Lai Latvijas budžets atbilstu jaunajiem Eiropas Komisijas (EK) kritērijiem, nepieciešams izdevumus samazināt par aptuveni 300 miljoniem eiro, svētdien vēstīja raidījums "Nekā personīga".
Kad finanšu krīze bija noslēgusies, 2011. gadā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās ievērot stingrāku disciplīnu, atgādina raidījums. Uzraudzību nodeva EK rokās, kas turpmāk pieskatīja, lai valstis netērē vairāk par to, cik ir ļauts.
Valstu budžetus EK izvērtē pēc diviem kritērijiem. Līdz šim nozīmīgākais bija strukturālās bilances kritērijs, kas prasīja, lai valstis nepārsniedz pieļaujamo budžeta deficīta slieksni. Ja aug ekonomika, valstij ļauj tērēt vairāk. Šis solis Latvijai bija izdevīgs, jo līdz ar ekonomikas izaugsmi tēriņus ik gadu varēja celt, skaidro "Nekā personīga".
Otrais EK vērtēšanas kritērijs ir pievērsties valstu izdevumiem. Proti, neļaut valdībām palielināt izdevumus straujas ekonomikas izaugsmes laikā, bet gan samērot tēriņus ar vidējo iekšzemes kopproduktu 10 gadu laikā. Latvijai šis rādītājs ir ap 2,5%.
EK nu aktualizējusi otro kritēriju, kas Latvijai ir neizdevīgi, jo visus ienākumus virs 2,5% pieauguma ir jānovirza valsts parāda segšanai, izskaidro raidījums.
EK pārstāvniecības ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis raidījumam pauž, ka Latvijas 2019. gada fiskālā telpa ir faktiski izsmelta. Turklāt EK Latviju pavasarī brīdinājusi par riskiem, ko rada abi kritēriji.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pārmet EK patvaļīgu kritēriju maiņu. "Mums šobrīd notiek diskusija ar EK par metodoloģiju, kāda tiek piemērota, vērtējot budžetu. Pagājušajā gadā tika saskaņots gan 2018. gada budžets, gan trīs gadu budžets. Tam tika izmantots bilances nosacījums, un mūsu budžets tika vērtēts kā pilnīgi atbilstošs, viens no labākajiem Eiropas Savienībā. Savukārt šogad EK voluntāri ir izdomājusi, ka tā labāk gribētu ņemt vērā izdevumu pieauguma nosacījumu, bet bez jebkāda objektīva pamatojuma. Tas Latvija gadījumā nav labvēlīgs," raidījumam teica ministre.
Zemītis gan norāda, ka EK pret Latviju un citām dalībvalstīm attiecas vienādi. Tāpēc Latvijai nevajadzētu paļauties uz to, ka tai izņēmuma kārtā ļaus veidot budžetu pēc strukturālās bilances kritērija.
"Nekā personīga" ziņo, ka Finanšu ministrija par izmaiņām ir zinājusi jau kopš maija, taču publiski nav brīdinājusi par gaidāmajiem taupības pasākumiem.
Gadījumā ja Latvija neievēros EK kritērijus, komisija var uzsākt pārkāpuma procedūru un likt Latvijai iemaksās 0,2% no iekšzemes kopprodukta depozītā līdz brīdim, kad pārkāpums būs novērsts. Tie ir aptuveni 60 miljoni eiro.
Vēstīts, ka ministrijas 2019. gada budžetā vēlas rast papildus 1,1 miljardu eiro.
