Vēl joprojām nerimst diskusijas ap pašmāju sociālo TV projektu "Caur ērkšķiem uz...". Kamēr atbildīgās institūcijas vērtē iespējamos ētikas un tiesību pārkāpumus, daļa sabiedrības lauž šķēpus par to, vai šova veidotāji izmantojuši dalībnieces.
Aizvadītās nedēļas izskaņā, kad īsi pēc resursu centra sievietēm "Marta" publiskās vēstules telekanāla "STV Pirmā!" rādītais projekts nonāca viedokļu krustugunīs, sarunā ar Latvijas Radio 1 savu viedokli atklājusi arī mediju eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Anda Rožukalne.
Rožukalne norādīja, ka "Caur ērkšķiem uz..." nav uzskatāms par kaut ko jaunu un neredzētu Latvijas televīzijās – lai gan "ar tik ļoti cietušiem cilvēkiem" projekti nav rādīti, arī citos projektos novērota dalībnieku izmantošana.
Viņa norādīja, ka projektos, kas saistīti ar psihologu un psihoterapeitu iesaisti, jeb tā saucamajos izaugsmes šovos, "ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir sliktu, traumatisku pieredzi piedzīvojušo cilvēku izmantošana ziņkārības apmierināšanai un šova veidošanai".
Rožukalne arī uzsvēra – tādējādi tiek pārkāpts viens no mediju ētikas pamatprincipiem, kas nosaka, ka netiek nodarīts kaitējums.
"Jautājums, cik lielā mērā producenti ir spējīgi ieraudzīt lielāku ainu, nevis stāstīt mums par to, ka, atrodoties daudzu tūkstošu ziņkārīgu cilvēku acu priekšā, cilvēks tiešām spēj pārvarēt savas problēmas, savas sociālās grūtības," producentu atbildību, veidojot šādus šovus, skaidroja eksperte.
Viņasprāt, šādu projektu producentu atbildība slēpjas tajā, ka tieši viņiem būtu jāizsver, vai dalībnieki "savas pieredzes vai citu iemeslu dēļ ir spējīgi reāli novērtēt, ko piedalīšanās šādā šovā var nodarīt".
Plašas diskusijas radījis tieši iespējamais bērnu tiesību pārkāpums – vairākām šova dalībniecēm ir nepilngadīgi bērni, un daudziem radies jautājums, kā viņu mammu dalība šāda veida šovā ietekmē vai nākotnē ietekmēs atvases. Arī Rožkalne sarunā ar Latvijas Radio 1 norādījusi, ka "bērniem būs jādzīvo ar šīs publicitātes sekām", kas atkal uzliek atbildību projekta veidotāju un mediju vadības plecos – vai pietiekami izvērtēts, kā dalība šovā var ietekmēt tālāko dzīvi ne tikai pašām dalībniecēm, bet arī viņu atvasēm, vai izvēlētā forma ir pašu dalībnieku interesēs, vai auditorijai ir vajadzīga šāda pieredze un vai tā dos efektu.
"Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka gan palīdzēt šīm sievietēm, gan aktualizēt vardarbības dažādas formas un to, kā tā ietekmē cilvēku dzīvi, var dažādos mediju formātos – gar ar klasisko žurnālistiku, gan konstruētiem šoviem – nenodarot kaitējumu konkrētiem cilvēkiem," komentārā Latvijas Radio 1 norādīja Rožkalne, minot arī to ārvalstu pieredzi, kad pēc līdzīgām diskusijām producenti un mediji izvairās no tāda veida darbībām, kas varētu radīt kaitējumu pašiem varoņiem.
Atgādinām, ka sociālais projekts pirmizrādi piedzīvoja 18. oktobrī, bet plašāku interesi radīja pēc resursu centra sievietēm "Marta" publiskās vēstules.
Reaģējot uz to, arī Labklājības ministrija steidza vērtēt ekrānos redzamo, atzīstot – ir konstatēti vairāki pārkāpumi, bet tālāka šova satura izvērtēšana nodota Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un citu institūciju rokās.
Tiesa, kamēr skatītāji, atbildīgās institūcijas, eksperti un sieviešu tiesību aizstāvji izsaka dažādus viedokļus par iespējamo "Caur ērkšķiem uz..." dalībnieču izmantošanu, pašas projekta varones ir neizpratnē par šovam veltītajiem pārmetumiem – vairākas no viņam "Delfi Izklaidei" atzina, ka dzīve pēc dalības projektā ir mainījusies uz labo pusi un projekts darbojies kā "spēriens pa pakaļu", lai mainītu savus līdzšinējos dzīves apstākļus.
