2012. gadā, kad jūs sākāt, jaunieši vairāk tiecās atvērt interneta mārketinga un reklāmas aģentūras. Kā vispār radās doma nodarboties ar datorspēļu ražošanu? Lūk, sēž divi programmētāji un pēkšņi: ei, sākam taisīt spēļmantiņas, nopelnīsim miljonus?
Pie pirmajām spēlēm mēs ķērāmies jau 2009. gadā, kad pirmo reizi rokā paņēmām "iPod Touch". Raugoties no šodienas, ir skaidrs, ka tad mums nebija ne tādu iespēju, ne zināšanu, lai paši izstrādātu spēles. Un tomēr mēs iegādājāmies Apple licenci, iegūstot atļauju veikt izstrādes tā ierīču platformai. Tā maksāja 100 dolārus, un, šķiet, tagad cena ir tāda pati.
Sākām kaut ko darīt. Ļoti ātri sapratām, ka nekas nopietns un liels mums nesanāks, – un nolēmām uztaisīt kaut ko pavisam mazu. Rezultātā 2010. gadā mēs laidām klajā savu pirmo spēli. Tā bija vienkārša uzpirksteņu spēle: bija jāuzmin, kur atrodas bumbiņa. Un, lai cik dīvaini tas būtu, interesantā dizaina dēļ mēs iekļuvām Francijā populārāko bezmaksas spēļu aplikāciju trijniekā. Tolaik tas bija milzu panākums.
Un cik daudz naudas ienesa šis pirmais panākums?
To spēli cilvēki spēlēja diezgan aktīvi, taču tā bija bezmaksas, un tolaik mēs nesapratām, kā ar to nopelnīt. Nolēmām ievietot visvienkāršāko reklāmas baneri, un pusgada laikā tas mums ienesa apmēram 3000 dolārus. Mums tā bija prāva summa. Nākamās spēles izstrādāšana prasīja pusotru gadu. Rezultātā jaunā Swipe Bo klajā nāca 2012. gadā, kad mēs jau bijām Latvijā reģistrējuši savu uzņēmumu.
Vai tā ir tā pati spēle, par kuru plašsaziņas līdzekļi rakstīja, ka tā bija ļoti populāra Ķīnā?
Ķīnā to vienkārši uzlauza un nokopēja, tā ka panākumu augļi tika nevis mums, bet citiem cilvēkiem. Lai gan mēs bijām tajā ieguldījuši ļoti daudz darba, iesaistījuši dizainerus un bijām cerējuši uz labākiem rezultātiem, taču rezultātā gandrīz neko nenopelnījām.
Nākamajos divos gados mēs izstrādājām vēl vairākas šīs spēles versijas, paralēli meklējām jaunas idejas, un tobrīd strauji auga Android platformas popularitāte. Un tad 2014. gadā Guntim draugs ieteica uzspēlēt kādu interneta spēli, kurā tu momentāni iegrimsti vismaz uz kādu pusstundu: pilnīgi nespēj atrauties, iekams neesi sasniedzis mērķi. Mēs centāmies atrast tās mobilo versiju, bet izrādījās, ka App Store neko tādu nepiedāvā. Nekā līdzīga nebija arī Android versijā. Un tad mēs nolēmām rīkoties: burtiski divu dienu laikā saķimerējām kaut kādu darbojošos versiju un palaidām. Rezultātā Android vidē ar šādu ideju mēs izrādījāmies pirmie, bet IOS – vieni no pirmajiem.
Tā bija jūsu spēle 2048, par kuras panākumiem rakstīja vietējie plašsaziņas līdzekļi – runāja, ka visā pasaulē tā esot lejupielādēta vairāk nekā 50 miljonus reižu?
Jā. Drīz vien līdzīgas visā pasaulē iznāca vai katru dienu, tas bija globāla mēroga bums. Turklāt konkurenti taisīja tādas pašas ar tādiem pašiem nosaukumiem – un burtiski pārsātināja tirgu. Taču mums bija priekšrocība: mēs bijām vieni no pirmajiem "Android" vidē, turklāt spējām izstrādāt ļoti stabilu spēles versiju, kuru pavilka pat mazjaudīgākie viedtālruņi.
Kurā brīdī jums pašiem tapa skaidrs, ka esat izstrādājuši superpopulāru spēli?
Jau pirmajās dienās pēc tās parādīšanās. To lejupielādēja pa pusmiljonam reižu dienā, un mēs ļoti ātri iekļuvām populārāko spēļu piecniekā ASV – un tas ir vislielākais tirgus. Izrādījās, ka agrāk daudzi jau ir spēlējuši to datorā un bija meklējuši, kur var lejupielādēt viedtālruņa versiju, bet nebija atraduši – un te parādījāmies mēs! Izrādījās, ka visiem tā vajadzīga, mums nebija gandrīz nekādas vajadzības pēc reklāmas. Pēc tam mēs pusgadu attīstījām šo spēli un centāmies paaugstināt ražīgumu – lai to varētu spēlēt arī uz visvājākajām ierīcēm.
Kad jūsu spēli lejupielādē pa pusmiljonam cilvēku dienā – kā šajā laikā izskatās ieņēmumi no reklāmas?
Ļoti pozitīvi. Jā, ļoti. Atšķirībā no 2010. gada tolaik mēs jau aptuveni sapratām, kā spēli iespējams monetizēt. Bet tas nav tā, ka nauda uzreiz iebirst kontā: sākumā tā uzkrājas reklāmas tīklos, un tikai pēc kādiem trim mēnešiem tu to saņem. Nebija tā, ka mēs zaudējām galvu, sēdējām un tik skaitījām naudu. Bija jāstrādā tālāk, jāattīsta spēle, tā jāatbalsta, jāizlaiž atjauninājumi utt. Nauda bija sekundārs jautājums.
Tajā brīdī, kad sapratāt, ka laiks aiziet no darba, – cik pelnījāt ar spēlēs izvietotajām reklāmām?
Tas notika brīdī, kad ieņēmumi no reklāmas dienā bija tādi paši kā mana mēnešalga Šveicē un gada ienākumi Latvijā. Tad arī viss kļuva skaidrs.
Mums tas nebija pārsteigums, mēs jau no sākta gala zinājām, cik daudz šādas spēles pelna, tāpēc bijām, kā saka, morāli tam nobrieduši.
Ja jums 2012. gadā kāds teiktu, ka pēc sešiem gadiem jūsu uzņēmuma peļņa būs 2 miljoni eiro – vai jūs tam noticētu?
Patiesībā pa miljonam katrs mēs bijām domājuši nopelnīt ātrāk. Mēs zinājām, cik nopelna populārākās spēles.
Cik? Lai lasītāji arī zina!
Nu, tas pats Pokemon Go, ja nekļūdos, divu gadu laikā nopelnīja 1,8 miljardus.
Vai tad Pokemon Go jau nav izbeidzies?
Nē, viņi vēl joprojām pelna vairāk nekā 30 miljonus mēnesī.
(Pilnu interviju ar abiem uzņēmējiem iespējams lasīt decembra žurnālā "Kapitāls".)
SIA "Estoty" dibināta 2012. gadā un tās pamatkapitāls ir 2844 eiro, liecina "Lursoft" dati. 2017.gadā uzņēmums strādājis ar 2 949 841 eiro apgrozījumu un nopelnījis 2 047 074 eiro. Uzņēmums vienādās daļās pieder Siņicinam un Pontagam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
