reducēta divās simfoniskās svītās, un katra no šo svītu daļām ir izcila un plaši pazīstama muzikāla pērle, kas skanēs arī izrādē.
