Foto: Publicitātes foto

Spiediens palielināt atjaunojamās enerģijas apjomus Eiropā un visā pasaulē šobrīd ir lielāks nekā jebkad agrāk. Eiropas Savienība noteikusi, ka atjaunojamās enerģijas izmantošanas gala patēriņam līdz 2020. gadam jāsasniedz 20% un līdz 2030. gadam – 35%. Tikai pagājušajā gadā vien pasaulē uzstādīto saules elektrostaciju jaudas apjoms mērāms vairāk nekā 100 Pļaviņu HES jaudu apmērā. Un jau šobrīd ātrums, kādā ik gadu saules paneļi tiek uzstādīti un likti lietā enerģijas ieguvē, daudzas reizes pārsniedz iepriekš prognozēto, un pāreja notiek ievērojami straujāk nekā gaidīts.

2040. gada prognoze paredz, ka trešdaļa no visas patērētās elektroenerģijas būs vēja un saules saražota un ekonomika kopumā būs par trešdaļu energoefektīvāka. Turklāt par savu apņemšanos līdz 2030. gadam pilnībā pāriet uz atjaunojamo enerģiju paziņojuši tādi globālie milži kā "Coca-Cola", "H&M", "Ikea", "Microsoft", "P&G" un citi.

Vaicāsiet – kas šajā jomā notiek Latvijā, ko nepamatoti uzskatām par nepietiekami saulainu un visādā citā ziņā nedraudzīgu atjaunojamās enerģijas risinājumu izmantošanai? Jau šobrīd klienti, kuri uzstādījuši saules paneļus, gaišajās dienas stundās pilnībā apgādā ar enerģiju paši sevi un vienlaikus kļūst par ražotājiem, kas elektroenerģiju nodod tīklā un apgādā ar to citus patērētājus. "AJ Power" iepērk elektroenerģiju no daudzām saules elektrostacijām Latvijā, un saulainā stundā ar iepirkto enerģiju pietiktu 3000 mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņam.

Latvijā uzstādītie saules paneļu projekti sevi atpelna vidēji 8 gadu laikā – ievērojami ātrāk nekā, piemēram, nekustamais īpašums. Un, pieaugot izplatībai un lietošanai, jau tuvā nākotnē izmaksas mazināsies vēl straujāk. Pagājušajā gadā Eiropas Savienībā saules enerģijas tirgus audzis par 29 % (diez vai spēsiet minēt daudz citu piemēru ar šādu izaugsmes tempu), un kopumā 21 no 28 dalībvalstīm pērn uzstādījusi vairāk paneļu nekā gadu iepriekš.

Lai gan, ņemot vērā visu iepriekš minēto, redzam, ka jau šobrīd esam uzsākuši strauju pāreju uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu, kas kļuvusi absolūti konkurētspējīga pret fosilo kurināmo un elektroenerģiju, tomēr atšķirībā, piemēram, no Lietuvas, Latvijā nav jūtams nedz tiešs, nedz arī netiešs atbalsts tam, lai arī mēs virzītos kopsolī ar pasaules tendencēm.

Gribu norādīt, ka nav runa par īpašu atbalsta programmu ieviešanu vai atvieglojumiem, bet šobrīd, kad cilvēki paši aktīvi rīkojas un uzstāda saules paneļus, ļoti palīdzētu kaut vai elementāra birokrātijas mazināšana. Piemēram, Ekonomikas ministrijai pat nav vienotas nostājas par saules paneļu uzstādīšanas saskaņojumiem ar pašvaldību būvvaldēm, un katrs projekts prasa individuālu pieeju. Tāpat arī AS "Sadales tīkls" prasības mainās spēles gaitā, un bieži sastopamies ar situāciju, kurā tiek piemērotas arvien jaunas birokrātiskas normas, kas būtiski palēnina un sadārdzina saules elektrostaciju būvniecību.

Jau šobrīd redzams, ka, saules un vēja saražotās enerģijas apjomam pieaugot, visdrīzāk jau tuvā nākotnē būs problēmas to akumulēt kopējā sistēmā, neradot mākslīgus šķēršļus, kad būs izveidojies šīs enerģijas pārpalikums. Par iespēju elektrotīklam akumulēt atjaunojamo enerģiju un radīt tam piemērotus apstākļus būtu jādomā daudz laicīgāk un aktīvāk, lai arī Latvijas iedzīvotāji varētu būt ieguvēji no atjaunojamās enerģijas uzvaras gājiena pasaulē.

Tomēr, pat par spīti lēmējvaras kūtrumam un spējai tik ilgi ignorēt pasaules enerģētikas tendences, mūsu cilvēki domā un rīkojas jau šodien, izvēloties saules enerģiju un kļūstot neatkarīgi no elektroenerģijas tīkla līdz pat sešiem mēnešiem gadā. Gan nelielas zemnieku saimniecības, gan lieli ražošanas uzņēmumi jau tagad ir izdarījuši savu izvēli par labu ilgtspējīgai enerģētikas politikai mikrolīmenī, tāpēc jācer, ka līdz ar kritiskās masas sasniegšanu, kam strauji tuvojamies, redzēsim, ka arī valstiskā līmenī spējam domāt un rīkoties zaļāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!