Starptautiskais banku informācijas apmaiņas tīkls SWIFT, kas nodrošina norēķinus starp dažādu valstu bankām, Latviju ir atzinis par augsta riska valsti. Par to otrdien, 27. novembrī, Saeimas Budžeta komisijas deputātus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), vēsta raidījums "LNT Ziņas".
Šāds lēmums, kura dēļ Latvijas uzņēmumiem apgrūtināti kļuvis veikt atsevišķus starptautiskos norēķinus, pieņemts pēc tam, kad Eiropas Padomes ekspertu komiteja "Moneyval" sniedza kritisku atzinumu par nepietiekami efektīvu cīņu pret naudas atmazgāšanu. Lai "Moneyval" Latviju neiekļautu "pelēkajā sarakstā", trūkumu novēršanai tika atvēlēts viens gads. Taču Latvijas finanšu sistēmas sliktās reputācijas dēļ uzņēmēji cieš jau tagad, uzsvēra finanšu ministre.
"Vēl neesot "pelēkajā sarakstā", mūsu uzņēmēji redz sekas tam, kas notiek finanšu sektorā. Ārvalstu pārskaitījumi, kas agrāk notika dienas, dažu stundu laikā, dažkārt prasa vairāk nekā nedēļu. Kādēļ? Tādēļ, ka visas bankas starptautiskajiem pārskaitījumiem izmanto kādu no maksājumu sistēmām, piemēram, SWIFT. Un SWIFT šobrīd Latvija ir augsta riska valsts. Ja ir kāda lielāka summa vai neparastāks darījums kādam no mūsu uzņēmumiem, SWIFT veic papildu pārbaudi. Tas prasa laiku, un uzņēmējiem tas maksā naudu," Saeimas Budžeta komisijas sēdē sacīja Reizniece-Ozola.
Bankas pārstāvošās Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa "LNT Ziņām" skaidroja, ka lēnāki galvenokārt kļuvuši tie darījumi, ko Latvijas uzņēmēji veic ar NVS valstīm.
"Ir jāgūst pilna pārliecība, ka neviens no darījuma partneriem nav kaut kādā veidā saistīts ar sankciju sarakstiem. Tas prasa papildu pārbaudes. Un, ņemot vērā, ka Latvija ir paaugstināta riska valsts, tas viss rada šo papildu laiku, kas nepieciešams, lai veiktu pārbaudes par dažāda veida darījumiem, pārskaitījumiem," sacīja Liepiņa.
