Foto: Vida Press
Salauztu sirdi ir grūti sadziedēt, un reizēm bēdas iet roku rokā ne tikai ar raudāšanu, bet arī apetītes zudumu. Izčibējušas mīlestības dēļ veselības problēmas savulaik piedzīvojusi arī itāliešu izcelsmes studente Gaja Rio (attēlā) – viņa kritusi par anoreksijas upuri. Tiesa, meitenei izdevies atveseļoties. Tagad viņa ar savu stāstu vēlas iedvesmot citus, kuriem ir ēšanas traucējumi, nepadoties.

Savas dzīves smagākajā posmā pirms aptuveni diviem gadiem šobrīd 19 gadus vecā Gaja, kura studē Šveicē, svērusi vien nieka 31 kilogramu. Viņai nācies valkāt bērnu drēbes.

"Es izšķīros no sava puiša un es veselu nedēļu gandrīz neko neēdu, jo jutos nomākta. Likās, ka mans vēders ir aizslēdzies," intervijās ārvalstu medijiem stāstījusi meitene.

Tiesa, laika gaitā skumjas pamazām izgaisušas, tomēr Gaja sākusi apzināti badoties. Kad meitene pašķīrusies no puiša, viņa nedēļas laikā zaudējusi divus kilogramus. Vēlāk, kad bēdas pārgājušas, viņa nolēmusi, ka būtu jauki atbrīvoties vēl no viena vai diviem kilogramiem, un sev iegalvojusi – tas varētu pacelt viņai pašapziņu.

"Es nekad neesmu bijusi apaļīga, bet, zaudējot tos pāris kilogramus, es sāku sev nepatikt. Manu prātu nodarbināja doma, ka neesmu gana skaista, un tāpēc puisis mani pameta, un, ja es neko nedarīšu lietas labā, es nevienam nepatikšu," aģentūrai "Wenn" sacījusi Gaja.

Kā skaidrojusi meitene, tagad viņa saprot, ka tās bija pagalam muļķīgas iedomas, kas pamazām viņu iedzina smagā dzīves posmā – anoreksijā.

"Es izniekoju divus savas dzīves gadus, skaitot kalorijas, izolējoties no cilvēkiem, badojoties, bēdājoties un bez iemesla dusmojoties uz visu un visiem man apkārt, liedzot iespēju sev būt laimīgai," tā laika notikumus atmiņā atsaukusi Gaja.
Foto: Vida Press

Studente anoreksiju salīdzinājusi ar negantu briesmoni, kas pilnībā pārņēmis viņas dzīvi. Viss, par ko meitene spējusi domāt – kā notievēt vēl vairāk. Gaja pārtikusi tikai no salātlapām, ūdens un tējas. Meitene izkāmējusi tiktāl, ka viņa izskatījusies pēc skeleta, kas pārvilkts ar ādu.

Jo mazāku kilogramu skaitu rādījuši svari, jo lepnāka jutusies Gaja. Meitene tik cītīgi badojusies, ka atsvešinājusies no visiem saviem draugiem. Viņas dzīvi kontrolējusi kaloriju skaitīšana.

"Man sāka likties, ka nav jau nemaz jēgas pavadīt laiku ar draugiem, jo es neesmu tāda, kā viņi – es biju atšķirīga. Tas man lika justies lepnai, jo es gribēju būt atšķirīga. Gribēju būt īpaša.

Būt anorektiķei – tas mani padarīja īpašu. Vecāki manis labā darīja tik daudz, bet es biju pārāk saslimusi, lai redzētu, cik daudz mīlestības viņi man sniedz. Apsēstība mani padarīja aklu."
Foto: Vida Press

Gajas dzīvība burtiski izplēnējusi citu cilvēku priekšā, līdz pār viņu pašu nākusi apskaidrība. "Kad sasniedzu savu zemāko svaru, es sapratu, ka bez iemesla izniekoju vienīgo dzīvi, kas man dota. Es sev vaicāju, kāpēc vēlos tik ļoti atšķirties no citiem, jo es taču esmu anorektiķe un patiesībā lēnām mirstu. Vai tad es nevaru būt īpaša un atšķirīga kādā citā, pozitīvā veidā?" tā Gaja.

Meitene pamazām atsākusi ēst un viņai izdevies atveseļoties. Šobrīd viņa sver vairāk nekā 60 kilogramus, un, lai gan katru dienu sporto, badošanās ir atstāta pagātnē.

Tagad studente sapņo kādu dienu atvērt savu viesnīcu un aktīvi rosās sociālajā tīklā "Instagram"(blogs apskatāms šeit). Savā foto blogā Gaja dalās pieredzē un cenšas palīdzēt citiem anoreksijas slimniekiem.

"Es zinu, ka atkopties no tā visa ir grūti, bet tā ir vislabākā lieta, ko vari sev izdarīt," piebildusi Gaja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!