ASV kosmosa aģentūra NASA varētu nepiedalīties 2016. un 2018.gadā plānotajos Marsa izpētes projektos, kas bija iecerēti sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), informē raidorganizācija BBC.
Vēstulē EKA vadībai NASA informē, ka ir "kļuvusi maz ticama" ASV līdzdalība programmā "ExoMars", kas paredzēja nogādāt Marsa orbītā mākslīgo pavadoni un nolaist uz planētas virsmas pētniecisko visurgājēju. Oficiāls paziņojums par šo jautājumu gan vēl nav izplatīts, taču, kā norāda BBC, visticamākais šāda lēmuma iemesls ir finansējuma trūkums.
Līdz ar to vienīgais Eiropas partneris Marsa izpētes projektā būs Krievija.
2016.gadā EKA plāno nogādāt sarkanās planētas orbītā mākslīgo pavadoni, kas planētas atmosfērā meklēs metāna pēdas. Savukārt 2018.gadā bija plānots uz Marsa izsēdināt Eiropas zinātnieku izstrādāto mobilo laboratoriju, kuras galvenais uzdevums būs iežu analīze.
Projekts paredzēja, ka NASA nodrošinās sakaru sistēmas mākslīgajam pavadonim, kā arī vairākus zinātniskos aparātus. Arī Eiropas Marsa visurgājējā bija plānots iekļaut daudzus amerikāņu izgudrojumus, tostarp "mīkstās piezemēšanās" sistēmu.
BBC ziņo, ka EKA iepriekš bija uzsākusi sarunas ar kosmosa aģentūru "Roskosmos" par Krievijas piedalīšanos "ExoMars" programmā. NASA lēmums izstāties no projekta liks Eiropai vienoties ar Krieviju par pilnvērtīgu sadarbību ar cerību, ka Krievija varētu uzņemties tos programmas elementus, ko iepriekš bija plānots uzticēt amerikāņiem. Tostarp Krievijas uzdevums būtu nogādāt orbītā abus pētnieciskos aparātus, izmantojot nesējraķetes "Proton".
Tomēr Krievija nekad nespēs pilnībā aizstāt NASA šajā projektā, jo tai nav tādu zināšanu un pieredzes kā amerikāņiem, norāda analītiķi. Tas nozīmē, ka EKA nāksies samierināties ar vienkāršāku un mazāku Marsa laboratoriju nekā bija plānots līdz šim. Tāpat būs jāmeklē alternatīvas amerikāņu "mīkstās nosēšanās" sistēmai.
Kā norāda BBC, visas šīs izmaiņas neizbēgami sadārdzinās projektu, kura pašlaik apstiprinātais budžets ir viens miljards eiro (70 miljoni latu).
"Es nevaru izlikties, ka situācija viestu optimismu," atzinis Lielbritānijas kosmosa aģentūras zinātniskais direktors Deivids Pārkers. "Amerikāņu atteikšanās no sadarbības mums ir nepatīkams pārsteigums. Tagad mums nāksies aukstasinīgi izvērtēt situāciju un, iespējams, būtiski ierobežot vairākus šīs programmas aspektus," atzina zinātnieks.
"ExoMars" programmu Eiropas Savienība pieņēma 2005.gadā. Tās īstenošanai jau iztērēti aptuveni 200 miljoni eiro (140 miljoni latu). Abas ekspedīcijas uz Marsu bija iecerētas kā pirmās veselā pētījumu sērijā, kuras noslēgums būtu Marsa grunts paraugu nogādāšana uz Zemes.
BBC atgādina, ka šī nav pirmā reize, kad NASA "uzmet" Eiropas Savienību. Pērn ASV kosmosa aģentūra atteicās piedalīties trijos ilgtermiņa kosmosa izpētes projektos, un Eiropas zinātniekiem nācās atgriezties plānošanas sākumā, lai gan projektu izstrādei bija veltīti jau vairāki gadi.