Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs piektdien žurnālistiem minēja šādus risinājumus: esošās darbaspēka rezerves mobilizācija; pārkvalifikācijas, mobilitātes veicināšana; strukturālās reformas, optimizējot sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaitu; emigrantu atgriešana, piemēram, izmantojot "Brexit" rezultātā radušos jauno situāciju.
Tāpat jāatvieglo augsti izglītotu un prasmīgu darbinieku imigrācija, rosināja Latvijas Bankas prezidents.
Pēc viņa domām, jāveido darba devēju un valdības sadarbība darbaspēka trūkuma risināšanai, kā arī jāpārskata tā dēvētās "simtlatnieku" programmas pamatotība.
Latvijas Bankas prezidents atzinīgi vērtēja Valsts kancelejas rosināto un Ministru kabineta atbalstīto valsts pārvaldes reformu, kas paredz samazināt valsts pārvaldē nodarbināto skaitu ik gadu par 2%. Tas būs labs atspaids darba tirgum situācijā, kad akūti trūkst darba roku, atzīmēja Rimšēvičs.
Vislielākais bezdarbs ir mazkvalificēto iedzīvotāju vidū, būtisks uzdevums ir to apmācība un pārkvalifikācija, atgriežot darba tirgū. Diemžēl Latvija atvēl maz resursu bezdarbnieku pārkvalifikācijai, tos novirzot mazāk efektīviem darba tirgus politikas pasākumiem, secināja Latvijas Bankas prezidents.
Viņaprāt, būtiski jāpalielina profesionālās apmācības un mobilitātes pasākumos iesaistīto bezdarbnieku skaits.
Centrālās bankas vadītājs piebilda, ka nedrīkstētu aizmirst par jau sākto strukturālo reformu turpināšanu izglītības un veselības nozarēs. Tieši kavēšanās ar strukturālo reformu īstenošanu ir iemesls, kāpēc par pārkaršanas pazīmēm jārunā jau pie 4-5% ekonomikas izaugsmes, uzskata Rimšēvičs.
Vērtējot, vai Latvijā patlaban ir vērojami pārkaršanas riski, Rimšēvičs skaidroja, ka situācija radikāli atšķiras no iepriekšējās krīzes laikā piedzīvotā, jo inflācija ir kontrolētā līmenī, kreditēšanas izaugsme joprojām ir vāja, tekošā konta deficīts ir neliels, bet izaugsme ir divas reizes lēnāka nekā pirmskrīzes periodā.
Tomēr vairākas pazīmes liecina par nopietnām problēmām, kas var būtiski ietekmēt Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju un izaugsmes potenciālu nākotnē. Ja "treknajos gados" problēmu radīja pārāk straujā pieprasījuma izaugsme un tautsaimniecība bija jādzesē, tad pašlaik bažas rosina situācija darbaspēka piedāvājuma pusē jeb darbaspēka pieejamība. Tas nozīmē, ka šoreiz ir nevis jābremzē kreditēšana un patēriņš, bet jāveic pasākumi, kuri nodrošinātu uzņēmējiem darbaspēka pieejamību, uzsvēra Rimšēvičs.
Neko nedarot, Latvija zaudēs konkurētspēju un izaugsme bremzēsies, brīdināja Latvijas Bankas prezidents. Viņš piebilda, ka šīs bažas apstiprina vairāku rādītāju dinamika, piemēram, par konkurētspējas pasliktināšanos liecina eksporta tirgus daļas kritums.
