Foto: Reuters/Scanpix

Šobrīd daudzviet pasaulē ļaudis aizrāvušies ar "Pokemon GO" spēlīti, un daži virtuālo radībiņu tvarstīšanai savos viedtālruņos pieiet pat ļoti nopietni, krītot azartā un tiecoties pēc jauniem rekordiem.

Pēc raksta par labāko pokemonu mednieku pasaulē Georgiju Timofejevu no Sanktpēterburgas Krievijā, kurš divu nedēļu laikā notvēris 145 radībiņas, ar "Delfi" redakciju sazinājās kāds pašmāju pokemonu tvarstītājs.

"Kāpēc jums meklēt "varoņus" ārzemēs, ja ir pieejami savi vietējie bāleliņi ar praktiski identisku rezultātu. Gribētos, lai mūsu pašu "Pokemon GO" aktīvisti zinātu, ka mūsu vidū arī ir pasaules līmeņa spēlētāji un šo rezultātu sasniegt var jebkurš," ar smaidu vēstīja Mārtiņš.

Viņš laika posmā no 18. jūlija, kad reģistrējās spēlei, līdz 3. augustam noķēris "viņus visus" jeb 145 pokemonus.

32 gadus vecais Mārtiņš nodarbojas ar uzņēmējdarbību, kura ir saistīta ar inženiertīklu projektu vadības ārpakalpojuma sniegšanu, bet šo vasaru viņš bija nolēmis veltīt sev tīkamajām lietām – sievai un mazajam dēliņam, kā arī savam mūža hobijam – dažādām spēlēm.

""Pokemon GO" nebiju plānojis spēlēt un uzsāku to gluži nejauši, ar sievu un bērniņu pastaigājoties pa Brīvdabas muzeju. Lai pastaigu padarītu aizraujošāku, nolēmām pamēģināt medijos tik daudz apspriesto aplikāciju.

Nākamajā dienā secināju, ka vairāki virtuālie pokemoni rodas tieši pie mūsu mājas, tādā veidā dodot man iespēju ātri kāpināt sava varoņa līmeni un paplašināt noķerto pokemonu kolekciju," par to, kā kritis pokemonu gūstā, "Delfi Izklaidei" stāsta Mārtiņš.

"Saprotot, ka pie mums spēle ir sākusies nesen, nolēmu pacīnīties par iespēju būt Latvijas stiprāko spēlētāju vidū, tāpēc turpmākajās divās dienās vairāk lasīju Amerikas spēlmaņu pamācības, nekā spēlēju pašu spēli. Kad sapratu, ka informācijas ir pietiekami, sāku darboties," atceras spēlētājs.

Liekot lietā amerikāņu spēlētāju pamācības, kā maksimāli efektīvi sasniegt sev vēlamo rezultātu, Mārtiņš ķēries pie darba.

"Ķerot pokemonus, ātri vien sapratu, ka ķeršanai paredzētās virtuālas bumbas ir tas, ar ko spēles veidotāji pamatā pelna, jo ir tikai divas iespējas, kā tās dabūt – nopirkt vai daudz staigāt.

Ņemot vērā, ka mums ar sievu ir gadu vecs bērns, tad staigāšana svaigā gaisā mums ir ikdiena, tāpēc izvēlējāmies šo variantu.

Nostaigājām aptuveni 60 kilometru, tad virsroku guva ritenis un auto," ceļu līdz 145 pokemoniem atklāj Mārtiņš.

Spēle kļuvusi par īstu ģimenes aizraušanos, un viņš pieļauj, ka mazais dēliņš ir jaunākais pokemonu mednieks ja ne pasaulē, tad vismaz Latvijā.

Viņi pokemonus ķēruši visur, kur tas nerada draudus pašiem vai apkārtējiem. Īpaši Mārtiņš atzīmē Vecrīgu un Bastejkalnu, kur vienā īpašā vietā pastāvīgi varot būt pat ap 50 pokemonu medniekiem.

"Tieši tāpēc man šī spēle patīk, jo tā liek daudz staigāt un socializēties spēlmaņiem, kuri, iespējams, iepriekš savu ikdienu pavadīja slēgtā telpā pie datora," priecājas uzcītīgais pokemonu ķērājs.

"Ir arī četri pokemoni, kurus ir iespējams noķert tikai katru savā kontinentā – Amerikā, Austrālijā, Eiropā un Japānā. Izbraukāt būtu ļoti dārgi, tāpēc nācās meklēt palīdzību internetā. Nebija viegli, bet rezultāts ir, un tas ir galvenais," par visu šobrīd spēlē esošo pokemonu notveršanu priecājas Mārtiņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!