Foto: DELFI
Jau nākamā gada janvārī Latvijas uzņēmuma SIA "Rāmkalni Nordeco" eksporta tirgiem piepulcēsies vēl viens – Somija. Ziemeļvalsts veikalu plauktos Inčukalna pagastā tapušās sukādes varētu parādīties jau nākamā gada janvārī, viesojoties uzņēmumā, uzzināja portāls "Delfi".

Pie līguma ar Somijas tirdzniecības ķēdi uzņēmums strādājis divus gadus, atklāj tā īpašnieks Viktors Grūtups: "Tas ir smags darbs, katrs eksporta tirgus prasa gan laiku, gan pūles, piemēram, mēs beidzot esam parakstījuši līgumu ar lielu somu ķēdi. Mēs ceram, ka janvārī būsim plauktā. Taču tam stāstam ir divu gadu vēsture. Ar Dubaiju bija līdzīgi, tur gandrīz gadu ņēmāmies."

Grūtups skaidro, ka sukādes ir produkts, kas labāk saprotams un tirgojams ziemeļniekiem, jo karstos klimatiskajos apstākļos saldumu tik daudz nekārojas, tiesa gan, lielākais uzņēmuma eksporta tirgus ir Japāna.

"Līderis eksportā ir dzērvene, jo dzērvenei ir vislabākā atpazīstamība pasaulē. Mums ir jāstāsta, kas ir rabarbers, ķirbi pazīst, bet ne sukādē, cidonijas gandrīz vispār nepazīst. Ar augļiem, ko nepazīst, mēs darām tā, ka liekam miksējumā, lai ir iespēja pagaršot," klāsta uzņēmējs.

Šobrīd aptuveni 30% "Rāmkalnu Nordeco" saražoto našķu nonāk eksporta tirgos, taču uzņēmuma mērķi ir ambiciozi – šo proporciju apgriezt otrādi, proti, eksportēt 70% produkcijas, bet vietējā tirgū realizēt 30%. Pērn uzņēmums apgrozīja 1 588 513 eiro, nopelnot mazliet vairāk nekā piecus tūkstošus eiro.

Uzņēmums ir viens no finālistiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras "Eksporta un inovāciju balva 2018" konkursā, kategorijā "Eksportspējīgākais komersants".

Pirms ieejas "Rāmkalnu Nordeco" ražotnē jāietērpjas īpašā aizsargtērpā, jāiziet caur "gaisa dušu" un rūpīgi jādezinficē rokas – biodrošības prasības uzņēmumā ir augstas. Kā skaidro Grūtups, pārtikas rūpniecībā bez šādiem ierobežojumiem neiztikt. Ražošanas telpas ir gaišas, un ikkatrā no tām vēdī cits aromāts – noliktavās spēcīgi smaržo cidonijas, žāvētavā dzērvenes, glazēšanas telpā šokolāde, bet sadales cehā – ķirbji.

Ražotne šķiet ļoti kompakta – viss tuvu un loģiskā secībā. Pērn uzņēmums ražošanas iekārtās un aprīkojumā ieguldījis vairāk nekā 76 tūkstošus eiro, taču Grūtups atklāj, ka vēl nepieciešami "kādi divi trīs gadi, līdz būsim pilnībā apmierināti ar procesu".

No šī gada sākuma līdz 31. oktobrim uzņēmums pārstrādājis aptuveni 160 tonnas augļu un ogu: 70 tonnas dzērveņu, 50 tonnas cidoniju, 13 tonnas rabarberu, 13 tonnas upeņu, 10 tonnas ķirbju un četras tonnas citu augļu. No iespaidīgā izejvielu apjoma iegūtas aptuveni 40 tonnas dzērveņu, astoņas tonnas cidoniju, trīs tonnas ķirbju, divarpus tonnas upeņu našķu un 111 tonnas sīrupu.

Uzņēmums pēdējo gadu laikā arī vairāk pievērsies ogu audzēšanai, un, kā skaidro Grūtups, tas ir loģisks solis, kas palīdz sakārtot uzņēmuma naudas plūsmu: "Domāju, ka kaut kādā pārskatāmā termiņā paši saražosim visas izejvielas – tāds ir mērķis, un tas ir arī ekonomiski pamatoti, jo tad mums rudenī nav jāiesaldē visa nauda, to var ieguldīt pamazām laukos, kamēr tur viss aug. Tad tā naudas plūsma arī izskatās loģiskāk." Šobrīd uzņēmums apsaimnieko aptuveni 60 hektāru zemes.

Viens no Grūtupa sapņiem ir žāvēšanas ceha jaudu dubultošana, taču gribētos "vēl šur tur pielikt klāt". Kopumā viņš lēš, ka šogad apgrozījums būs labāks nekā pērn.

Taujāts par to, vai otrreiz uzņemtos sākt šādu biznesu, viņš smejot atzīst, ka jā, jo "tas process ir pietiekami interesants un arī rentabls galu galā". "Es biju cerējis, ka problēmu būs mazāk, bet nekāda vaina," smaidot rezumē "Rāmkalnu Nordeco" īpašnieks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!