Foto: F64

Joprojām neapstiprinātā "ABLV Bank" pašlikvidācijas metodoloģija var aizkavēt lielo noguldījumu izmaksāšanu un ieraut valsti tiesu darbos, vēstīja raidījums "LNT Ziņas".

Saskaņā ar iepriekš publiskotu grafiku, 2019. gada janvārī jāsākas "ABLV Bank" lielo noguldījumu izmaksām tiem kreditoriem, kuri savas prasības bija pieteikuši līdz septembra vidum, atgādināja raidījums.

Kopumā gandrīz 3300 kreditori pieteikuši prasības par nedaudz vairāk kā diviem miljardiem eiro.

Taču Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēl nav apstiprinājusi metodoloģiju, kas regulē naudas izcelsmes pārbaudi un aizdomīgu līdzekļu iesaldēšanu. "Nav apstiprināta pašlikvidācijas metodoloģija, tas ir jautājums, kuru ir jāizlemj tuvākajās nedēļās. Pretējā gadījumā valsts riskē ar ļoti lielu iespējamību, ka bankas kreditori sāks vērsies pret valsti," raidījumam teica FKTK vadītājs Pēters Putniņš.

Metodoloģiju naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju atbilstības kontrolei izstrādā starptautiska zvērinātu revidentu komanda no auditorkompānijas "Ernst&Young", bet pēc tam tā jāapstiprina arī FKTK. Kavēšanās iemeslus komisijas vadītājs solīja atklāt nākamnedēļ, kad viņš cer saņemt arī gala versiju no metodoloģijas izstrādātājiem.

Kad metodoloģija būs apstiprināta, paies vēl vairāki mēneši, kuru laikā pārbaudīs kreditoru pieteikumu atbilstību un izveidos kreditoru sarakstus.

Metodoloģijas izstrādes procesā piedalās arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienests), kas seko līdzi tam, lai tajā ietvertie noteikumi būtu atbilstoši procesa mērķim un uzdevumam.

Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa "LNT ziņām" atklāja, ka līdz šim konstatēti daudzi trūkumi. "Kontroles dienests ir izsniedzis FKTK ļoti garu sarakstu ar mūsu iebildumiem "Ernst&Young"sagatavotai metodoloģijai. Iebildumi ir ļoti būtiski, tāpēc FKTK šobrīd droši vien ar šiem iebildumiem strādā un kopā ar"Ernst&Young" mēģina, cerams, iestrādāt metodoloģijā," paskaidroja Znotiņa.

Ja ieteikumi netiks ņemti vērā, likvidācijas process nebūs tik caurspīdīgs un rezultātā kopā ar milzīgo izmaksu plūsmu varētu "izsprukt cauri" arī šaubīga nauda. Līdz šim nav iesaldēta lielo noguldījumu nauda. Taču aizdomas, ka atsevišķos gadījumos to varētu nākties darīt, raisa fakts, ka aizdomīga nauda pamanīta un iesaldēta starp garantēto noguldījumu izmaksām.

Ziņots, ka Eiropas Centrālā banka no 12. jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018. gada 26. februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) padome 2018. gada 12. jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!