Foto: Shutterstock
Žurnāls "Kapitāls" apkopojis plašākai publikai maz zināmus cilvēkus, kas ir dominējoša vietējā kapitāla uzņēmumu vairākuma dalībnieki jau vismaz 25 gadus.

Portāls "Delfi" piedāvā ielūkoties šī saraksta Top10. Sarakstā iekļauti uzņēmēji, kuri pēdējos 25 gadus bijuši uzņēmuma vairākuma dalībnieki ar vairāk nekā 50% ieguldījumu pamatkapitālā. Uzņēmēji sarakstā ranžēti, ņemot vērā viņu pārstāvēto uzņēmuma apgrozījumu.

Sarakstā aiz uzņēmuma nosaukuma iekavās minēts procents no ieguldījuma pamatkapitālā.

Top10: Vadims Poberjozkins, "Akvarius" (99,9%)


Foto: stock.xchng

Šim biznesmenim, kā raksta "Kapitāls", pieder uzņēmums, kas no 1991. gada un līdz pat šai baltai dienai nodarbojas ar ogļu tirdzniecību un pārkraušanu un ir viens no lielākajiem uzņēmumiem šajā nozarē.

Apgrozījums pērn ir bijis 5,3 miljoni eiro, bet pirmo reizi pēdējo triju gadu laikā ir ciesti zaudējumi – 89 tūkstoši eiro. Pēdējā laikā eksperti arvien biežāk runā, ka nākotnē Krievija visu tranzītbiznesu pārvirzīs uz savām ostām. Arī Poberjozkina kunga uzņēmums ir pieredzējis labākus laikus: vēl 2016. gadā apgrozījums tuvojās 10 miljoniem eiro, uzņēmums strādāja ar 2,6 miljonu peļņu. Citu uzņēmumu biznesmenim nav un nekad nav bijis.

Top9: Dzintars Jaundžeikars, Zemnieku saimniecība "Kalnbudes" (100%)


Foto: F64

Kopš 1992. gada zemnieku saimniecībā Limbažos oficiāli saimnieko kādreiz pazīstams politiķis, bijušais iekšlietu ministrs, bijušais partijas LPP/LC valdes loceklis, raksta "Kapitāls".

2017. gadā apgrozījums teju četrkāršojās un sasniedza 5,7 miljonus eiro, peļņa – 12 tūkstoši. Tiesa, tas nav pasargājis no problēmām: saimniecības pašas kapitāls ir negatīvs, turklāt iekrāti lieli parādi. Jūnijā ir sākts maksātnespējas process, neilgi pirms tam Jaundžeikara kungs ir noslēdzis laulības līgumu, kurā paredzēta visa īpašuma sadalīšana. Citu uzņēmumu viņam nav.

Top8: Āris Burkāns, Zemnieku saimniecība "Sējas" (100%)


Foto: LETA

Šis uzņēmējs, kā izpētījis "Kapitāls", kopš 1992. gada ir īpašnieks vairāk nekā 3000 hektāru lielai saimniecībai Rundāles novadā. Saimniecība pērn uzrādīja rekordaugstu apgrozījumu un peļņu – attiecīgi 6 un 1,9 miljoni eiro. Palielinās arī strādnieku skaits, un 2018. gadā tas ir sasniedzis 40 cilvēkus.

Turklāt ne mazāk ievērojami šķiet Burkāna kunga sasniegumi kultūras mantojuma saglabāšanā: 2007. gadā viņš kopā ar dzīvesbiedri iegādājās Mazmežotnes muižas kompleksu un pēc tam 10 gadus ieguldīja naudu tā restaurācijā. Kas galu galā ir izdevies (bet izdevies ir skaists bizness) – to ikviens var apskatīties, atbraucis ciemā vai ielūkojies interneta vietnē "mazmezotne.lv".

Top7: Aldis Cīrulis, "Lūcija" (100%)


Foto: Picjumbo

1993. gadā Dobelē dibinātais mazais degvielas tirdzniecības uzņēmums kopš 2004. gada darbojas ar "Statoil" (tagad – "Circle K") franšīzi un ir neliels, toties visai stabils bizness: visus pēdējos piecus gadus tā uzrādītais apgrozījums ir ap 6 miljoniem eiro, bet peļņa – 200–300 tūkstoši (2017. gadā – 211), aplēsis "Kapitāls".

Savukārt Cīruļa kungs ir šī biznesa dibinātājs, vienīgais īpašnieks un vadītājs, un cita biznesa viņam nekad nav bijis, uzsver medijs.

Top6: Olafs Bluķis, SIA "Computer Hardware Design" (100%)


Foto: LETA

Latvijas biznesmenis, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir miljonāru salā – Singapūrā, taču tas viņam nekādi netraucē vadīt 1991. gadā sākto kases aparātu ražošanas un servisa biznesu, kam patlaban ir trīs meitasuzņēmumi Eiropā un Āzijā, uzsver "Kapitāls". Kā stāsta pats Olafs Bluķis, ideja sākt savu biznesu uzradās nejauši: dibinot uzņēmumu, sākumā bijusi iecere par elektronikas ražošanu, taču kādā biznesa ceļojumā iepazinies ar japāņu kases aparātu ražotāju – un drīz vien uzzinājis, ka arī Latvijā visiem tirgotājiem nepieciešams iegādāties šādu tehniku.

Pēdējo piecu gadu laikā uzņēmuma apgriezieni pastāvīgi palielinās (pērn – par 40%, līdz 6 miljoniem eiro). Un konsolidētais apgrozījums – ieskaitot ārvalstu meitas "meitiņu" biznesu – ir vēl lielāks, tuvu 10 miljonu atzīmei. Tajā pašā laikā pēdējos pāris gadus nozarē virmo kaislības: te Bluķa kungs apgalvo, ka VID ar saviem lēmumiem apgrūtinot uzņēmuma darbu, te konkurenti sūdzas, ka VID, tieši pretēji, pieņemot lēmumus par labu Olafa Bluķa produkcijai, minēts žurnāla publikācijā.

Top5: Māris Īle, "AD REM Auto" (86%)


Foto: LETA

Vietējās autotirdzniecības veterāns, pats pieredzējis rallija autobraucējs, kura uzņēmums mašīnas tirgo jau kopš 1992. gada un pēdējā laikā specializējas "Subaru" markas auto. Pēdējos piecus gadus apgrozījums stabili turas pie 8 miljonu eiro atzīmes (pērn – 8,4 miljoni), peļņa parasti nav liela, un pagājušajā gadā tā bija 227 tūkstoši eiro. Taču tas nav vienīgais Īles kunga biznesa aktīvs – viņš kontrolē veselu grupu nelielu uzņēmumu, kas autosalonos Rīgā, Siguldā un Valmierā pārdod "Volkswagen", "Škoda" un "Citroen" marku automobiļus un/vai nodarbojas ar to apkopi un remontu, raksta "Kapitāls".

"Ak vai! – šis bizness ir piedzīvojis arī labākus laikus: kad 2011. gadā viens no Īles kunga uzņēmumiem – SIA Auto Īle un Herbsts – vēl bija Volkswagen oficiālais pārstāvis Latvijā (2012. gadā uzņēmums zaudēja šo statusu), AD REM Auto gada apgrozījums pārsniedza 22 miljonus latu," minēts žurnālā.

Top4: Juris Lapa, "Poligrāfijas Apgāds" (75%)


Foto: LETA

Jura Lapas 1993. gadā nodibinātais poligrāfijas un foto papīra tirdzniecības uzņēmums neradās tukšā vietā – tika privatizēts valsts uzņēmums, kurš Rīgā darbojās kopš 1946. gada. Šeit joprojām lepojas ar ilgajos gados uzkrāto pieredzi: „Mēs savulaik kopā esam veidojuši šo nozari, kas tagad lepojas ar savu eksporta potenciālu. Un mēs arī turpmāk būsim patrioti!" – lasāms "Poligrāfijas Apgāds" mājaslapā.

2017. gadā "Poligrāfijas Apgāda" apgrozījums bija 12,5 miljoni eiro, un tā lielāko daļu nodrošināja vietējie poligrāfijas uzņēmumi, tostarp tie, kas strādā eksportam. Peļņa bija 465 tūkstoši. Lai gan uzņēmuma dibinātājs vēl pirms pāris gadiem ticēja, ka ciparu tehnoloģijas papīru no tirgus neizspiedīs, tomēr biznesa apgriezieni ar gadiem nedaudz samazinās: vēl pirms pieciem gadiem apgrozījums sasniedza 17,4 miljonus eiro. No otras puses – visu šo laiku bizness nes stabilu peļņu, norāda "Kapitāls".

Top3: Valērijs Kļimovs, "Izoterms" (100%)


Foto: PantherMedia/Scanpix

1991. gadā bijušais inženieris Kļimovs, kas agrāk, kooperatīvu laikā, jau bija iemēģinājis roku biznesā, bijušajā Vangažu dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcā nopirka divus pamestus cehus un sāka tirgoties ar metālu. Vēlāk nolēma nevis vienkārši tirgoties, bet arī pats ražot, raksta "Kapitāls".

"Izoterms" ir divu veidu pamatdarbība: izolētu siltumapgādes cauruļu ražošana un metāla konstrukciju izgatavošana – galvenokārt būvnieku vajadzībām. Piemēram, gājēju tilts pār Lielupi Jelgavas centrā, tirdzniecības centri "Domina", "Depo", "Sky", "Mols" un daudzi citi ir uzbūvēti, izmantojot "Izoterms" rūpnīcas produkciju. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 13 miljoni eiro, peļņa – 246 tūkstoši.

Top2: Vitālijs Čmihovs, "Gaujas Koks" (100%)


Foto: LETA

Meža nozares miljonāru sarakstu veterāns, kas savu pirmo kokzāģētavu pie Siguldas atvēra tālajā 1991. gadā. Pats, kā vēsta "Kapitāls", atceras, ka gateri ir nopircis ļoti lēti – par 3000 repšikiem, un tobrīd tur bijis tikai pussabrucis šķūnis, kuru nācies pārbūvēt, lai tas nesabruktu pavisam. Sākumā bijuši tikai četri strādnieki, bet pirmais klients – vācietis – samaksājis 130 Vācijas markas par kubikmetru koksnes.

Pašlaik Čmihova kunga uzņēmumā ietilpst vairākas rūpnīcas Vidzemē un Latgalē, un tas ir viens no nozares līderiem, nodrošinot ar darbu vairāk nekā 400 cilvēkus un ražojot zāģmateriālus un koka paneļus māju celtniecībai. "Gaujas koka" apgrozījums gadu gadiem ir samērā stabils, un pērn tas bija 61 miljons eiro, bet peļņa – 3 miljoni.

Top1: Egils Butka, "Firma Madara 89" (100%)


Foto: Shutterstock

"Kapitāls" uzver, ka diezin vai Butkas kungu pazīst plašāka sabiedrība –, lai arī viņš gan parādās miljonāru sarakstā, gan dod darbu vairāk nekā 1300 cilvēkiem, bet 2016. gadā no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rokām par tirdzniecības nozares attīstīšanu saņēma Triju Zvaigžņu ordeni.

Toties viņam pieder vairāk nekā simt veikalu "top!" – un šo tirdzniecības tīklu, šķiet, zina ikviens. Smiltenes uzņēmējam pilnībā pieder SIA "Firma Madara 89", kura kopš 1993. gada ir nodarbojusies ar produktu tirdzniecību pašas veikalos, bet no 2003. gada uzņēmums kopā ar SIA "Iepirkumu grupa" jaunākajiem partneriem Latvijā attīsta veikalu tīklu top!, kurā ietilpst aptuveni 300 tirdzniecības punktu visā valstī, pārsvarā reģionos.

"Madara 89" ir šī tīkla lielākais dalībnieks (kontrolē 28% Iepirkumu grupas kapitāla daļu), un tam pieder 106 veikali. Pērn peļņa divkāršojās, sasniedzot 10,76 miljonus eiro, bet apgrozījums palielinājās gandrīz par 50% – līdz 104 miljoniem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!