Foto: Kadrs no filmas "Dvēseļu putenis" tīzera uzņemšanas

2018. gads solās būt viens no ražīgākajiem gadiem Latvijas kinematogrāfa vēsturē, jo jau kopš aizpagājušā gada desmitiem vietējo filmu studiju intensīvi strādā, lai valsts simtgades svinību laikā prezentētu augstvērtīgu un žanriski daudzveidīgu kino.

Daļa filmu, kas seņem valsts budžeta finansējumu, top 2014. gadā Nacionālā kino centra iniciētās programmas "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" ietvaros, taču ir vairāki kino darbi, kas saņem finansējumu citās programmās vai no privātiem investoriem.

Simtgades programmas īstenošanai nepieciešamais plānotais finansējums ir 7 504 014 eiro, kas četru gadu laikā tiek izmantots pakāpeniski. Kopā programmā atbalstīti 16 darbi – finansējums piešķirts sešām spēlfilmām, astoņām dokumentālajām filmām un divām animācijas filmām. Šogad turpinās visu programmā finansēto filmu ražošana, ņemot vērā katras filmas ražošanas plānu un specifiku. Animācijas un dokumentālās filmas tiek veidotas visa gada garumā, savukārt vairāku spēlfilmu filmēšana sākas vasaras mēnešos. Atbalstīto filmu projektu pieteikumu video jeb "tīzerus" iespējams aplūkot mājas lapā "Filmas.lv".

Tikmēr norit arī darbs pie filmām, kas nav iekļautas īpašajā simtgades programmā. Kā liecina informācija Nacionālā kino centra mājaslapā, neskaitot simtgades programmas filmas, līdz šim 2016. gadā atbalstītas vēl desmit pilnmetrāžas spēlfilmas.

Sekojot līdzi vietējās kino industrijas jaunumiem, "Delfi" piedāvā iepazīties ar 14 topošām latviešu filmām, kuru pirmizrādes notiks, ievadot vai sagaidot Latvijas 100 gadu jubileju.

Trauksmainais gadsimta sākums Rīgā – '1906'

Gata Šmita režijā topošā filma ar pagaidu nosaukumu "1906" vēsta par Sociāldemokrātu kaujinieku Pelēko, kurš, bēgot no policijas, patveras kādā Pierīgas miestā, kur satiek vietējās muižas guvernanti un dzejnieci – amatieri Violetu. Viņu izcelsme un uzskati ir atšķirīgi, taču viņus vieno romantisms un brīvdomīgas idejas. Kad abi ierodas Rīgā, sākas vēl nepieredzēts neprātīgas uzdzīves un asiņaina terora mēnesis. Filma stāsta, kā uz trauksmaino 1906. gada notikumu fona savijas divu savdabīgu cilvēku likteņi.

Filmas režisors portālam "Delfi" stāsta, ka "20. gadsimta pirmajos gados Rīga ir strauji augoša, daudzvalodīga lielpilsēta. Valda pārapdzīvotība. Gan ekonomiskā, gan sabiedriskā dzīve sit augstu vilni. 1906. gadā Rīgā vienlaikus dzīvo un rada daudzi no mūsu literatūras, tēlotājmākslas un teātra klasiķiem. Inteliģences pārstāvji sacer politiskus un mākslas manifestus, aizraujas ar tolaik visā pasaulē moderno spiritismu un tic garu pasaulei. 1906. gada rudens esot bijis nepieredzētas bohēmas un uzdzīves laiks. Un turpat blakus, Rīgas centrā un tuvākajos rajonos, norisinās asiņains ielu karš, kurā piedalījās sociāldemokrātu kaujinieki, policijas pārvalde un pat armija. Laupīšanas, spridzināšanas un slepkavības notiek katru dienu un bieži nav iespējams noteikt, vai tā ir politiska vai krimināla lieta. Iespējams, 1906. gads Rīgā ir bijis visintensīvākais un pretrunīgāk vērtētais laiks visā pilsētas vēsturē."

Kinolentes filmēšanas periods sāksies 2017. gadā, taču šobrīd ir pieejams "1906" projekta pieteikuma video jeb demo materiāls.

"Filma "1906" atspoguļos kontrastiem bagātu un dzīvu 1906. gada Latvijas portretu. Filmas uzdevums ir izvairīties no ideoloģiski iekrāsotiem priekšstatiem par 1905. gada revolūciju. Tas ir mēģinājums uz lielā ekrāna restaurēt to atmosfēru un pretrunīgos apstākļus, kādos noritēja latviešu nācijas veidošanās," skaidro režisors Gatis Šmits.

Līdzās Gatim Šmitam filmas scenāriju rakstījusi Inga Rozentāle, operators – Jurģis Kmins, producents – Augustinas Katilius. Filmu "1906" producē studija "Tanka", kas pārraudzījusi divu jau labi zināmu latviešu filmu tapšanu – Gata Šmita veidoto pārpratumu komēdiju "Seržanta Lapiņa atgriešanās" (2010) un Jāņa Norda starptautiski titulēto pieaugšanas drāmu "Mammu, es tevi mīlu" (2013).

Literatūras klasika uz lielā ekrāna – 'Bille'

Foto: Jānis Deinats. Bille - Rūta Kronberga, māte - Elīna Vāne

Viena no filmām, kuru filmēšana jau sākusies, ir studijas "Deviņi" un režisores Ināras Kolmanes "Bille". Tāpat kā "1906", arī "Bille" ir Nacionālā kino centra programmā "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" atbalstīts projekts.

Filmas veidotāji portālam "Delfi" atklāj, ka "tā būs filma visai ģimenei pēc izcilās latviešu dzejnieces un rakstnieces Vizmas Belševicas darba "Bille" motīviem."

Daļēji autobiogrāfiskā grāmata "Bille" par bērnību un bērna pasauli 20. gadsimta 30. gadu pirmskara Latvijā ir viena no latviešu literatūras klasikas pērlēm, kas iekļauta Latvijas Kultūras kanonā.

"Filmā uz sadzīviski kolorītā vēstures fona atklāsies, ka cilvēciskās attiecības un bērnu sapņi ir tādi paši kā šodien. Meitenei ir sapnis izlauzties no nabadzības pasaules un mazvērtības žņaugiem, tas ir Billes personības ceļš pretim izaugsmei," vēstījumu ieskicē filmas radošās komandas pārstāvji.

Foto: Jānis Deinats. Bille - Rūta Kronberga, tēvs - Artūrs Skrastiņš un operatoru komanda ar režisori

Šobrīd jau aizvadīts mēnesis kopš filmēšanas sākšanas. Filmēšana notikusi gan autentiskā Rīgas pagalmā un mājā Vārnu ielā, gan Sarkandaugavā, Maskavas forštatē, gan Tērvetē un tās apkārtnē. Veidojot mazās Billes bērnības pasauli, filma tiek maksimāli pietuvināta trīsdesmito gadu Rīgas un Latvijas noskaņām, pie kā strādā filmas mākslinieku, rekvizītu, kostīmu un grima komanda. Īpašs izaicinājums grupai esot tās dienas, kad kadrā ir dzīvnieki – govis, zirgi, aitas.

Pilnmetrāžas spēlfilmas "Bille" radošās grupas pamatsastāvu veido filmas scenārija autori Evita Sniedze un Arvis Kolmanis, režisore Ināra Kolmane, operators Jurģis Kmins, māksliniece Ieva Romanova, kostīmu māksliniece Ieva Veita, grima māksliniece Gunda Zvirbule, rekvizītu māksliniece Dace Rožlapa, producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone.

Galveno – mazās Billes lomu atveido Rūta Kronberga. Billes mātes lomā iejūtas Elīna Vāne, tēva – Artūrs Skrastiņš. Pārējās otrā plāna un epizodiskās lomas tēlo Gundars Āboliņš, Lolita Cauka, Pēteris Liepiņš, Guna Zariņa, Vilis Daudziņš, Lilita Ozoliņa, Maija Doveika un citi pazīstami latviešu aktieri.

Iepriekšējais Filmu studijas "Deviņi" un režisores Ināras Kolmanes darbs bija filma "Ručs un Norie", kas kļuva par 2015. gada labāko Latvijas dokumentālo filmu, saņēma četras Nacionālā festivāla "Lielais Kristaps" balvas un sabiedrisko mediju gada balvu "Kilograms kultūras".

Vēsturiska kara drāma – kino lieldarbs. 'Dvēseļu putenis'

Foto: 'Dvēseļu putenis' publicitātes attēls

Viens pēdējo gadu vērienīgākajiem Latvijas kino projektiem ir Aleksandra Grīna apjomīgā romāna "Dvēseļu putenis" (1934) ekranizācija, kas šobrīd top režisora Dzintara Dreiberga vadībā. Filmu vērienīgu padara gan tās kopējās plānotās izmaksas, proti, aptuveni 2,1 miljons eiro, gan filmas pamatmateriāls – gandrīz 800 lappušu garā Grīna varoņteiksma par latviešu strēlnieku cīņām Pirmajā pasaules karā.

Filmas producenti portālam "Delfi" apliecina, ka nepārejoši norit aktīvs darbs pie visiem ar filmas "Dvēseļu putenis" tapšanas procesu saistītajiem darbiem, to skaitā – filmas scenārija. Drīzumā plānots arī sākt aktieru atlasi, kā arī daudzas citas ar filmas tālāko attīstību saistītas darbības. Filmēšanas procesu plānots sākt 2017. gada maijā, savukārt filmas pirmizrāde paredzēta 2018. gada 18. novembrī.

Pagājušā gada nogalē tika publicēts video, kas tapis, rīkojot filmēšanas proves kaujas ainu epizodēm. Ādažu poligonā uzņemtajās ainās režisora Dreiberga un operatora Valda Celmiņa vadībā tika iesaistīta liela komanda, tostarp jaunsargi, Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, aktieri un specefektu speciālisti. Filmas iecere esot atveidot jauna cilvēka pieredzi karā.

Dzintars Dreibergs, kurš galvenokārt veidojis dokumentālās filmas, par "Dvēseļu puteņa" režisoru kļuvis, pateicoties Aleksandra Grīna autortiesību mantinieku izvēlei. Veidojot filmu, iecerēts maksimāli saglabāt Grīna spilgto, poētisko un dokumentāli precīzo valodu.

Foto: 'Dvēseļu putenis' publicitātes attēls

Viena vasara uzzīmētā Maskačkā – 'Jēkabs, Mimmī un runājošie suņi'

Foto: Publicitātes attēls. Studija 'Atom Art'

Latvijas simtgades programmas ietvaros top arī mākslinieka Edmunda Jansona režisētā animācijas filma "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi", kas veidota pēc latviešu rakstnieces Luīzes Pastores grāmatas "Maskačkas stāsts" motīviem.

Filmas galvenie varoņi, tāpat kā grāmatā, ir bērni Jēkabs un Mimmi un runājošie suņi. Darbība notiek rīdziniekiem atpazīstamā, autentiskā Maskavas priekšpilsētas vidē. Animācijas filma stāsta par to, kā septiņus gadus veco Jēkabu tētis no Rīgas klusā centra plašā dzīvokļa aizved uz noplukušo Maskačku pavadīt vasaru. Tur zinātkārais puika atklāj nekad neredzētu vidi, iepazīstas ar savu tēvoci, izbijušu jūrnieku Ērgli, un māsīcu – pašapzinīgo viszini Mimmi, un galu galā sadraudzējas arī ar Bosu – runājošo suņu barvedi.

Filmas producenti portālam "Delfi" atklāj, ka šobrīd norit apjomīgs darbs pie filmas tēlu un fonu sagatavošanas. "Tiek veidots kadrējums un filmas makets – animatiks, kā arī ir sākta pirmo epizožu animācija. Vēl šobrīd ir veikti pirmie balss ieraksta testi." Gaidāms, ka filmas varoņus ierunās vairāki Latvijā pazīstami aktieri – Andris Keišs, Gatis Gāga, Kaspars Znotiņš un citi.

Animācijas filmas veidotāji uzsver, ka, neskatoties uz darbības norisi lokālā, vien latviešiem zināmā vidē, paralēli latviešu versijai tiks veidota arī angļu valodas versija, jo stāsts izrādījies pietiekami universāls. Filma tika prezentēta animācijas filmu kopprodukcijas forumā "Cartoon Movie" Lionā, un par iespēju sadarboties tās veidošanā un izplatīšanā interesi ir izrādījušas studijas no Polijas, Holandes un Francijas.

Scenārija autore – Līga Gaisa, māksliniece – Elīna Brasliņa. Filmas pirmizrāde paredzēta 2018. gada oktobrī.

Groteski sirreālā komēdija – 'Ko zina klusā Gerda'

Foto: Kadrs no video

Jevgēņija Paškēviča projekts "Ko zina klusā Gerda", kas top filmu studijā "Nida Film", šā gada pirmajā pusē Nacionālā kino centra filmu ražošanas konkursā saņēma 400 989 eiro – lielāko finansiālo atbalstu spēlfilmas tapšanai attiecīgajā konkursā.

Nacionālā kino centra mājas lapā arī vēstīts, ka jaunās filmas izplatīšanas tiesības iegādājusies viena no pasaules vadošajām neatkarīgajām filmu izplatīšanas kompānijām "WIDE", kas nopirkusi arī vairāku citu Latvijas filmu tiesības, tai skaitā Aika Karapetjana šausmu filmas "M.O.Ž." izplatīšanas tiesības.

Filma "Ko zina klusā Gerda" ir starptautisks projekts, aktieru komandā un radošajā grupā plānots iesaistīt gan Latvijas, gan ārvalstu pārstāvjus. Interesi par projektu ir apstiprinājusi Ungārijas filmu studija "Cinema-Film KFT", plānota sadarbība arī ar partneriem Īrijā, Lielbritānijā un Beļģijā. Filmas veidotāji topošajai kinolentei piedēvējuši dažādus spilgtus epitetus, piemēram "groteski kaleidoskopisks stāsts", "sirreāla komēdija", "burleska". Šī filma vēstīs par kādas īpašas pansijas iemītniekiem, tās darbība risinās kultūretnogrāfiskā pansionātā mūsdienu Latvijā.

Šobrīd aplūkojams topošās filmas projekta video, savukārt spēlfilmas filmēšanu paredzēts sākt jau šogad, bet nākamajā gadā šai filmai paredzēta montāža un apstrāde.

"Ko zina klusā Gerda" ir režisora Jevgēņija Paškēviča trešā spēlfilma. Iepriekšējā – 2011. gadā tapusī "Golfa straume zem ledus kalna" – ieguvusi "Lielo Kristapu" kā labākā spēlfilma.

Renesanses cilvēks, domātājs, mākslinieks – 'Kurts Fridrihsons'

Foto: Publicitātes attēls. Kurts Fridrihsons un Gundega Repše. 1986. gads
Visa 2016. gada garumā top arī vairākas Latvijas simtgades programmā atbalstītās dokumentālās filmas. To skaitā ir režisores un producentes Dzintras Gekas veidotā filma "Kurts Fridrihsons" – personisks Gundegas Repšes stāsts par mākslinieku, garīgo skolotāju, autsaideru, ieslodzīto un nonkonformistu Latvijas vēstures līkločos.

Filmas veidotāji vēsta, ka "Kurta Fridrihsona personības izstarojums ir pat pāraudzis viņa mākslas nozīmību – jo nepakļāvīgu un vienlaikus mākslā spilgtu cilvēku padomju Latvijā nebija daudz." Filmas tapšanas ietvaros darba autori ceļojuši gan uz Sibīriju, kur Fridrihsons ticis izsūtīts, gan Tuvajiem Austrumiem.

"Iepretim tūkstošu masai, kas šodien aizbildinās ar kolaborācijai komplimentāro frāzi "bija tādi laiki!", tādējādi attaisno- jot savu nepretošanos un samierināšanos ar sistēmas skrūvītes lomu, savrupnieks un piemērs citādai iespējai ir eksistenciāli svarīgs," par topošo dokumentālo filmu raksta tās veidotāji.

Scenārija autore – Gundega Repše, operators – Viktors Gribermans, komponists – Gustavs Fridrihsons. Filmas producenti ir studija "Sibīrijas bērni". Studija dibināta 2001. gadā ar sākotnējo mērķi dokumentēt represēto un izsūtīto atmiņas intervijās, filmās un grāmatās. Pamazām dokumentālo filmu tematiskais spektrs paplašinājies, aptverot arī kultūras un vēstures personības dažādos laikmetos.

Čeka un žurnālisti Stūra mājā – 'Lustrum'

Foto: 'Lustrum' publicitātes attēls

Otra simtgades programmā iekļautā dokumentālā filma šai sarakstā ir režisora un producenta Ginta Grūbes "Lustrum" – stāsts par pagātnes izvērtēšanu atjaunotajā Latvijas valstī.

""Lustrum" ir viens no valsts pārvaldes principiem Romas impērijā, precīzāk, piecu gadu periods, pēc kura notika valsts pārvaldītāju šķīstīšanās un grēku nožēlošana, kas parasti tika pavadīta ar upurēšanas ceremoniju. Tā laikā iepriekšējās varas pārstāvji ceremoniāli atzinās visos grēkos, tos nožēloja un patiesi zvērēja uzticību jaunajai varai," portālam "Delfi" stāsta studijas "Mistrus Media" pārstāvji.

Foto: 'Lustrum' publicitātes attēls

Stāsts veidots, pieņemot, ka Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu atvērt atstātos VDK arhīvus 2018. gada maijā, 20 gadus pēc likuma pieņemšanas. 90. gadu sākuma žurnālisti un vēsturnieki, kuri pieredzēja VDK arhīvu pārņemšanu, bijušajā Stūra mājā izveido šī mantojuma izvērtēšanas alternatīvu komisiju, strādājot kopā ar aculieciniekiem, bijušajiem VDK darbiniekiem, zināmajiem sadarbības aģentiem un totalitārās sistēmas upuriem. Filma ietver paralēlas stāsta līnijas starp valsts realizēto oficiālo pagātnes izpēti, Stūra mājas atvēršanu un sabiedrības interesi par pagātni, kā arī 90. gadu jaunās žurnālistu un vēsturnieku paaudzes pētniecisko darbu, pēc 25 gadiem atgriežoties pie saviem noliktajiem arhīviem, pierakstiem un publikācijām.

Foto: 'Lustrum' publicitātes attēls

Šobrīd notiek intensīvs izpētes darbs gan apzinot arhīvus, gan apzinot VDK zinātniskās izpētes komisijas darbu, intervējot aculieciniekus un iesaistītos – bijušos VDK darbiniekus, aģentus, ziņotājus, kā arī cietušos.

Viduslaiku varoņstāsts par zemgaļiem – 'Nameja gredzens'

Foto: 'Nameja gredzens' publicitātes attēls

Filma "Nameja gredzens" paredzēta kā vēsturiska stila vikingu leģenda par senajām zemgaļu brīvības cīņām 13. gadsimtā. Filmas režisors – Aigars Grauba.

Jūlija sākumā publiskots video, kurā redzams, kā kinopilsētiņā "Cinevilla" top gaidāmās vēsturiskās filmas dekorācijas. Video autors – "Kristaps Jansons Aerial".

Filmēšana Cinevillā sāksies 29. augustā un turpināsies septembra mēnesī, portālam "Delfi" pavēstīja filmas producents Andrejs Ēķis. Neoficiāla informācija liecina, ka filmā galvenās lomas spēlēs divi angļu aktieri, no kuriem viens piedalījies slavenajā "History Channel" seriālā "Vikingi" ("Vikings").

"Nameja gredzens" uzņemšana sākusies 2014. gada rudenī, kad kopā ar kaskadieru grupu tapa atsevišķu kauju inscenējumi.

Darbu pie filmas plānots pabeigt ne vēlāk kā līdz Latvijas simtgadei.

Patiess stāsts piecās valodās – 'Oļegs'

Patiess stāsts piecās valodās

Foto: 'Oļeg' publicitātes attēls

Pēc emocionāli uzlādētās debijas drāmas "Modris" (2014) uzņemšanas režisors un scenārija autors Juris Kursietis nu strādā pie nākamās filmas – patiesos stāstos balstītās drāmas "Oļegs".

Filmas "Oļegs" pamatā ir stāsts par 28 gadus vecu puisi, kurš, Latvijā dzīvojot, ir strādājis par miesnieku, bet ir iedzīvojies parādos, tādēļ nolemj doties peļņā uz Briseli. Nonākot Briselē, viņš tiek pie darba gaļas fabrikā. Pēc kāda laika viņš secina, ka nonācis mafijas grupējuma gūstā.

Atšķirībā no filmas "Modris", "Oļegs" solās būt sarežģītāka, vizuālais risinājums – iespaidīgāks, turklāt filmu iecerēts veidot piecās valodās.

Filma top studijā "Tasse Film" sadarbībā ar Polijas kompāniju "Alter Ego Pictures". Paredzams, ka filma uz ekrāniem nonāks 2018. gadā.

Spēlfilma bērniem par neatkarību – 'Paradīze '89'

Spēlfilma bērniem par neatkarību

Foto: 'Paradīze 89' publicitātes attēls

Režisore Madara Dišlere ir viena no jaunākajām režisorēm simtgades filmu programmā, bet ar kino saistīta jau kopš bērnības. Kopš 2008. gada režisējusi deviņas īsfilmas, desmitā – ražošanas procesā, vairākas filmas izpelnījušās atzinību Latvijā un ārvalstīs. "Paradīze '89" ir Madaras Dišleres debija pilnmetrāžas spēlfilmas formātā.

Filmēšanas process filmai sācies jau šā gada 1. jūlijā. Paredzams, ka filmas pirmizrāde notiks valsts jubilejas gadā.

Filmas darbība risinās 1989. gada augustā, kad māsas Paula un Laura, saukta Laurēns, vasaras brīvlaikā ierodas mazpilsētā ciemos pie māsīcām. Māsīcu mātes Ievas nav mājās, un meitenes izbauda "brīvību", iztēlojoties, kā ir būt pieaugušām. Paulai pēc telefona sarunas ar māti rodas sajūta, ka viņas vecāki šķiras. Paula ir apjukusi, spriedzi kāpina televīzijas ziņas par asiņainiem notikumiem, un meiteņu attiecības, mijoties bailēm par tuvojošos karu un nespējai emocionāli tikt galā ar pieaugušo dzīvi, kļūst saspīlētas. Uz patiesiem notikumiem balstīts Paulas pieaugšanas stāsts Latvijas ceļā uz neatkarību.

Kara nežēlība un cilvēku sirsnība – 'Puika ar suni'

Foto: Agnese Zeltiņa

Dāvja Sīmaņa vēsturiskās spēlfilmas "Puika ar suni" stāsts balstīts Ineses Zanderes topošajā grāmatā "Stāsts par nosargātu noslēpumu", kas vēsta par notikumiem 1942. gadā Rīgā, par to, kā Žaņa Lipkes dēls Zigis kopā ar vecākiem iesaistījās vairāk nekā 50 ebreju glābšanā.

Filmas producenti portālam "Delfi" stāsta, ka šobrīd turpinās darbs pie scenārija izstrādes. Dāvis Sīmanis un Matīss Gricmanis piedalās starptautiskajos scenāriju rakstīšanas kursos "Sources 2", kas ir atzīta starptautiska apmācību programma filmu stāstu un scenāriju izstrādei.

Foto: Agnese Zeltiņa

"Filmas "Puika ar suni" stāsts ir universāls un ir interesants ne tikai Latvijā, kas ļāva domāt par ārvalsts kopproducentu piesaisti. Šobrīd jau uzsāktas sarunas ar vairāku Eiropas valstu producentiem par iespējamo sadarbību," raksta filmas veidotāji.

Foto: Agnese Zeltiņa

Paralēli notiek filmēšanas sagatavošanas darbi – tiek veikta aktieru atlase, piemeklētas atbilstošākās filmēšanas vietas un sākts darbs pie kostīmu skicēm. Iecerēts, ka pirmais filmēšanas posms būs nākamā gada sākumā.

Gaisa temperatūra filmēšanas laukumā: -40°C – 'Saule spīd 24 stundas'

Foto: 'Saule spīd 24 stundas' publicitātes attēls

Juria Poškus režijā topošā filma "Saule spīd 24 stundas" iecerēts kā ironisks stāsts par pusmūža krīzi.

Šajā filmā galvenais varonis, kuru atveido aktieris Andris Keišs, pārvērtē savu dzīvi un savas vērtības, beigās piedzīvojot metaforisku katarsi.

Juris Poškus spēlfilmu esot iecerējis kā hiperdrāmu, kura sākas kā reālisms, bet beidzas kā pasaka. Filma ir stāsts par cilvēku brīdī, kad viņš visu ir jau sasniedzis, taču tad viņam rodas jautājums par to, vai ar to viss beidzas un vai vairs nav iespējams neko sasniegt. Meklējot atbildes uz jautājumiem, galvenais varonis dodas uz Ziemeļpolu.

Filmas producenti portālam "Delfi" pastāstīja, ka šobrīd filmas projekts ir ražošanas sagatavošanā, un notiek mēģinājumi ar Jaunā Rīgas teātra aktieriem Andri Keišu, Kasparu Znotiņu un Vili Daudziņu. Režisors Juris Poškus arī savas iepriekšējās filmas veidojis, lielu uzmanību veltot darbam ar aktieriem pirms filmēšanas procesa. Šāda metode tikšot atvēlēta arī norvēģu aktieriem, ar kuriem mēģinājumus plānots uzsākt rudenī.

Foto: 'Saule spīd 24 stundas' publicitātes attēls

Filmēšana plānota Latvijā, Norvēģijā un Krievijas arktikas zonā, Nenetskas apgabalā. "Filmēšanas process nesolās būt vienkāršs, it īpaši lielā aukstuma dēļ. Arktikas zonā temperatūra gaidāma ap -40," portālam pastāstīja filmas pārstāvji.

Filma plānota kā kopražojums ar Norvēģijas studiju "Sweet Films" (producents – Joachim Lyng).

Filmu cikls daudzu gadu garumā – Selecka 'Turpinājums'

Foto: Anastasija. Kadrs no dokumentālās filmas 'Turpinājums'

Viens no Latvijas dokumentālā kino klasiķiem, leģendārās Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas pamatlicējiem Ivars Seleckis šobrīd veido dokumentālo filmu "Turpinājums", kas iekļauta simtgades filmu programmā.

Kā raksta filmas radošās komandas pārstāvji, tās mērķis ir tvert valsts stāstus caur bērnu acīm, kā arī novērot to, kā situācija valstī veido bērnu likteņus. Pirmā filma, kura tiks veidota divu gadu garumā, iezīmēs izejas punktu, sekojot septiņiem bērniem, kuri 2015. gadā uzsāka skolas gaitas septiņās Latvijas vietās. Nākamās cikla filmas tiks uzņemtas pēc septiņiem, četrpadsmit un vairāk gadiem.

Režisors Ivars Seleckis un operators Valdis Celmiņš bērnus gaitām sekoja visa 2015./2016. mācību gada garumā. Augustā beigās līdz ar bērnu gatavošanos jaunam mācību gadam sāksies 2. filmēšanas posms.

Sirsnīga ģimenes filma – 'Vectēvs, kas bīstamāks par datoru'

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!