Kopš pagājušajā nedēļā publicētā ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") ziņojuma līdz svētdienas pievakarei, kad bankai tika noteikti maksājumu ierobežojumi, no 'ABLV Bank' izņemti aptuveni 600 miljoni eiro, apliecināja bankas līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis. Pēc viņa teiktā, pašlaik galvenais uzdevums ir atjaunot bankas darbību un banka velta visus spēkus šim mērķim.
"ABLV Bank" valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka banka novērtē Eiropas Centrālās bankas (ECB) ierosinājumu uz laiku noteikt "ABLV Bank" maksājumu ierobežojumus. Tas bankai dos laiku, lai sakārtotu "nepieciešamās lietas". "Protams, tas izraisa sarežģījumus, bet mums ir nepieciešams laiks stabilizēt savu darbību," atzina Bernis.
Bankas vadītājs vērsa uzmanību, ka virkne finanšu rādītāju bankai ir krietni virs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteiktā minimuma.
Pašlaik bankas sarežģījumi ir saistīti ar to, ka "ABLV Bank" netiek klāt saviem līdzekļiem. Bernis apgalvoja, ka līdz FKTK lēmumam apturēt maksājumus banka ir izpildījusi visus maksājumus, izņemot tos, kas veikti dolāros.
Pirmdienas vakarā "ABLV Bank" komandas pārstāvji dosies uz Frankfurti, lai otrdien ECB prezentētu bankas stabilitātes plānu tuvākajām nedēļām. Tajā skaidrots, kā banka nodrošinās pieejamos līdzekļus, lai norēķinātos ar iespējamo noguldījumu pieprasījumu. Plānots, ka šis plāns tiks iesniegts FKTK. Bankas mērķis ir panākt noteikto ierobežojumu atcelšanu.
Reinfelds uzsvēra, ka banka nav lūgusi un nelūgs nekādu finansiālu atbalstu no valsts. Viņš uzsvēra, ka bankai ir pietiekami daudz līdzekļu, taču nepieciešams paātrināt pieeju šiem līdzekļiem. Latvijas Banka, iegādājoties vērtspapīrus no "ABLV Bank", neriskē, "bet gan ļauj nopelnīt", atzīmēja Reinfelds.
"Mums ir ļoti daudz naudas, bet nepieciešams laiks," teica Bernis.
Bankas pārstāvji uzvēra, ka Latvijas Bankas prezidenta aizturēšana nav saistīta ar "ABLV Bank".
Banka arī atvainojās visiem saviem klientiem.
Vaicāti, vai kāds bankā varētu zaudēt amatu, Bernis žurnālistiem sacīja, ka pats būtu gatavs atkāpties no sava amata, ja tas uzlabotu situāciju bankā, klientiem un pārējiem akcionāriem. Tomēr pašlaik galvenais ir nodrošināt stabilu darbību bankā.
"ABLV Bank" kapitāls ir 369,115 miljoni eiro, liecina bankas sagatavotie dati uz 16. februāri.
"ABLV Bank" kapitāla pietiekamības rādītājs patlaban ir 21,26% (banku uzrauga noteiktais minimums – 13,75%), likviditātes rādītājs – 74,76% (bankai noteiktais minimums – 55%) un CET1 kapitāla pietiekamības rādītājs ir 16,39% (noteiktais minimums – 11,75%).
"ABLV Bank" žurnālistiem sniedza informāciju par bankas vērtspapīru portfeļa struktūru, norādot, ka 80% no portfeļa (1,21 miljarda eiro vērtībā) ir ļoti augsts likviditātes novērtējums. Vēl 16% portfeļa (249 miljonu eiro vērtībā) ir augsts likviditātes novērtējums.
Ja vērtē vērtspapīru portfeli pēc emitentu struktūras, tad lielāko daļu jeb 84% (1,28 miljardu eiro apmērā) veido centrālās un vietējās valdības vērtspapīri, bet 6% - finanšu iestāžu vērtspapīri.
Vērtējot vērtspapīru portfeli pēc emitenta valsts, 38% portfeļa (579 miljonus eiro) veido ASV, 12% (188 miljonus eiro) – Latvija, 12% (182 miljonus eiro) – Vācija, 38% (573 miljonus eiro) – citas valstis.
Aizvadīto dienu laikā būtiski pasliktinājies "ABLV Bank" finansiālais stāvoklis, tādēļ pēc "ABLV Bank" tiešā uzrauga ECB ierosinājuma FKTK svētdien nolēma uz laiku noteikt "ABLV Bank" maksājumu ierobežojumus no 19. februāra. Ierobežojumi būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
"ABLV Bank" ar grūtībām saskārās pēc tam, kad 13. februārī "FinCEN" rosināja liegt bankai nodrošināt korespondentkontus ASV dolāru valūtā. ASV iestāde banku vaino "institucionalizētā naudas atmazgāšanā", kukuļdošanā, bet līdz pat 90% tās klientu atbilst augsta riska klasifikācijai. Pati banka uzsver, ka tā nav devusi kukuļus nevienai amatpersonai. Tāpat banka uzsver gatavību sadarboties ar ASV un sniegt visu nepieciešamo informāciju. Kredītiestāde vērš uzmanību, ka tā veltījusi milzīgas pūles, lai pilnveidotu iekšējās kontroles sistēmas un arī turpmāk būs gatava rekomendācijām bankas darbības stiprināšanai.
Arī pirmdien preses konferencē Bernis uzsvēra, ka banka nav nodarbojusies ar kukuļdošanu.
Banka ir izpildījusi visus Latvijas likumus un arī Eiropas Savienības normatīvu prasības, uzsvēra Reinfelds, vienlaikus atgādinot, ka banka nav ne tiesībsargājošā iestāde, ne "vecāki" klientiem. "Mēs nepiedalāmies nekādos noziedzīgos nodarījumos," sacīja Reinfelds
Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks atzina, ka FinCEN ziņojums bankai bija nepatīkams pārsteigums, jo pirms tā publicēšanas nebija nekādas komunikācijas ar banku vai ieteikumu, ko banka būtu atteikusies izpildīt.
Savukārt Bernis pauda viedokli, ka "ABLV Bank" ilgstoši apzināti nomelnota, līdz ar to bankas pārstāvji gatavo iesniegumu Valsts policijai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar ASV dolāru norēķiniem, ātru risinājumu nebūs, atzina "ABLV Bank" līdzīpašnieks. "Jautājumi, kas atrodas Vašingtonā, ir tuvākajiem mēnešiem," teica viņš.
Savukārt Reinfelds vērsa uzmanību, ka banku vēsturē ir vairāki gadījumi, kad bankas ir izdzīvojušas šādus triecienus. Arī Latvijā ir banka, savulaik bijusi šādā situācijā un patlaban turpina savu darbu.
2005. gadā ASV noteica Latvijā strādājošo "Multibanku" kā finanšu institūciju, kas rada primāras bažas par naudas atmazgāšanu, savukārt 2006. gadā FinCEN uzraudzības statusu atcēla. Pašlaik šī banka Latvijā strādā ar nosaukumu "Meridian Trade Bank".
"ABLV Bank" ir pēc aktīviem trešā lielākā banka Latvijā.
Pērn trešā ceturkšņa beigās "ABLV Bank" bija otra lielākā noguldījumu piesaistītāja starp Latvijas bankām. Tobrīd "ABLV Bank" noguldījumos bija piesaistījusi 2,68 miljardus eiro, un pamatā šo summu – 2,59 miljardus eiro – veidoja pieprasījumu noguldījumi.
"ABLV Bank" lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs, Ernests Bernis un Nika Berne, kam uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla.
"ABLV Bank" problēmsituācija būtiski atšķiras no "Parex" un "Krājbankas", portālam "Delfi" skaidroja eksperti. Taujāti par to, vai un kā atšķiras "ABLV Bank" nedienas no "Parex bankas" un "Latvijas Krājbankas" krīzes, vairāki eksperti "Delfi" uzsvēra, ka gadījumi patiešām ir atšķirīgi – šoreiz runa nav par bankas likviditāti, bet gan reputāciju un darbības praksi.
