Valsts budžeta projekta paketē iekļauti divi jauni likumprojekti, grozījumi 26 likumos, kā arī likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" un likumprojekts "Par valsts budžetu 2018. gadam". Tie visi nodoti izskatīšanai Saeimas komisijās.
Budžeta projekta paketē iekļautie jaunie likumprojekti un grozījumi 26 likumos plašas diskusijas neraisīja. Vairāki deputāti kāpa tribīnē, lai paustu atbalstu likumprojektiem.
Piemēram, Juris Viļums (LRA) pauda bažas, vai grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%, nesīs plānoto ieguvumu iedzīvotājiem. Viņš aicināja balsot "par", vienlaikus norādot, ka komisijai ļoti rūpīgi jāvērtē likumprojekts.
"Vai šie dārzeņi un augļi, kas ir uzskaitīti šajā likumprojektā, vai viņi tiešām visi būs veselīgi un vai visi būs tiešām audzēti Latvijā? Tieši tā iemesla dēļ Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakcija savu sākotnējo ieceri modificēja, ja tā var teikt, un aicināja samazināt PVN bioloģiski sertificētai produkcijai. Mūsuprāt, tas būtu prātīgāks un tiešām loģiskāks ieguvums veselīgais pārtikas cenas samazināšanai," skaidroja Viļums. "Šajā gadījumā šie visi dārzeņi un augļi – kopā 64 sarakstā uzskaitītie, mēs nezinām, cik daudzi no viņiem būs bioloģiski audzēti un kuri būs, tā teikt, pesticīdu mērcē pasniegti," sacīja Viļums.
"LRA frakcijas atbalstīs šo likumprojektu, jo patiešām uzskatām, ka ideja varbūt nav slikta, tā ir jāvērtē, tomēr mēs gribam vērst jūsu uzmanību uz to, ka sākotnējā iecere var beigties tikai ar to, ka ieguvēji būs tirgotāji," bažīgs bija deputāts.
Tikai nedaudz plašākas diskusijas raisīja grozījumi Izglītības likumā, kas paredz, ka ar 2018. gada 1. janvāri no valsts budžeta tiks pārtraukts finansēt internātskolu uzturēšanu. Plānots, ka tās uzturēs no pašvaldību budžeta. Varis Krūmiņš (LRA) pauda bažas, ka finansējuma trūkuma dēļ daļa internātskolu bērnu nonāks uz ielas. LRA vērš uzmanību, ka nevar pārtraukt finansēt internātskolu uzturēšanu mācību gada vidū.
Savukārt "par" grozījumiem iestājās Aldis Adamovičs (V), viņš uzsvēra, ka "šie bērni" jāintegrē vidusskolās. Tāpat viņš aicināja kolēģus iesniegt priekšlikumus, lai likumprojektu uzlabotu.
Kā ierasts, nākamā gada budžeta likumprojekts izpelnījās vislielāko deputātu uzmanību.
LRA secināja, ka nākamā gada budžets nav atbalstāms. Vienlaikus tika izceltas trīs labas lietas, ko LRA atradusi nākamā gada budžetā. Pirmkārt, 2018. gadā valsts aizsardzībai tiks atvēlēti 2% IKP. Otrkārt, plānots samazināt PVN Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām. Treškārt, budžetā tiešā veidā nav ieraugāmas tā saucamās "deputātu kvotas", "bet tas nenozīmē, ka to nav," uzsvēra Nellija Kleinberga (LRA). LRA priekšsēdētāja Kleinberga arī norādīja, ka apvienību neapmierina ministriju augstie tēriņi un nepietiekamais ieguldījums Latvijas reģionos.
Par likumprojekts "Par valsts budžetu 2018. gadam" balsoja 53 deputāti, savukārt pret – 28. Pret balsoja deputāti no LRA, "Saskaņas" un partijas "No sirds Latvijai" (NSL).
Jau vēstīts, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,751 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,952 miljardi eiro.
Salīdzinot ar 2017. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 725 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi paredzēti par 625 miljoniem eiro lielāki nekā 2017. gada valsts budžeta likumā.
Maksimālais valsts parāds 2018. gada beigās plānots 10,25 miljardu eiro apmērā, iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2018. gadam noteikta 28,359 miljardu eiro apmērā.
Savukārt vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2018. gadā būs 1%, 2019. gadā 0,9%, bet 2020. gadā 0,4% no iekšzemes kopprodukta. 2018. gadā, kā arī 2020. gadā tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (salīdzināmās cenās) palielināsies par 3,7%. Paredzams, ka nākamajos gados izaugsme būs mērenāka, jo nav gaidāms tik straujš investīciju pieaugums, kāds sekoja pēc krasā investīciju krituma 2016. gadā.
Tāpēc 2018. gadā iekšzemes kopprodukts palielināsies par 3,4% un tad 2019. un 2020. gadā pieaugums nostabilizēsies 3,2% līmenī, kas ir tuvu ekonomikas izaugsmes potenciālam.
Prioritārie virzieni nākamā gada valsts budžetā ir – aizsardzība, veselība, demogrāfija un autoceļu uzturēšana.
