29. septembrī noslēdzās Zaķusalas ziemeļu daļas lokālplānojuma publiskā apspriešana. To izstrādāja SIA "Grupa 93" pēc SIA "Biznesa centrs Zaķusala" pasūtījuma. 16. oktobrī notika publiskās apspriešanas laikā saņemto iedzīvotāju priekšlikumu un institūciju atzinumu izskatīšanas sanāksme, kurā tika secināts, ka iedzīvotājiem un institūcijām nav iebildumu pret multifunkcionāla biznesa centra augstceltnes izbūvi Zaķusalas ziemeļos, un lokālplānojums tiks virzīts apstiprināšanai Rīgas domē.

Savukārt 5. jūnijā SIA "Metrum" savā mājaslapā paziņoja, ka pēc SIA "Merks" pasūtījuma tiek uzsākta Zaķusalas dienvidu daļas lokālplānojuma izstrāde, kas paredz dzīvojamā rajona izveidi Zaķusalas dienvidos. Šie fakti liecina, ka ilgstoši lolotas ieceres par Zaķusalas apbūvi maziem soļiem iet uz priekšu un drīzumā gardākais Rīgas pilsētas teritorijas kumosiņš nonāks attīstītāju zobos. Līdz ar to Zaķusalai, kas ir ekskluzīva vieta blīvi apbūvētajā un piesārņotā Rīgas kodolā, ir izcilas izredzes kļūt par lielāko un dārgāko "gated community" ("slēgto vārtu kopienu") Baltijas valstīs.

Kam ir izdevīga Zaķusalas apbūve?

Ir apšaubāmi, vai Rīgai kopumā Zaķusalas apbūve ir izdevīga. Rīga ir sarūkoša pilsēta ar vairākām vakantām un degradētām teritorijām. Turklāt Rīgā ir daudz tukšo ēku. Ja ir vajadzība pēc jaunām biznesa vai dzīvojamām platībām, ir jāsāk ar tukšo ēku rekonstrukciju un apdzīvošanu, kā arī ar degradēto teritoriju revitalizāciju. Neskartas un maz apbūvētas zaļās teritorijas, tādas kā Daugavas salas, arī Zaķusala, ir jārezervē pilsētnieku rekreācijai.

Tomēr Zaķusalai tapa un top apbūves ieceres. Kāpēc? Tādēļ, ka, attīstot Zaķusalu, varētu ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem iegūt lielu peļņu. Pirmkārt, Zaķusalai ir izcils novietojums tuvu pilsētas centram, ziemeļu daļā – ar skatu uz Vecrīgu. Otrkārt, Zaķusalai ir saglabājusies dabiskā ūdens mala, pretēji iebetonētajām Krasta un Mūkusalas ielas krastmalām. Treškārt, drīzumā Zaķusala tiks savienota ar centru un lidostu ar "Rail Baltica" ātrgaitas vilcienu. Un, beidzot, Daugava droši aizsargā Zaķusalu no pilsētas gaisa un trokšņa piesārņojuma, kā arī no pilsētnieku plūsmām.

Pēc baumām, Latvijas Televīzija drīzumā pārcelsies citur, jo augstceltne esot par lielu televīzijas vajadzībām. Saskaņā ar jauno lokālplānojumu pašreizējo LTV ēku ir atļauts rekonstruēt un papildināt ar jaunu augstceltni, izbūvējot autostāvvietas, birojus, viesnīcu, kā arī ekskluzīvus dzīvokļus (!) ar skatu uz Vecrīgu. Savukārt saskaņā ar Zaķusalas dienvidu daļas vīziju salas dienvidi no zaļās teritorijas pārtaps par jaunu dzīvojamo rajonu. Interesanti, kas varētu atļauties nākotnes Zaķusalas dzīvokļus? Tie noteikti nebūs Rīgas vidusmēra iedzīvotāji. Droši vien tie būs ārzemnieki vai daži Latvijas miljonāri.

Zaķusalas "slēgto vārtu kopiena"?

Runājot par Zaķusalas dienvidu daļas perspektīvo apbūvi, biedē, ka attīstītājs atkal būs SIA "Merks" (vai tā meitasuzņēmums), kas attīstīja Skansti. Pretrunā skaistām vizualizācijām, kur zaļajās ielās mutuļo dzīve, Skanste atgādina "slēgto vārtu kopienu". Māju arhitektūra ir vienmuļa, ar aklām fasādēm vai autostāvvietām ielas līmenī. Patukšās ielas ir atvēlētas individuālajam autotransportam, nevis gājējiem un velobraucējiem. Rekreācijas laukumi tiek veidoti pārsvarā mājas iedzīvotājiem, izbūvējot tos virs ielas līmeņa (piem., "Skanstes virsotnes", "Skanstes parks").

Zaķusalā nepieciešamības pēc piepaceltiem rekreācijas laukumiem nebūs, jo jaunizveidotais rajons tik un tā pārsvarā būs pieejams tā turīgajiem iedzīvotājiem. Pašlaik uz Zaķusalu var tikt vienīgi pa Salu tiltu, pārsvarā ar automašīnu vai ar publisko transportu. Kājām vai ar velosipēdu uz tilta ir grūti tikt – gājēju un veloinfrastruktūra gan labajā, gan kreisajā krastā ap tiltu ir vāji attīstīta. Gājējiem un velobraucējiem ir jāmet lieli līkumi tur, kur automašīnas brauc pa taisno. Perspektīvais Zaķusalas gājēju un velobraucēju savienojums ar "kontinentu" pa "Rail Baltica" tiltu apkalpos pārsvarā Zaķusalas ziemeļu daļu. Turklāt tam varētu būt tās pašas problēmas kā Salu tiltam. Gājēju un velobraucēju celiņš ir, bet tas nav lietojams, jo ir nedrošs un uz tā ir grūti tikt. Savukārt perspektīvais tilts no Zaķusalas uz Lucavsalu var gadiem ilgi palikt uz papīra, pēc analoģijas ar tirdzniecības centra "Stockmann" gājēju tuneli. Sliktās infrastruktūras un monofunkcionalitātes dēļ Zaķusala diez vai būs interesanta citiem pilsētniekiem.

Pilsēta attīstītājiem, nevis pilsētniekiem

Zaķusalas lokālplānojuma publiskās apspriešanas laikā iedzīvotāju aktivitāte bija zema. Daži iedzīvotāji, kuriem pieder zemesgabali Zaķusalā un kuri ir ieinteresēti tās apbūvēšanā (jo tas paaugstinās viņu īpašumu tirgus cenu), iesniedza atbalstošus vērtējumus par lokālplānojumu. Savukārt noraidošie vērtējumi bija tikai divi, turklāt viens no tiem tā arī netika iesniegts oficiāli. Par ko tas liecina? Ir apšaubāmi, vai Rīgas iedzīvotāji atbalsta Zaķusalas apbūvi. Iespējams, ka iedzīvotāji vienkārši nezina, ka viņiem ir iespēja piedalīties lokālplānojuma apspriešanā. Vai arī iedzīvotāji apzināti izvēlas nepiedalīties, jo netic, ka viņu balsis varētu apturēt attīstītājus.

Iedzīvotāju līdzdalības pasākumi arvien vairāk atgādina farsu. Publisko apspriešanu sanāksmēs iedzīvotājiem ir iespēja uzdot jautājumus un izteikties par plāniem, iedzīvotāju viedokļi tiek uzklausīti un protokolēti, tomēr tie reti sekmē reālas izmaiņas plānos. Par to liecina publisko apspriešanu pārskati, kur tiek protokolēti iedzīvotāju ierosinājumi un izstrādātāju reakcija uz tiem, kas pārsvarā laipni un sarežģītā profesionāļu žargonā pasaka "nē, ierosinājums netiks ņemts vērā, jo…". Saprotams, ka plānu izstrādātāji kalpo pasūtītāja interesēm, kas bieži vien ir attīstītājs. Un izstrādātāji prot piemeklēt argumentus, lai apgāztu jebkuru ierosinājumu, kas ir pretrunā ar pasūtītāja interesēm.

Šajā uzdevumā, nezinu, apzināti vai nē, izstrādātājiem palīdz Pilsētas attīstības departaments, kas arī pieņem gala lēmumu par to, kādi ierosinājumi ir jāņem vērā un kādi – nē. Uz jautājumu, kāpēc ir jāapbūvē Zaķusala, Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji atbildēja, ka to paredz pašlaik spēkā esošie dokumenti – Rīgas teritorijas plānojums un Vēsturiskā centra teritorijas plānojums. Toreiz, kad notika pašlaik spēkā esošo plānojumu apspriešana, iebildumu nebija (pat ja bija, noteikti plānotāji tos laipni un profesionāli apgāza), tādēļ mēs pieņemam lēmumu, kas pašlaik ir likums, kas visiem ir jāievēro! Atgādina Orvela "Dzīvnieku fermas" notikumus. Mēs pieņemam likumus, kuri jums ir jāievēro.

Teorētiski Pilsētas attīstības departamentam ir jābūt tādai institūcijai, kura balansē iedzīvotāju un attīstītāju intereses. Tomēr pašreiz šis balanss ir krietni nosvēries par labu attīstītājiem. Tādēļ piedāvāju turpmāk Pilsētas attīstības departamentu uzturēt par attīstītāju, nevis pilsētnieku naudu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!