Popovkins stāstījis, ka šobrīd nav skaidrības par ambiciozā "Fobos – Grunt" projekta neveiksmi. Šis aparāts tika palaists 9.novembrī, un tam bija jādodas uz Marsa pavadoni, taču aparāts nav sasniedzis nepieciešamo orbītu.
"Šobrīd nav skaidrs, kāpēc nenostrādāja "Fobos – Grunt" dzinēju iekārta. Nav skaidrības arī par biežajiem mūsu aparātu bojājumiem, kad tie lido virs Krievijai neredzamās Zemes "ēnu zonas" – tur, kur mēs neredzam aparātu un nesaņemam no tā signālus," sacījis "Roskosmos" vadītājs.
"Negribu nevienu vainot, taču mūsdienās eksistē ļoti jaudīgas iekārtas kosmisko aparātu ietekmēšanai, un nevar izslēgt iespēju, ka tādi tiek izmantoti," klāstījis Popovkins.
Tai pat laikā viņš atzinis, ka "Fobos – Grunt" ir projektēts un būvēts ierobežota budžeta apstākļos, kas prasījis riskantus tehniskos risinājumus.
"Mēs kļuvām par šo risinājumu ķīlniekiem, jo bijām uzņēmušies saistības pret Eiropas kosmosa aģentūru, kuras iekārtas atradās aparātā, kā arī pret Ķīnas kolēģiem, kuru pavadoni mēs esam uzņēmušies nogādāt līdz Marsam kopā ar "Fobos"," skaidrojis aģentūras vadītājs.
Pēc "Roskosmos" vadītāja teiktā, aparātu būvēja ļoti ilgi, tāpēc vairākām tā detaļām garantijas laiks jau tuvojas beigām. Ja aparātu nepalaistu 2011.gadā, to varētu vienkārši izmest ārā un norakstīt zaudējumos piecus miljardus rubļu (86,5 miljonus latu), skaidrojis Popovkins.
Jau ziņots, ka Krievijas neveiksmīgi palaistās Marsa pavadoņa zondes "Fobos-Grunt" atliekas uz Zemes nogāzīsies 15.janvārī, taču precīzu to nokrišanas vietu būs iespējams noteikt ne ātrāk kā diennakti iepriekš.
"Roskosmos" prognozē, ka Zemi varētu sasniegt 20–30 kosmiskā aparāta fragmenti, kuru kopējā masa būs ne vairāk kā 200 kilogramu. Stacijas degviela sadegs atmosfērā aptuveni 100 kilometru augstumā, prognozē zinātnieki.
Pirmā Krievijas Marsa zonde "Fobos–Grunt" tika palaista pērn 9.novembrī no Baikonuras kosmodroma. 2012.gada augustā tai bija jānonāk līdz Marsam, jānosēžas uz planētas pavadoņa, bet pēc tam jānosūta uz Zemi grunts paraugus.
Taču pagaidām neskaidru iemeslu dēļ aparāta dzinēji neieslēdzās, tas nespēja doties ceļā uz Marsu un palika riņķojam orbītā ap Zemi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
