Foto: DELFI

Cerams, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lēmumā par AS "ABLV Bank" pašlikvidāciju būs ietverti riska vadības elementi, otrdien žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa uzsvēra, ka FKTK atbildībā ir vērtēt visus ar bankas likvidāciju saistītos riskus, kā arī pieņemt gala lēmumu par formu, kā likvidēt banku. Tajā pašā laikā ministre pauda cerību, ka FKTK pirms lēmuma pieņemšanas ņems vērā lūgumu - nostiprināt valsts un FKTK puses kontroli pār bankas pašlikvidācijas procesu, lai gūtu pilnīgu pārliecību, ka "neviens melns eiro neizies no bankas un nenonāks atpakaļ negodīgu cilvēku rokās".

Reizniece-Ozola arī atzina, ka FKTK patlaban sadarbībā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu (Kontroles dienests) meklē risinājumus, lai pastiprinātu naudas plūsmas kontroli. "Jo precīzākus spēles noteikumus FKTK izstrādās pirms lēmuma pieņemšanas, jo pašiem būs vieglāk. Līdz šim nebija skaidra mehānisma, kā tieši notiks netīras naudas kontrole, kā notiks ziņošana Kontroles dienestam, lai tas varētu kvalitatīvi veikt savu darbu," sacīja ministre.

Viņa uzsvēra, ka nezina, kad FKTK pieņems lēmumu "ABLV Bank" likvidācijas jautājumā, tomēr cer, ka lēmums būs pārdomāts un tajā tiks iestrādāti riska vadības elementi.

Vaicāta par publiskajā telpā izvērsto informatīvo kampaņu pret ministri un līdz šim pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz "ABLV Bank", Reizniece-Ozola atzina, ka, ticamākais, ar šīm aktivitātēm kāds vēlas ātru lēmuma pieņemšanu, kas paredzētu mazāku kontroli un varētu pēc iespējas ātrāk no banka izmaksāt naudu.

"Pieņemu, ka tie ir kādi tuvās kaimiņvalsts uzņēmēji, kuri izmantojuši mūsu finanšu sistēmu, un viņu partneri šeit Latvijā. Bet mēs nebaidāmies no atbildības un no šādām kampaņām. Mēs esam šeit, lai darītu savu darbu - profesionāli, atklāti un caurredzami," uzsvēra Reizniece-Ozola.

Banka marta sākumā iesniedza FKTK apstiprināšanai "ABLV Bank" pašlikvidācijas plānu. Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.

Plānots, ka bankas likvidatoru komandā būs zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Elvijs Vēbers, nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks, zvērināta advokāte, "Sorainen" Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus un korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs. "ABLV Bank" likvidācijas procesam piesaistīs arī starptautisko auditorkompāniju "Ernst&Young", kura iepriekš izvērtēja arī bankas pašlikvidācijas plānu.

Tāpat ziņots, ka "ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Savukārt "ABLV Bank" advokāti atbildes vēstulē aicinājuši "FinCEN" atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka "FinCEN" pret "ABLV Bank" izvirzījis "pārspīlētas apsūdzības", par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. "FinCEN" nav arī ņēmis vērā "ABLV Bank" paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.

Tāpat "ABLV Bank" un tās lielākie akcionāri ir iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un Vienotā noregulējuma valdi (VNV). Bankas advokāti no "DLA Piper" Vācijas biroja "ABLV Bank" un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!