"Mēs paredzam vismaz 262 miljonus jaunu mājsaimniecību līdz 2023. gadam, taču joprojām paliks 300 miljonu analogās televīzijas izmantotāju, kurus vajadzētu digitalizēt," biznesa perspektīvas raksturoja Kolers.
Viņš arī atzīmēja, ka šobrīd pasaulē novērojams pieaugošs pieprasījums pēc Ultra HD (UHD) televīzijas satura nodrošināšanas. Šobrīd, izmantojot satelītus, vairāk nekā 100 kanāli jau tiekot pārraidīti UHD formātā un prognozes liecinot, ka līdz šī gada beigām UHD ekrāni būs katrā trešajā mājā ASV un katrā sestajā – Eiropā.
2015. gadā "SES" izveidoja pirmo UHD platformu ASV, lai paātrinātu Ultra HD izvēršanu tirgū, apvienojot UHD saturu, satelītus un uztveršanas iekārtas. Patlaban jau 35 Ziemeļamerikas maksas televīzijas operatori testējot Ultra HD piegādi savos tīklos vai jau izvietojuši UHD patērētāju komplektus, izmantojot SES Ultra HD Ziemeļamerikas UHD platformu.
Ņemot vērā šos panākumus, Ultra HD platforma šā gada pavasarī tika ieviesta arī Latīņamerikas tirgū, stāstīja Kolers.
Tāpat strauja "SES" biznesa attīstība vērojama arī Ganā, kas esot otra ātrāk augošā ekonomika Āfrikā un tās televīzijas tirgus šobrīd attīstoties ļoti ātri. Tieši satelīti esot viens no attīstības iemesliem un, izmantojot "SES" satelītus un strādājot kopā ar vietējo partneri "K-Net", patlaban 85 miljoniem mājsaimniecību šajā valstī tiekot piegādāti 85 bezvadu kanāli.
"SES" vadītājs norāda uz vēl pāris tendencēm pasaules tirgos – papildu tradicionālajiem televīzijas kanāliem iedzīvotāji aizvien biežāk abonējot arī videostraumēšanas servisus, kā, piemēram, "Netflix", "Amazon Prime" un tamlīdzīgus.
Savukārt planšetes un viedtālruņus patērētāji pasaulē galvenokārt izmanto dienas laikā, taču televīziju visvairāk skatās vakaros. Pieaugoša tendence TV patēriņā vērojama arī Eiropas tirgos. Piemēram, salīdzinot ar 2008. gadu, kad Lielbritānijā cilvēki pie TV ekrāniem pavadīja 230 minūtes, šogad šis skaitlis ir audzis līdz vidēji 291 minūtei dienā. Savukārt Vācija tikai nedaudz atpaliek no Lielbritānijas, jo šajā valstī pie ekrāniem iedzīvotāji šogad pavada 254 minūtes, bet 2008. gadā šis rādītājs bija 208 minūtes dienā.
Vienlaikus vairāk nekā 70% no televīzijas skatītājiem pasaulē izmanto lineāro televīziju vai pieslēgumu.
Kā jauns virziens, uz kuru šobrīd fokusējas "SES", ir satelītu pārraidīta augstas kvalitātes satura nodrošināšana pasaules avio satiksmē. Attiecīgās tehnoloģijas primāri tiks nodrošinātas ASV tirgus spēlētājiem, kuri nodrošina starpkontinentālos pārlidojumus, bet fokuss nākotnē būšot arī uz Eiropas tirgu un tās lielajām aviokompānijām.
Šobrīd SES ģeostacionāro orbitālo satelītu flote no savām divpadsmit telestacijām, no kurām viena atrodas arī Rīgā, Zaķusalā, kopumā pārraida 7773 TV kanālus visā pasaulē, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmajiem trim mēnešiem, ir par 2% vairāk.
Savukārt SES pārraidīto Ultra HD televīzijas kanālu skaits šobrīd ir 32, kas ir par 10 vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, kad tika pārraidīti 22 UHD kanāli.
SES vairāk nekā 60 ģeostacionāro orbitālo satelītu flote šobrīd nodrošina video satura pārraidi 351 miljonam mājsaimniecību visā pasaulē, tostarp Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
SES ir pasaules vadošais satelītu operators, kas pirmais nodrošina diferenciētus un mērogojamus GEO-MEO pakalpojumus, izmantojot vairāk nekā 50 satelītus ģeostacionārajā zemes orbītā (GEO) un 16 vidējā zemes orbītā (MEO).
Orbitālo satelītu komunikāciju operatora "SES S.A." (SES), kura viena no telestacijām darbojas Rīgā, ienākumi 2017. gadā bijuši 2,35 miljardi eiro, bet peļņa sasniegusi 596,1 miljonu eiro, portālu "Delfi" informēja kompānijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
