Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Darba likumā, kas paredz nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos tiek būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt iespēju vienoties par virsstundu apmaksas apmēru. Latvijas Būvuzņēmēju partnerība atzinīgi vērtē grozījumus, savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) varētu aicināt Valsts prezidentu Raimondu Vējoni tos neizsludināt.
Kā informēja Saeimas Preses dienestā, saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50% no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem.
Jaunais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Iepriekš par virsstundu darbu visos gadījumos bija noteikta piemaksa 100% apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane uzsvērusi, ka līdz ar ģenerālvienošanos tiks panākts būtisks minimālā atalgojuma kāpums būvniecības nozarē, un tas ir "nepārprotams darba ņēmēju ieguvums, ko savukārt līdzsvaro darba devējiem labvēlīgā vienošanās samazināt piemaksu par virsstundu darbu".
"Šis ir vēsturisks brīdis ne tikai būvniecības nozarei, bet visai Latvijas tautsaimniecībai, jo ar grozījumiem Darba likumā ir paplašināta telpa elastīgākām un līdzsvarotākām sociālo partneru pārrunām. Esam droši, ka jau tuvākajā laikā šo telpu ar jēgpilnu saturu piepildīs arvien jaunu koplīgumu slēdzēji," norādījusi Fromane.
Vēl sešus mēnešus pēc ģenerālvienošanās spēkā stāšanās uzņēmumi varēs maksāt samazinātu minimālo algu 650 eiro apmērā. Taču jau 2019. gada beigās visai būvniecības nozarei būs saistoša minimālā alga 780 eiro apmērā mazkvalificētam darbaspēkam un 819 eiro apmērā, ja darbinieks ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību.
Vienlaikus būvniecības uzņēmumi joprojām ir aicināti parakstīt būvniecības ģenerālvienošanos. To vēl līdz decembra sākumam ir iespējams izdarīt Latvijas Būvuzņēmēju partnerības birojā.
Līdz 1. novembrim būvniecības ģenerālvienošanos ir atbalstījuši 299 būvniecības uzņēmumi ar 724 miljonus eiro lielu apgrozījumu.
Kā uzstāj organizācija, ģenerālvienošanās par minimālo algu ir kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas nozīmīgākā reforma būvniecības nozarē. Tās mērķis ir stiprināt Latvijas būvuzņēmēju konkurētspēju, mazināt ēnu ekonomiku un nodrošināt būvniecībā nodarbināto tiesību aizsardzību.
Savukārt LTRK uzskata, ka ceturtdien atbalstu guvušie grozījumi tiks apstrīdēti Satversmes tiesā kā Satversmei neatbilstoši.
LTRK ir pārsteigta, ka "aizejošā" Saeima pēdējā sēdē veica šādas izmaiņas Darba likumā, neņemot vērā, ka grozījumi neatbilst Satversmei. Kā norādījis biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, LTRK lems par aicinājumu Valsts prezidentam Vējonim neizsludināt pieņemto likumu.
Jāatgādina, ka iepriekš šos grozījumus kritizēja tiesībsargs Juris Jansons. Tiesībsargs vērtēja, ka likumprojekts tiek virzīts Saeimā atklāti pasakot, ka būvniecības nozares sakārtošanai traucē "neērti" likumi, turklāt uzraugošās institūcijas gadiem nedara savu darbu pilnvērtīgi.
Jansons vērsa uzmanību uz likumprojekta anotācijā rakstīto: "Būvuzņēmēju partnerība ir norādījusi, ka spēkā esošais regulējums attiecībā uz virsstundu apmaksu traucē piedāvāt kompleksus darba samaksas risinājumus."
"Kāda bezkaunība un visatļautība vēl ir sagaidāma? Kas būs nākamais?" retoriski vaicāja tiesībsargs.
