Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka trešdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ar 571 balsi "par", 53 "pret" un 34 deputātiem atturoties, atbalstīja priekšlikumu aizliegt vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu tirdzniecību, kas cita starpā paredz aizliegt plastmasas šķīvju, galda piederumu un vates kociņu apriti Eiropas Savienības (ES) tirgū.

"Jautājums par plastmasu nekur nav bijis īpaši svarīga dienaskārtības daļa, lai gan piesārņojums ļoti daudzviet pasaulē ir labi redzams jau gadiem ilgi. Es domāju, ka cilvēki ir redzējuši fotogrāfijas ar plastmasu jūrā un dzīvniekiem, kas miruši plastmasas izstrādājumu dēļ, un tas arī ir pamudinājis spert šo lielo soli uz priekšu. Cilvēki ir sapratuši, ka nevaram vienkārši savākt izmestos atkritumus – svarīgākā ir prevencija," sarunā ar portālu "Delfi" pauda ziņojuma ēnu referente Margrēta Aukena (Greens/EFA, Dānija).

Plastmasa dabā noārdās ļoti lēni – viena šķīvīša sadalīšanās var prasīt pat vairākus simtus gadu, tādēļ plastmasas piesārņojuma problēmu nav iespējams atrisināt, piemēram, vienkārši norokot atkritumus poligonā. Kā liecina ANO aplēses katru gadu pasaules okeānos nokļūst aptuveni astoņi miljoni tonnu plastmasas – pilns kravas auto ar atkritumiem ik minūti.

Plastmasa pat gliemenēs

ANO prognozes ir draudīgas – 2050. gadā plastmasas jūrā būs vairāk nekā zivju. Tāpat tiek lēsts, ka ap to laiku jau 99% visu jūras putnu būs plastmasu uzņēmuši savā organismā, to norijot. Jau šobrīd zivju, bruņurupuču, roņu, vaļu, putnu un pat gliemeņu ķermeņos tiek atrastas plastmasas daļiņas.

Lai cīnītos ar plastmasas atkritumiem, kas ES ik gadu rada aptuveni 259 miljonu eiro līdz 659 miljonu eiro lielus zaudējumus, šī gada maijā EK nāca klajā ar likumdošanas iniciatīvu. EK piedāvājums attiecās uz 10 vienreizlietojamās plastmasas produktiem, kas visbiežāk atrasti Eiropas pludmalēs un jūrās, kā arī pazaudētu un pamesto zvejas aprīkojumu.

Tā kā trešdien priekšlikums aizliegt vienreizlietojamās plastmasas izstrādājumus pirmajā lasījumā parlamentā guva deputātu atbalstu, jau drīz paredzēts sākt sarunas ar ES Padomi. "Esmu sajūsmā," pēc balsojuma žurnālistiem teica ziņotāja Frederika Rīsa (ALDE, Beļģija), "parlamentā esmu 20 gadu, bet šādu atbalstu kādai direktīvai vēl nekad neesmu redzējusi".

Direktīva attiecas uz tiem vienreizlietojamajiem plastmasas izstrādājumiem, kas visbiežāk atrodami jūrās un pludmalēs, un kam ir pieejamas alternatīvas: plastmasas šķīvji, galda piederumi, vates kociņi, kāti, uz kuriem stiprina balonus, salmiņi, dzērienu maisāmie kociņi. Tāpat direktīva paredz aizliegt priekšmetus, kas izgatavoti no oksonoārdāmas plastmasas, kā arī ēdiena iepakojumus, kas darināti no putu polistirola.

Regulējums arī paredz, ka līdz 2025. gadam jāpanāk, lai 90% plastmasas pudeļu pēc izmantošanas tiktu savāktas un pārstrādātas.

Plastmasa arī tabakā un zvejas rīkos

Otrdienas rītā – dienu pirms balsojuma parlamentā – EP ēkas Strasbūrā priekšā tika rīkota atkritumu savākšanas akcija, lai tādējādi nodemonstrētu, cik daudz drazu ir visapkārt. Aukena atzīst, ka sākotnēji ideja par atkritumu vākšanu pie parlamenta – ēkas, kuras apkārtni nemitīgi tīra lērums sētnieku – šķitusi muļķīga, taču pēcāk šo sajūtu nomainījis pārsteigums par to, cik daudz plastmasas gružu var atrast pat šķietami tik sakoptā vietā.

"Mani pārsteidza atrasto atkritumu apjoms. Tiesa, visvairāk mani pārsteidza cigarešu galu daudzums," pastāstīja deputāte, piebilstot, ka direktīvas izstrādes laikā nonākusi pie secinājuma – lielākā daļa smēķētāju nemaz nezina, ka cigarešu galos ir plastmasa un ka tie dabā diez cik ātri vis nenoārdās.

Plastmasu saturošie cigarešu filtri ir otrs biežāk jūrās un pludmalēs atrastais plastmasu saturošais atkritums. Trešdien deputāti atbalstīja priekšlikumā ietvertos pasākumus tabakas izstrādājumu radīto atkritumu samazināšanai. Saskaņā ar tiem līdz 2025. gadam jāsamazina šāda veida atkritumu daudzums par 50% un līdz 2030. gadam – par 80%.

Parlamenta atbalstītais priekšlikums arī paredz samazināt pazaudētu vai pamestu zvejas rīku daudzumu. Šobrīd 27% no visiem Eiropas pludmalēs atrastajiem atkritumiem ir zvejas piederumi. Saskaņā ar EP atbalstīto ziņojumu dalībvalstīm jāpanāk, ka ik gadu vismaz 50% no pazaudētajiem vai pamestajiem zvejas piederumiem, kas satur plastmasu, tiek savākti. Tāpat līdz 2025. gadam dalībvalstīm jānodrošina, ka 15% šo atkritumu tiek pārstrādāti.

Vārdu spēle ar "sadalīšanos"

Viens no jautājumiem, kas tika vētīts kā Vides komiteja sarunās, tā parlamentā un arī ārvalstu presē, bija iespēja vienreiz lietojamo plastmasu aizstāt ar bioloģiski noārdāmo plastmasu. Kā skaidroja Aukena, šāda vienas plastmasas aizstāšana ar otru nav iespējama, jo bioloģiski noārdāmā plastmasa tāpat ir plastmasa. Savukārt oksinoārdāmā plastmasa, kuras angliskajā nosaukumā ietverts vārds "degradable" [noārdāmā - angļu val.], nosaukuma dēļ rada visaplamāko iespaidu, jo izmesta dabā, vienkārši sadalās daudzās sīkās daļiņas nevis noārdās pilnībā, pastāstīja deputāte.

"Bija arī tāda savāda, visai liela itāliešu deputātu grupa, kas teica – aizstāsim vienreiz lietojamo plastmasu ar bioloģiski noārdāmo plastmasu. Nē, paldies, jo arī tā ir plastmasa, un, ja to izmet, tā dabā būs visai ilgu laiku, bet, ja to izmet jūrā, tā nenoārdīsies," skaidroja Aukena, piebilstot, ka šāda veida plastmasu vajadzētu izmantot vien atsevišķiem izstrādājumiem.

Viņa stāsta, ka direktīvas tapšanas laikā ar šo vārdu spēlējies ne viens vien produktu ražotājs. To medijiem apliecināja arī Rīsa, norādot, ka vārda "biodegradable" [bioloģiski noārdāms – angļu val.] izmantošana ir "veids, kā viņi cenšas to pārdot, bet tā patiesībā vienkārši sadalās sīkākās daļiņās".

Taujāta par to, vai ziņojuma tapšanas laikā manīts plastmasas ražotāju spiediens vai lobijs, Aukena atbildēja noliedzoši, sakot, ka nozare bijusi visai mierīga, zinot, ka direktīvas mērķis nav plastmasu aizliegt pilnībā. Spiedienu drīzāk esot radījuši nevis plastmasas, bet gan tās izstrādājumu ražotāji.

Atkritumi ir arī ražotāju atbildība

Līdz ar trešdien atbalstīto priekšlikumu tiks paredzēta arī ražotāja atbildība par atkritumiem, ko pēc izmantošanas rada tā ražotais produkts. "Līdz šim par visu slikto, kas notiek lietošanas laikā un pēc tās, atbildību uzņēmies patērētājs, bet šeit mēs runājam arī par ražotāja atbildību," pastāstīja Rīsa, piebilstot, ka, galvenokārt, tas attieksies uz cigarešu un arī zvejas piederumu ražotājiem.

"Ražotājam ir jālūko savās kabatās, kā atkritumus savākt, nevis jānoveļ tas uz vietējām pašvaldībām," viņa norādīja, "citādi sanāk, ka izmaksas galu galā tiek uzkrautas nodokļu maksātāju pleciem".

Plānots noteikt, ka tabakas uzņēmumiem ir jāfinansē atkritumu uzņemšana un apsaimniekošana, tostarp jāsedz izdevumi, kas saistīti ar atkritumu savākšanu, transportēšanu un apstrādi.

Savukārt plastmasu saturošu zvejas rīku ražotājiem būs jāsedz ar atkritumu uzņemšanu un pārstrādi saistītās izmaksas, lai līdz 2025. gadam sasniegtu noteiktos pārstrādes mērķus.

Savulaik, strādājot pie plastmasas iepirkumu maisiņu aizlieguma, kas tika pieņemts 2015. gadā, Aukena saskārusies ar pamatīgu skepses vilni un atzīst, priekšlikums nokaitinājis arī EK. Tagad gan viņai šķiet, ka laiki ir mainījušies un cilvēki par plastmasas atkritumu nodarīto postu zina daudz vairāk. Taujāta par to, kā pārliecinātu jaunās direktīvas opozicionārus, viņa norādīja: "Esmu astoņu bērnu vecmāmiņa un tādu ignoranci nevaru pieņemt, taču domāju, ka lielākā daļa cilvēku, apzinoties, ko tas nodara, sapratīs, kādēļ tas ir vajadzīgs."