Foto: LETA
Lielās mūzikas balvas 2010 nominanti kategorijā "Gada koncerts" ir koncerts "Elektriskie sapņi" Spīķeru koncertzālē 22. janvārī, Gijas Kančeli 75. dzimšanas dienas koncerts Garīgās mūzikas festivālā Rīgas Domā 4. septembrī un koncerts "Ziemeļu balss" Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā 20. oktobrī.

"Elektriskie sapņi" (rīkoja "Latvijas Koncerti")

Foto: DELFI
Spīķeru koncertzālē 2010. gada 22. janvārī • Latvijas Radio kora grupa, Rolands Kronlaks (dzīvā laika elektronika), Kaspars Putniņš (muzikālā vadība) • programmā: Viljams Brukss, Ēriks Ešenvalds (jaundarba pirmatskaņojums), Rolands Kronlaks (jaundarba pirmatskaņojums), Kaija Sāriaho

No vienas puses, Latvijas Radio kora grupa jeb akustiskā daļa. No otras puses, komponista un mūsdienu audiotehnoloģiju teicama pārzinātāja Rolanda Kronlaka uzburtā skaņu pasaule jeb elektroniskais aspekts. Skan somu mūsdienu romantiķes Kaijas Sāriaho mūzika - kaut kas par gadalaikiem, kaut kas arī par nakti un ardievām. Skan amerikāņu komponista Viljama Bruksa madrigāls par sudraba gulbja tēmu (katrs no četriem solistiem gulbjiem dzied divbalsīgi). Skan Ērika Ešenvalda jaundarbs, kas dzimis, tā autoram lūkojoties uz slaveno Sentluisas tiltu pār Misisipi dzejnieces Sāras Tīsdeilas acīm. Visbeidzot skan arī paša Rolanda Kronlaka jaundarbs, tā autoram pirmoreiz pieskaroties vokālās mūzikas pasaulei un Georga Trākla dzejai. Kaspars Putniņš saka: "Dzīve kā sapnis - tāds ir šīs programmas gaisīgās, nemateriālās mūzikas galvenais vēstījums un sajūta. Brīnišķīgas virtuālas skaņu gleznas, kur realitāte sapludināta ar iztēles pasauli."

Gijas Kančeli 75. dzimšanas dienas koncerts (rīkoja Garīgās mūzikas festivāls)

Rīgas Domā 2010. gada 4. septembrī • Egils Siliņš (basbaritons), Maksims Risanovs (alts), Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Māris Sirmais • programmā: Gijas Kančeli Styx un Do not Grieve (pirmatskaņojums Eiropā)

Gijas Kančeli mūziku Latvijā labprāt atskaņo un labprāt klausās. Māris Sirmais ir diriģents, kuram komponists uzticas un kura rokas un sirdi vērtē ļoti augstu. Zināms, ka pirms dažiem gadiem lielu atzinību pasaulē nopelnīja tvarts, kur Māra Sirmā vadībā ieskaņots meistara opuss "Stiksa". Pērn septembrī Mārim atkal bija iespēja pievērsties šai dziļi traģiskajai mūzikai, par kuru tās autors teicis: "Gadiem ejot, aizvien biežāk jūtu nepieciešamību uzturēt sakarus ar sev tuviem cilvēkiem, kuru vairs nav dzīvo vidū. Kontakts ar viņiem nepārtrūkst, un dvēseliskās saites kļūst arvien ciešākas." Skaņdarba finālā Kančeli iekļāvis Šekspīra "Ziemas pasakas" rindas, ko monologā saka Laiks: "Es tiesāju, es nesu priekus, bēdas." "Ar švīkstošu izrāvienu dvēsele pārrauj Zemei apjoztos lokus un, atvadoties no mīļajiem, dodas Visuma plašumos, skandējot vārdu "prieks"," teikts skaņdarba anotācijā. Otrs 4. septembra koncertā skanējušais darbs Do not Grieve pabeigts sešas dienas pirms 11. septembra traģēdijas. Kančeli izmantojis Bairona, Brodska, Gētes, Mandelštama, Odena, Pasternaka, Rilkes, Šekspīra, Tabidzes, Tjutčeva darbu vārdus un motīvus. Doma velvēs autora klātbūtnē atbalsojās majestātiska un pārlaicīga mūzika.

"Ziemeļu balss" (rīkoja jaunās mūzikas festivāls "Arēna")

Foto: Publicitātes foto
Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā 2010. gada 20. oktobrī • Latvijas Radio koris, diriģents Kaspars Putniņš • programmā: Līgas Celmas, Kristapa Pētersona, Gundegas Šmites, Toivo Tuleva, Lases Tūresena un Mārtiņa Viļuma mūzika

Šī programma noslēdza vairāku gadu garumā ilgušo starptautisko projektu Concrescence, kura ietvaros dziedātāji un komponisti mācījās apieties ar starptoņiem un virstoņie. Šādu dziedāšanas tehniku apgūšana nu pavērusi jaunus izteiksmes līdzekļu apvāršņus. "Ziemeļu balss" programmā Līga Celma pievērsās debesu spīdekļiem gluži mītoloģiskā aspektā, Mārtiņš Viļums interesējās par pirmdzimtā buļļa piekto kauju pasaules radīšanas aspektā, Gundega Šmite apdzejoja zeltu apvilkušos ziedu rēgus - dzelkšņus, Concrescence iedvesmotājs norvēģis Lase Tūresens pievērsās ģeniālā itāļu komponista savdabja Džačinto Šelsi dzejai, Kristaps Pētersons iemūžināja savu piemiņu brunetes, blondīnes un rudmates tēlos, savukārt igaunis Toivo Tulevs apdziedāja vēlīgās skaistules mieru un daili, ko savulaik apjūsmojis pats Dante Aligjēri. Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca burtiski uzplauka nedzirdētās disonansēs, virstoņu un mikrotoņu burvestībās, strīdīgās skaņkopās un retos, toties īpaši skaistos pamiera brīžos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!